LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Reiderisma bažas

A. Rostovskis, kura vadītā padome 16 biedru sastāvā nobalsoja par šo lēmumu, izņemot vienu biedru, skaidro, ka tas ticis darīts, lai nodrošinātu, ka par LTRK nākotni izsludinātajā biedru sapulcē lemj LTRK esošie biedri. Līdz ar to, ievērojot LTRK statūtu 3.2., 3.3., 6.1., un 6.8.19. punktus, valdei ir uzdots nodrošināt, ka lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu, sākot ar 12. martu, ievērojot statūtos noteikto kārtību, pieņem ne ātrāk kā 21. martā.

A. Rostovskis sniedz arī sīkāku pamatojumu šādam lēmumam: «Pirms nedēļas LTRK sāka saņemt uzņēmēju pieteikumus ar vēlmi iegūt biedru statusu. Tas, protams, ir apsveicami, ka mūsu kļūst vairāk, bet tika konstatēts vēl nebijis lūgums – šie komersanti prasīja rēķinu dalīt atsevišķos maksājumos, kas nozīmētu iegūt biedra statusu jeb balsstiesības biedru kopsapulcē, samaksājot tikai pusi vai ceturtdaļu no noteiktās biedru naudas. Ja šāds gadījums būtu viens, tad nekādu rezonansi neradītu. Diemžēl dažu dienu laikā konstatējām, ka šī jau kļuvusi par ierastu praksi, tādēļ LTRK padomei tika lūgts balsot par jaunu biedru uzņemšanas atlikšanu. Tas arī notika 11. martā, un 16 padomes locekļiem balsojot «par», vienam «pret» un nevienam neatturoties, tika pieņemts lēmums – līdz 21. martam jaunu biedru uzņemšana tiek atlikta. Mēs visi rūpējamies par biedrības reputāciju, tādēļ atvainojamies tiem, kas godprātīgi vēlējās iestāties LTRK, un aicinu to noteikti darīt, sākot ar 21. martu.»

Viens no padomes biedriem, uzņēmējs Normunds Bergs, taujāts, kādēļ atbalstījis šo lēmumu, stāsta, ka šāds moratorijs jaunu biedru uzņemšanai neilgi pirms vēlēšanām ir absolūti leģitīms un demokrātisks, tas ir nepieciešams tādēļ, lai novērstu jebkādus reiderisma mēģinājumus. Jāpiebilst, ka par šādu lēmumu balsoja arī tādi padomes locekļi, kā, piemēram, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un A/S RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Pret balsoja LTRK padomes locekle Lienīte Caune.

Pārmetumi diskriminācijā

Šādam skaidrojumam gan nepiekrīt G. Belēvičs, kurš uzsver, ka 2,5 tūkstošu biedru lielu organizāciju nevar ietekmēt pārdesmit uzņēmumi, kas iestājušies īsi pirms vēlēšanām. Tiesa, neatbildēts ir jautājums, kādēļ šie uzņēmumi kamerā nevēlējās iestāties jau agrāk un kādēļ daļa no tiem prasa rēķinu dalīt atsevišķos maksājumos. Ja uzņēmums dalības maksu 79 eiro gadā vēlas dalīt četros maksājumos, īsi pirms vēlēšanām iestājoties un samaksājot tikai vienu ceturto daļu jeb nepilnus 20 eiro, tas, protams, var radīt aizdomas.

G. Belēvičs gan teic: «Augstu vērtēju, ka visi A. Rostovska uzņēmumi (kopā pieci), ieskaitot divus vienā adresē reģistrētos masāžas salonus, ir kameras biedri. Tajā pašā laikā tādi uzņēmumi, kā SIA Saules aptieka, SIA Baltacon un citi, neskatoties uz iestāšanās un biedra naudas samaksu, vēlēšanās nevarēs piedalīties. Un tie nav mikrouzņēmumi, tie ir uzņēmumi ar gada kopējo apgrozījumu virs 40 miljoniem eiro.»

Tāpat G. Belēvičs pašreizējai LTRK padomei izvirza ļoti nopietnus apvainojumus diskriminācijā, vēršot uzmanību uz to, ka kamerā par biedriem neuzņēma biedrību Dižvanagi un ar to saistītus mikrouz- ņēmumus, kas nodarbojas ar bērnu ar īpašām vajadzībām rehabilitāciju un ir sociālās uzņēmējdarbības veicēji. «Atteikumu viņiem iestāties kamerā nevar nesasaistīt ar nesen Rīgas biznesa forumā A. Rostovska pausto, ka cilvēki ar invaliditāti ir apgrūtinājums uzņēmējiem un tie nevis jāiesaista darba tirgū, bet gan jāatvieglo viņu atlaišanas procedūra,» pauž G. Belēvičs.

Šādus apgalvojumus par meliem sauc A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs un LTRK padomes loceklis Normunds Bergs un teic, ka jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām Dižvanagi ir laipni gaidīti kļūt par LTRK biedriem. Jāpiezīmē, ka Dižvanagi savu pieteikumu kļūt par LTRK biedriem uzrakstīja 12. martā, tātad dienu pēc padomes lēmuma apturēt jaunu biedru uzņemšanu. Protams, viņu uzņemšana šādā gadījumā būtu pretrunā padomes lēmumam.

Jāatrunā statūtos

Viss iepriekš minētais liecina, ka konkurences cīņa gaidāmajās vēlēšanās ir ļoti karsta. Ideālā gadījumā tai bija jābūt tikai ideju un konkrētu priekšlikumu sāncensībai. Diemžēl situācija ir ievirzījusies nedaudz citā gultnē.

Lūgta vērtēt, vai jaunu biedru uzņemšanas moratorija noteikšana īsi pirms vēlēšanām atbilst labai pārvaldībai, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga teic, ka tas ir pilnīgi demokrātiski, ja šāda prakse ir atrunāta organizācijas statūtos, kuros noteikts, cik ilgu laiku pirms vēlēšanām tiek apturēta jaunu biedru uzņemšana. Ja tas nav noteikts statūtos, tad šāds lēmums ir neviennozīmīgs, jo, no vienas puses, tiešām var būt bažas par reiderismu un ir jautājums, kādēļ komersanti organizācijā nestājās ātrāk, no otras – tas var aizvainot godīgus uzņēmējus, kuriem tiek pārmesti kādi netīri nodomi. Jebkurā gadījumā tikai laiks rādīs, vai visiem kamerā stāties gribētājiem šī vēlme būs arī 21. martā.