Olimpiādes Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ļoti labu sniegumu Latvijas skolēni uzrāda starptautiskās olimpiādēs informātikā – 2015. un 2016. gadā ir izcīnītas zelta medaļas vairāk nekā 80 valstu konkurencē.

Taču Latvijā neviena iestāde neapkopo informāciju par to, kur paliek talantīgākie jaunieši pēc skolas beigšanas, kādās mācību iestādēs viņi izvēlas studēt, vai viņi dod savu ieguldījum mūsu valsts zinātnē vai uzņēmējdarbībā.

Nepieciešams atbalsts

Medaļa starptautiskā olimpiādē ir biļete uz labu ārvalstu augstskolu, piemēram, Kembridžas Universitāti, to visi dalībnieki lieliski zina, saka Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis, kurš ir piedalījies starptautiskajās matemātikas olimpiādēs 1991. un 1992. gadā un izcīnījis zelta un sudraba godalgas. Izglītību viņš ir ieguvis Kalifornijas Universitātē Bērkli (University of California, Berkeley), bet Latvijā ir atgriezies, pateicoties Latvijas Universitātes programmai, kas trīs gadus finansiāli atbalstīja spējīgākos zinātniekus. Ar šīs programmas palīdzību dzimtenē ir atgriezušies vismaz desmit talantīgi jaunie zinātnieki.

«Tas, ka jaunieši aizbrauc studēt uz ārvalstu augstskolām, ir labi, viņi iegūst vērtīgu pieredzi, taču svarīgi būtu, lai viņi atgrieztos. Lai to veicinātu, ir nepieciešams kāds atbalsta instruments valstiskā līmenī. Būtu jāpanāk, lai pamatstudiju posmu viņi pavadītu kādā Latvijas augstskolā, nevis aizbrauktu uzreiz pēc vidusskolas, jo tieši pamatstudiju posms ir ļoti nozīmīgs – tā laikā izveidojas saikne ar Latviju. Tāpat būtu nepieciešama stipendiju programma tiem spējīgajiem jauniešiem, kas ārvalstīs ir ieguvuši doktora grādu un vēlas atgriezties,» uzskata A. Ambainis. Profesors ir pārliecināts, ka sasniegumi starptautiskās olimpiādēs nav nejaušība, tie liecina par talantu, par ko ir varējis pārliecinājies, ar viņiem strādājot LU.

Jāuztur kontakti

«Latvijas spožākie prāti parasti brauc studēt bakalaura un maģistra programmās uz ārzemēm, visbiežāk uz Lielbritāniju, Kembridžas Universitāti. Tās mācībspēki trenē Lielbritānijas komandu un parasti pievilina mūsu medaļniekus jau pašā olimpiādē. Tā tas notika ar mani un arī ar maniem skolēniem,» stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskais (OSI) asistents Jānis Briška. 2011. gadā viņš ieguva sudraba medaļu ķīmijas olimpiādē, kas notika Ankarā (Turcijā) un 2012. gadā bronzas medaļu Vašingtonā (ASV). J. Briška atbalsta šādu praksi, jo uzskata – ja jau jauniešiem ir iespēja studēt Kembridžas Universitātē, tad tā ir jāizmanto. «Latvijā studiju programmas ir pielāgotas vidusmēra vidusskolēnu zināšanu līmenim. Tas ir krietni zemāks nekā starptautisko olimpiāžu uzvarētājiem. Kembridžā ir daudz talantīgu studentu, līdz ar to šiem olimpiāžu laureātiem ir lielāka konkurence un vairāk dziņas uz attīstību,» vērtē J. Briška, uzsverot, ka ir svarīgi, lai šie studenti atgrieztos Latvijā pēc tam, kad studijas ārzemēs ir pabeiguši. «Aptuveni puse studentu paliek ārzemēs. Tie, kuriem pietrūkst māju un kas spēj atrast piemērotu darbu, atgriežas.»

Viņš atgriezies un sācis strādāt OSI, jo skolēni, ko viņš reiz gatavojis Pasaules olimpiādei ķīmijā, strādājuši šajā zinātniskajā institūtā un izteikuši par to ļoti labas atsauksmes.

«Svarīgi, lai gan valsts, gan uzņēmēji, gan mācību iestādes veidotu atgriezenisko saiti ar šiem cilvēkiem. Tas, ka viņi brauc studēt uz ārzemēm, nav nekas slikts. Tas viņiem dod plašu pieredzi, viņi redz, ka citur lietas dara atšķirīgi. Latvija no šīm prasmēm var tikai iegūt. Svarīgi, lai studiju beigās šiem cilvēkiem būtu kontakti šeit, Latvijā, lai viņi varētu atgriezties ar pārliecību, ka kaut kur viņus vajadzēs un ka viņi varēs atrast darbu,» spriež OSI zinātniskais asistents.

Jāizmanto resurss

Tehnisko un dabaszinātņu nozaru jauno speciālistu spēju identificēšana būtu obligāts izglītības politikas instruments, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. «Tas ļautu gan potenciālo darba devēju, gan arodniecisko vai augstāko mācību iestāžu pedagogiem savlaicīgi uzrunāt un ieinteresēt jauniešus izvēlēties perspektīvas modernās specializācijas nozares, kuru tehnoloģiskā attīstība un jaunā speciālista karjeras iespējas ir prognozējamas kā visstraujākās, un veidot atbilstošus mācību klasterus nepieciešamo iemaņu un prasmju apguvei,» uzsver LZA prezidents. Kā nākamo soli vinš piemin proaktīvus darba devējus. «Tiem ar stipendijām vai citādu atbalstu būtu jāpiesaista jaunie speciālisti – sava uzņēmuma potenciālie darbinieki, dodot prakses iespējas, iepazīstinot ar izaugsmes iespējām un sagatavotu nākamo darba vietu. Vienlaikus ir nepieciešams juridiskais mehānisms, kas šādu uzticības kredīta ņēmēju darītu zināmā mērā atbildīgu pret savu labvēli un jaunā speciālista karjerā ieinteresēto uzņēmumu, lai jaunais, atbilstošu izglītību saņēmušais speciālists atstrādātu savu skolas naudu,» iesaka O. Spārītis. Tas jādara tāpēc, ka demogrāfiskās situācijas un emigrācijas dēļ Latvijā nākamo darba ņēmēju – jauniešu – skaits sarūk un viņu ekonomiskā vērtība jeb ekvivalents ir ļoti augsts. «Par šī resursa neizniekošanu, bet uzmanīgu un rūpīgu attīstīšanu būtu jārūpējas gan valstiski, gan resoriski, gan institucionāli,» viņš rezumē.

Meklē koledžā un augstskolās

Gadu gaitā AS Olainfarm ir izveidojusies sistēmiska pieeja jauno speciālistu piesaistē, tiesa, ar starptautisko ķīmijas olimpiāžu uzvarētāju meklēšanu un piesaisti uzņēmums nenodarbojas. Tā rīcībā nav informācijas, vai un cik darbinieku savulaik ir piedalījušies šādos pasākumos un saņēmuši godalgas.

«Sadarbojamies gan ar Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžu, gan Rīgas Valsts tehnikumu, lai nodrošinātu pēctecību ražotnē un sagatavotu tādus speciālistus kā ķīmiķis, reaktora operators, laborants, iekārtu uzraudzības mehāniķis u.c. Nodrošinām prakses vietas, spējīgākajiem jauniešiem piedāvājam darbu uzņēmumā un arī studijas kādā no profila augstskolām. Nākamā posma sadarbība ir ar augstskolu studentiem, kas, protams, ir arī potenciālie darbinieki, – regulāri atbalstām ar stipendijām Rīgas Stradiņa Universitātes Farmācijas fakultātes, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas un Medicīnas fakultātes studentus. Tāpat atbalstām arī studentu pašpārvaldes rīkotās aktivitātes, kas piesaista jauniešus un izglīto par darba iespējām. Studenti ir bieži viesi Olainfarm, jo tā ir labākā iespēja uzzināt par rūpnieciskās farmācijas biznesu,» stāsta kompānijas Administratīvā departamenta direktora vietniece Karīna Rāviņa-Vimba.

Uzņēmums iesaistās un atbalsta dažādas iniciatīvas, tostarp ikgadējo Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi skolēniem un tās dalībniekus no Latvijas. «Saskatām šajā sadarbībā loģisku sinerģiju – kā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumu mūs interesē izglītoti jaunie kadri, kuri izvēlas studēt ķīmiju vai farmāciju, un laikā pasniegta draudzīga roka materiālā izteiksmē jauniešiem ir nepieciešama. Katru gadu uzņemam pie sevis ķīmijas olimpiāžu uzvarētāju komandu. Viņi tiek iepazīstināti ar uzņēmumu un tā darbību. Gribam, lai viņi sajūt ikdienas darba garšu, lai viņiem uz sevis pilnveidošanu šajā profesijā iedegtos acis,» uzsver K. Rāviņa-Vimba.

Piedāvā priekšrocības

Latvijas augstskolas meklē dažādus veidus, kā piesaistīt spožākos prātus. Daudzviet olimpiāžu uzvarētāji tiek ieskaitīti bez iestājeksāmeniem un konkursa, tiek veidotas dažādas programmas, pat savas kadru kalves.

Lai dotu iespēju īpaši talantīgiem jauniešiem no visas Latvijas sagatavoties inženierzinātņu studijām, 2015. gadā RTU nodibināja RTU Inženierzinātņu vidusskolu (IZV), kurā šovasar bija pirmais izlaidums. Lai turpinātu īpaši apdāvināto jauniešu atbalstīšanu, nākamajā akadēmiskajā gadā augstskola piedāvās Izcilības programmu, kas IZV absolventiem, kuri ir parādījuši spožas sekmes un sasniegumus valsts un starptautiskajās olimpiādēs, ļaus studēt pēc individuāla plāna, lai sasniegtu izcilus rezultātus studijās, zinātnē un tehnoloģiju pārnesē. Tā būs iespēja studēt intensīvāk un atbilstoši savām specifiskajām interesēm. Nākotnē ir domāts Izcilības programmu piedāvāt plašākam vidusskolas absolventu lokam. Citus izglītības iestāžu absolventus, kuri pēdējo divu gadu laikā ieguvuši starptautiskās vai Latvijas valsts olimpiādēs godalgotu vietu matemātikā, fizikā, ķīmijā vai informātikā, RTU pamatstudiju programmās ieskaita ārpus konkursa, ja nokārtoti studiju programmai atbilstošie centralizētie eksāmeni un vairākās programmās noteiktie iestājpārbaudījumi.

Arī LU olimpiešiem ir priekšroka. 2018./2019. akadēmiskajā gadā studijām LU ir uzņemti 66 dažādu (gan vietējā, gan starptautiskā mēroga) olimpiāžu uzvarētāji.