Veco ļaužu aprūpe ar virsvērtību
Senioru aprūpes uzņēmumi, kas darbojas kā ģimenes mājas, var būt ienesīgi, un tās ir labas investīcijas
Senioru aprūpe
To DB uzsver Latvijā pirmās senioru aprūpes mājas jeb Big Family House dibinātājs Nikolajs Kobļakovs, kurš ir krievu izcelsmes Francijas uzņēmējs, kam pieder uzņēmums Senior Group, kas darbojas vairākās valstīs. Uzņēmums ir profesionāls senioru rezidences operators, kas nodrošina senioru aprūpes māju darbību bez īpašnieka līdzdalības.
N. Kobļakovs ir izveidojis senioru aprūpes māju Babītes novadā, šā gada 15. janvārī jau tika uzņemts pirmais iemītnieks. Pašlaik visas 14 vietas ir aizpildītas un rindā gaida vairāki cilvēki. Jaunākajam iemītniekam ir 66 gadi, bet vecākajam – 94.
No 500 līdz 1000 eiro
Mājas izveidē ir ieguldīti 360 tūkst. eiro, no kuriem daļa ir pašu finansējums, daļa Altum un Citadeles aizdevums. Jāuzsver, ka atšķirībā no pansionātiem Lapsās ir tā sauktā ģimenes māja, kur ir ģimeniska vide.
N. Kobļakovs uzsver, ka nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību, kuras centrā nav tikai peļņa, bet tikpat svarīga ir arī misija. «Ja salīdzina gados jaunu cilvēku iespējas Latvijā un Francijā, tās ir visnotaļ līdzīgas. Taču Latvijā, tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs, atšķirībā no Rietumeiropas pagaidām vēl neattīstīta ir gados vecu cilvēku aprūpe. Es gribu to mainīt. Mans sapnis ir, lai šodienas Latvijas gados jaunie un vidējās paaudzes cilvēki zinātu, ka sliktākais, kas ar viņiem vecumdienās var notikt, ir nonākšana tādā senioru aprūpes namā jeb ģimenes mājā, kāda tā ir Babītē,» aizrautīgi stāsta N. Kobļakovs.
Mājā ir septiņas istabiņas ar labierīcībām, katrā no istabiņām dzīvo divi cilvēki (piemaksājot iespējams dzīvot arī pa vienam), ir virtuve, lielā zāle ar televizoru, terase un dārzs. Iemītniekiem ir nodrošināta ēdināšana, apkopšana, ja nepieciešams, arī medicīniskie pakalpojumi.
N. Kobļakovs stāsta, ka mēneša uzturēšanās maksa ir, sākot no 570 eiro un līdz 1100 eiro. Izmaksas ir atkarīgas no katram cilvēkam sniegtajiem pakalpojumiem. Proti, ja ir pilnībā vesels seniors, kuram nepieciešami tikai viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumi, tad ir zemākā maksa. Tā paaugstinās tad, ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība un aprūpe, piemēram, jāpalīdz saģērbties un nomazgāties. Visaugstākā maksa ir par cilvēku, kurš ir tikai gulošs.
Rīgas dome līdzfinansē
Senioru māja nav ārstniecības iestāde, līdz ar to veselības pakalpojumi, ja tādi nepieciešami, tiek sniegti kā ārpakalpojums, līdz ar to izmaksā samērā dārgi. N. Kobļakovs teic, ka veciem, slimiem cilvēkiem lētāka noteikti būs specializēta ārstniecības iestāde.
Taujājot, vai Latvijā ir pietiekami daudz maksātspējīgu pensionāru, kas var atļauties šādā mājā dzīvot, N. Kobļakovs teic, ka tiek slēgts trīspusējs līgums starp klientu, viņa ģimeni un aprūpes māju. Maksu veido 90% no klienta pensijas. Trūkstošo piemaksā gan ģimene, gan Rīgas pašvaldība, ar kuru aprūpes namam ir noslēgts līgums. Proti, domes līdzfinansējums vienam klientam atkarībā no viņa vajadzībām un profila ir līdz 640 eiro mēnesī.
Taujāts, ja pēkšņi kādu iemeslu dēļ Rīgas dome savu līdzfinansējumu pārtrauks, vai tas nozīmē, ka projekta pastāvēšana būs apdraudēta, N. Kobļakovs atbild noliedzoši, sakot, ka arī bez līdzfinansējuma noteikti būs ģimenes, kuras vēlēsies finansēt savu senioru uzturēšanos ģimenes aprūpes mājā. Ja vidējā pensija ir 304 eiro, tad summa, kas jāpiemaksā ģimenei, nav ļoti liela. Katrā ziņā tā būs samērojama ar summu, kuru ģimene maksātu par seniora aprūpi mājās.
«Atšķirībā no privātā pansionāta Dzintara melodijas, kas ir arī ārstniecības iestāde, tādi neesam. Turklāt Dzintara melodijas ir luksusa iestāde, kas vērsta uz sabiedrības turīgāko slāni, bet mēs esam orientēti uz tipisku vidusšķiru. Ja visus iedzīvotājus pēc to ienākumiem sadala decilēs, tad mūsu klienti un viņu ģimenes «iekrīt» 3. līdz 7. decilē,» stāsta N. Kobļakovs.
Aicina investēt
Runājot par biznesu, esošā senioru māja ar 14 vietām ir 250 m2 liela, zemes platība ir 1294 m2. Plānotie ieņēmumi pie pilnībā aizpildītas mājas ir 140 tūkst. eiro gadā. Lielākās gada griezumā ir personāla un ēdināšanas izmaksas – 64 tūkst. eiro (46%). Administratīvo izdevumu īpatsvars ir 6%.
N. Kobļakovs stāsta, ka pie sasniegtā negrasās apstāties, bet vēlas attīstīt un paplašināt šādu ģimenes māju tīklu. Pašlaik tiek strādāts pie senioru kvartāla izveides, kur būs trīs dvīņu mājas ar 40 gultām un 4500 m2 lielu zemes gabalu. Plānotās investīcijas ir 1,2 miljoni eiro, kur, tāpat kā iepriekšējā projektā, būs zināma daļa pašu kapitāla, Altum un Citadeles aizdevumi.
Viņš aicina šādos senioru kvartālos investēt uzņēmējus, jo līdztekus tam, ka tās ir investīcijas ar sociālu pievienoto vērtību, ir iespējams gūt arī peļņu. Tā, piemēram, izveidojot četrus senioru kvartālus ar 160 gultām, nepieciešamās investīcijas ir aptuveni pieci miljoni eiro, un EBITDA (ieņēmumi pirms nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījuma) būtu 0,55 miljoni eiro, kas ir augsts rādītājs.
«Aicinām investorus piedalīties vai nu mūsu īstenotos projektos, vai iegādāties no mums franšīzi. Potenciālajiem šādas ģimenes mājas pārvaldītājiem pārdotu arī savu aplikāciju, kas faktiski ir ģimenes mājas pārvaldīšanas sistēma. Tā ir mobilā aplikācija, kurā visi klienti ir sadalīti trīs profilos atkarībā no viņu fiziskā un garīgā stāvokļa. Katram klientam tiek norādīti katras dienas veicamie uzdevumi un atzīmēts, vai tos viņš veic pats vai nepieciešama palīdzība. Līdz ar to aprūpētājiem ir viegli orientēties un saprast šo cilvēku vajadzības. Ar aplikācijas palīdzību un tajā veiktajām atzīmēm var arī izsekot līdzi klienta attīstības dinamikai – vai, piemēram, ar laiku nekļūst vairāk tādu uzdevumu, kuru veikšanai cilvēkam nepieciešama palīdzība,» teic N. Kobļakovs.
Pašvaldību pansionāti
Jānorāda, ka pašlaik senioru aprūpē dominē pašvaldību vai nevalstisko organizāciju (NVO) izveidoti dienas centri (no NVO pašvaldības pērk dienas centru pakalpojumus), ir arī dienas centri senioriem ar demenci, pašvaldības līdzfinansē arī sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā. Pilnībā tie tiek finansēti, ja senioru un ar viņiem kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz 430 eiro mēnesī uz katru ģimenes locekli. Lielākās pašvaldības, piemēram, Rīga, piedāvā arī pansionātu pakalpojumus. Tie pienākas personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (noteikta invaliditātes I vai II grupa, izņemot neredzīgas personas un personas ar smagiem garīgiem traucējumiem) nespēj sevi aprūpēt un kurām nepieciešamais sociālās aprūpes apjoms pārsniedz domes noteikto, kā arī ilgstošas aprūpes nepieciešamības gadījumos. Jānorāda, ka aktuālā rinda uz vietu pansionātā ir no viena līdz sešiem mēnešiem. Līdztekus ir arī atsevišķi valsts sociālās aprūpes centri, kas gan orientēti uz cilvēkiem ar invaliditāti.
Saskaņā ar Rīgas domes publiskoto budžetu 2018. gadam, runājot par veco ļaužu uzturēšanos pašvaldības iestādēs, šobrīd tajās ir 796 vietas un viena cilvēka vidējās uzturēšanās izmaksas dienā ir 19,90 eiro. Savukārt līgumorganizācijās ir 784 vietas un pašvaldības dotācija dienā ir 9,93 eiro.