Atbalsts Tā kā valsts finansējums zinātnei ir nepietiekams, zinātniskie institūti un uzņēmumi gaida nākamo Apvāršņa programmas projektu uzsaukumu

2021. gadā darbību sāks pasaules vēsturē lielākā pētniecības un jaunu produktu izstrādes atbalsta programma Eiropas Apvārsnis (Horizon Europe). Tā ir jau devītā Eiropas Komisijas šāda veida atbalsta programma, kas sekos programmai Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), kuras kopējais projektu apjoms laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir 80 miljardi eiro.

Trīs pīlāri

Jaunā programma paredz manāmi palielinātu finansējumu pētniecībai un inovācijām – septiņiem gadiem ir paredzēti 100 miljardi eiro. Šim finansējumam varēs pieteikties visu Eiropas Savienības (ES) un asociēto valstu uzņēmēji, zinātnieki un pētniecības institūcijas. Šobrīd ir izstrādāts Eiropas Apvāršņa «karkass», bet detalizēta programma vēl top, un arī Latvijai ir iespēja argumentēt par tās veidošanu tai izdevīgā virzienā, informē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja, Valsts izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte Ieva Siliņa. «Tā mantojumā pārņems labāko no Apvāršņa 2020 un turpinās, piemēram, zinātnes izcilības programmas Eiropas Pētniecības padomes grantus un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto programmu. Tomēr salīdzinājumā ar Apvārsnis 2020 jaunā būs vienkāršāka un ar samazinātām prasībām pēc partneriem. Tā mēģinās samazināt plaisu starp ES vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kā arī veidos lielākus, konkurētspējīgākus uzņēmumus,» viņa teic. Tāpat tiek solīts nodrošināt vairāk atvērtās zinātnes, lielāku sabiedrības līdzdalību un dalības iespējas personām ārpus ES. Jaunā programma, līdzīgi kā Apvārsnis 2020, būs strukturēta trīs pīlāros – Atvērtā zinātne, Globālie izaicinājumi un industriālā konkurētspēja, kā arī Atvērtās inovācijas. Atvērtās zinātnes pīlārs būs fokusēts uz zinātnisko ekselenci un pieejams visu jomu zinātniekiem un uzņēmējiem. Tajā būs iekļauti ambiciozie Eiropas Pētniecības padomes granti, M. Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktā programma un finansējums pētniecības infrastruktūrai. Globālie izaicinājumi un industriālā konkurētspēja tiks veidots ap klasteriem. Mērķis ir izveidot piecus klasterus, kas atspoguļos Eiropā nozīmīgākās problēmjomas, izaicinājumus vai uzdevumus. Risinājumi tiks meklēti ar Eiropas Apvāršņa misijām – specifiskām, resursos ierobežotām mērķorientētām darbībām konkrētu problēmu risināšanai. Tām būs jābūt izteiksmīgām, iedvesmojošām un ar lielu sociālo ietekmi. Tām jābūt ar mērķi, izmērāmām un laikā ierobežotām, kā arī ambiciozām, tomēr reālistiskām. Misijas ir plānotas starpdisciplināras, starpsektorālas un ar dažādu spēlētāju iesaisti inovāciju procesā. Trešais pīlārs, Atvērtās inovācijas, ir vienas pieturas punkts augsta potenciāla inovāciju radītājiem. Tas sola iekļaut ātrus, elastīgus grantus un shēmas ar privāto investoru iesaisti. Mērķis ir uzlabot inovāciju rādītājus, izmantojot potenciālo inovatoru idejas.

Igauņi priekšā

Jaunā programma Eiropas Apvārsnis ir īpaši svarīga Latvijai, jo finansējums, ko Latvijas valsts nodrošina zinātnei, ir mazākais Eiropā, akcentē I. Siliņa. «Ir skaidri zināms, ka tieši ieguldījumi zinātnē nodrošina visas sabiedrības labklājības pieaugumu. To pierāda virkne pētījumu, tostarp nesen Latvijas Bankā veiktais. Lai arī neviens nav atcēlis vajadzību pašiem risināt savas problēmas un rūpēties par savu, bērnu un visas sabiedrības labklājību, ieguldot nākotnē, tomēr paralēli jācenšas maksimāli piesaistīt līdzekļus no ārvalstīm,» viņa spriež. Šobrīd, piedaloties programmā Apvārsnis 2020, Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm gan iesniegto, gan veiksmīgo, gan koordinēto projektu skaita ziņā. Pēc viņas rīcības esošās informācijas, laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam Latvijas institūcijas Apvāršņa 2020 projektos ir piesaistījušas aptuveni 50 miljonus eiro, kamēr igauņi – 125 miljonus eiro.

«Tam iemesls ir ne tikai igauņu uzņēmība, bet arī gudra politikas veidotāju rīcība. Igaunijā zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām piešķir pēc formulas, kur 10% nosaka doktora grādu īpašnieku skaits, 30% – kvalitatīvu publikāciju un patentu skaits, 30% – ES un citos grantos piesaistīto līdzekļu apjoms un 30% – no uzņēmumu pasūtījumiem iegūto līdzekļu apjoms. Šādi valsts skaidri norāda, ka vēlas no zinātniekiem kvalitāti un spēju piesaistīt līdzekļus Igaunijai. Mēs no savējiem prasām aizpildītu darba vietu, «dzīvu miesu» gandrīz neatkarīgi no rezultātiem,» vērtē I. Siliņa.

Aktīvākajiem tiek vairāk

Latviešu pētnieku, institūciju un uzņēmēju dalība ES pētniecības un inovāciju programmās ne tikai nodrošina tik nepieciešamo finansējumu, bet paver iespējas ārvalstu tirgū, partneriem, jauniem atklājumiem, inovācijām un darbaspēkam. Pētniecības un jaunu produktu izstrādes programmās Apvāršņa finansējums tiek sadalīts bez dalībvalstu kvotām, līdz ar to vairāk finansējuma saņem aktīvākie. «Atšķirībā no struktūrfondiem, kur jau iepriekš ir saskaņots finansējuma apjoms, atbalsta jomas un intensitāte, programmās Apvārsnis 2020 un Eiropas Apvārsnis uzņēmēji brīvas konkurences apstākļos var saņemt finansējumu 70% līdz 100% apjomā. Ņemot vērā arī būtiski mazāku birokrātisko slogu un izdevīgos nosacījums, konkurence, protams, ir liela. No Latvijas privātā sektora līdz šim ir bijušas 65 veiksmīgas dalības Apvārsnī,» informē Jānis Ancāns, programmas Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta Latvijā vadītājs.

Tehnoloģiju kompānijām, jaunuzņēmumiem interesants ir Apvāršņa 2020 mazo un vidējo uzņēmumu instruments (SME Instrument), kurā grantu apjoms ir robežās no 50 tūkstošiem līdz 2,5 miljoniem eiro. Tomēr pagaidām no Latvijas tajos ir bijušas 26 veiksmīgas dalības, kamēr no Igaunijas – 55. Līdz šim lielāko Apvāršņa 2020 finansējumu Baltijā – grantu teju 21 miljonu eiro – ir saņēmis projekts Sweetwoods, kuru pieteicis Graanul Biotech OÜ (Igaunija). Finansējums paredzēts modernas rūpnīcas izveidei netālu no Tallinas.

«Diemžēl ne Latvijas, ne Lietuvas uzņēmumi nav piedalījušies šāda veida konkursos, kaut šāda apjoma konkursos dalība nav ierobežota pēc uzņēmuma lieluma. Programmas projektos var piedalīties jebkurš uzņēmums, arī lielie un valsts uzņēmumi,» vērš uzmanību J. Ancāns. Līdz šim Latvija ir piesaistījusi 186 projektus, kuros iesaistīti 219 dalībnieki. To kopējais finansējums ir 46,4 miljoni eiro. Lielāko projektu – CAMART2 – īsteno Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (aptuveni 15 miljoni eiro jeb puse finansējuma no programmas Apvārsnis 2020). SIA Rīgas satiksme piesaistījusi 2,5 miljonus eiro, SIA Digas – 1,3 miljonus eiro, bet LETA – 1,1 miljonu Apvāršņa 2020 finansējuma. Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) kopumā iesaistījies 10 projektos, piesaistot 1,5 miljonus eiro Apvāršņa 2020 finansējuma.

Pieteikšanās uz Eiropas Apvāršņa projektiem sāksies 2021. gada 1. janvārī. Tiks saglabāta līdzšinējā sistēma, ka vienmērīgi gada griezumā konkrētos datumos tiks atvērta un pēc pāris mēnešiem aizvērta katra no daudzajām apakšprogrammām un minētajā laikā jebkurš interesents tiešsaistē iesniedz savu projekta pieteikumu Eiropas Komisijas pieteikšanās portālā. Par jebkuriem ar jauno vai esošo programmas Apvārsnis saistītajiem jautājumiem interesentus bez maksas konsultē Valsts izglītības un attīstības aģentūras Nacionālā kontaktpunkta eksperti.