Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā

Iepirkumi

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

Grib, bet nevar atļauties

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi. «Latvijas preces valsts un pašvaldību iepirkumos veido vien kādus 0,05%. Valsts iestādes iegādājas vietējo amatnieku ražojumus galvenokārt tikai ekskluzīvām dāvanām, īpaši svarīgām personām un ārvalstu vizītēm. Šādi pasūtījumi ir skaitliski nelieli,» zina stāstīt SIA Watermelon valdes loceklis Edgars Vaišļa. Valsts simtgades faktors nekādas korekcijas šajā ziņā nav ieviesis. «Arī šogad izvēlas lētāko. Ja Latvijā ražots linu maisiņš maksā trīs eiro, bet, piemēram, Ķīnā – vienu eiro, protams, izvēlēsies ķīniešu maisiņu. Tas ir līdzīgi kā ar ekoproduktiem – visi tos grib, bet ne visi var atļauties,» viņš spriež. Turklāt uzņēmumiem dalība pašvaldību un valsts iepirkumos nav nekāda medusmaize, jo ierēdņi ne vienmēr zina, kas viņiem vajadzīgs, un prasības ir visnotaļ sarežģīti izpildāmas.

Premjers neskopojas

Ārlietu ministrija Ministru prezidenta protokolārajām vajadzībām izvēlas Latvijā veidotas dāvanas, kas reprezentē mūsu valsti, un dāvana katram tiek piemeklēta individuāli. Pārsvarā reprezentatīvās dāvanas tiek gādātas Ministru prezidenta ārvalstu vizīšu vajadzībām. Dāvināta ir gan uzņēmuma Angel Glass Design bļoda ar gravējumu, biedrības The Red Jackets grāmata Treasures of Latvia – Outstanding Export brands and inspring stories, SIA Verba mundus grāmatzīmes ar dzintaru, Dizaina papīrlietu darbnīcas piezīmju grāmatas u.c. «Katra no izvēlētajām dāvanām savā veidā reprezentē mūsu valsti. Pieminētajā grāmatā apkopota informācija par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta zīmoliem, Angel Glass Design trauku dizains ir guvis starptautisku atzinību, bet Dizaina papīrlietu darbnīcas piezīmju grāmatas sevī apvieno gaumīgi stilizētu tautisku dizainu un funkcionalitāti, un to noformējumā izmantots oficiālais Latvijas simtgades logo. Savukārt Verba mundus sudraba grāmatzīmes ar latviešu tautasdziesmas gravējumu tika īpaši veidotas kā Latvijas simtgades dāvanas, kas tiek pasniegtas, izrādot pateicību ārvalstu amatpersonām par dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), informē Valsts kancelejā. Tā katra dāvana tiek piemeklēta individuāli, iepirkuma procedūra netiek organizēta, vien veikta cenu aptauja. Ministru prezidenta protokolārajām vajadzībām iegādātas dāvanas par 4437 eiro, tostarp 2017. gadā šim nolūkam iztērēti 3202 eiro, bet 2016. gadā – 189 eiro, informē Valsts kancelejā. Savukārt skolēnu ekskursiju vajadzībām Ministru kabineta ēkā Valsts kanceleja izgatavojusi ģerboņa puzli ar iepakojumu, kas atspoguļo būtiskākos faktus par tā izveidi. Mērķis ir izglītot jauniešus par valsts simboliem.

Īpaši piemeklē

Ārlietu ministrija reprezentācijas dāvanas iegādājās šim nolūkam piešķirtā budžeta ietvaros, kas pērn bija 5728 eiro (bez PVN), bet 2018. gadā šiem mērķiem ir atvēlēti 6068 eiro (bez PVN). Vienotu iepirkumu par reprezentācijas precēm ministrija nerīko, jo gada iet- varos netiek sasniegts līgumcenas slieksnis, no kura piemērojama kāda no iepirkuma procedūrām. Ministrija priekšmetus, kas tiek izmantoti ceremoniju un pasākumu nodrošināšanai, piemēram, pildspalvas un apdrukātus lietussargus, iegādājas Elektronisko iepirkumu sistēmā. Sistēmas katalogā nav pieejamas individuālas dāvanas protokolārajām vajadzībām. Ārlietu ministrijas darba specifika, strādājot ar dažādiem pasaules reģioniem, paredz iegādāties konkrētam darba uzdevumam un gadījumam piemeklētas dāvanas. To apmaiņa bieži tiek saskaņota valstu protokolu starpā. Ir trīs veidu personalizēti Ārlietu ministrijas suvenīri – Latvijā ražoti saldumi (konfektes un cepumi iepakojumā ar tautiskiem rakstiem, ar Ārlietu ministrijas ēkas attēlu un Latvijas simtgades logo (piegādā SIA Taste Caps), kā arī blociņi un pildspalvas ar ministrijas simboliku. Reprezentācijas dāvanām, kas tiek individuāli piemeklētas katras vizītes vai pasākuma kontekstā, tiek iegādātas Latvijas Bankas monētas, zīmola an&angel (SIA Angel Glass Design) stikla trauki ar Latvijas simtgades simboliku, stikla šķīvji ar tautiskiem rakstiem, amatniecības priekšmeti, piemēram, nelielas gleznas un apgleznoti blociņi ar Rīgas skatiem, kas ir tradicionāli populāras un tālākos reģionos novērtētas dāvanas, lina izstrādājumi Baltā galdauta svētku koncepcijas kontekstā u.c. Saskaņā ar diplomātisko tradīciju rezidējošajiem vēstniekiem, atvadoties no ārlietu ministra, tiek pasniegti mākslinieces Ilzes Dūdiņas darināti stikla šķīvji ar Latvijas simboliku.

Augsta līmeņa ārvalstu viesiem, kuri savu oficiālo vizīšu laikā īpašas ceremonijas ietvaros kā simtgades dāvanu Latvijas tautai dāvina grāmatu LNB Tautas grāmatu plauktam, tiek pasniegta sudraba grāmatzīme. Tā reprezentē gan Latvijas kultūras mantojuma tradīcijas, gan Latvijas kā moderna dizaina, tehnoloģiju un inovāciju valsts sasniegumus. Grāmatzīmei līdzi tiek pasniegts sertifikāts, kas apraksta dāvanas simboliku. Dāvanas koncepcija radusies, sadarbojoties Latvijas Institūtam, Ārlietu ministrijai un Latvijas Dizaina muzeja pārstāvju ieteiktai, starptautiski atzītai Latvijas māksliniecei Annai Faniginai. Reprezentācijas vajadzībām ministrija katru gadu iegādājas arī valsts himnas mūzikas un Latvijas mākslinieku ierakstus, kā arī valsti raksturojošus izdevumus. Simtgades pasākumu reprezentācijas vajadzībām (Ārlietu ministrijas veidotā Latvijas valsts simtgades publiskā diplomātiskā programma ir iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību starptautiskā programmā) Latvijā tiek iegādātas reprezentācijas preces ar LV100 logo – krūzītes, nozīmītes, Skrīveru saldumu Gotiņu konfektes u.c. Savukārt Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs 2017.–2018. gadā reprezentācijai ir iegādājies dažādus Latvijā ražotus izstrādājumus ar LV100 simboliku – ar rokām darinātus linu galdautus (piegādātāji SIA Dzīpari S  un SIA Baltic Select; kopējā līgumcena 3867 eiro bez PVN), džemperus (SIA Grand- father; 1033 eiro bez PVN), kā arī nozīmītes (SIA West Trading group; kopējā līgumcena 1064 eiro bez PVN) un sporta somas (maisiņus) ar iniciatīvas Latvijas skolas soma logo (AS Reklāmas un zīmogu fabrika; 4788 eiro bez PVN).

Bļodas un dreļļu raksti

Savukārt, piemēram, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) reprezentatīvajām dāvanām cenšas apzināt jaunus, modernus tieši vietējo ražotāju produktus, stāsta RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča. Šī iestāde katru gadu suvenīriem tērē aptuveni 2% no sava budžeta. Tās vajadzībām tiek ražoti un iepirkti dažādi suvenīri, sākot ar pastkartītēm un magnētiem, beidzot ar linu izstrādājumiem un traukiem. Mazākās vienības tiek tirgotas arī Rīgas Tūrisma informācijas centros, lielākās kalpo reprezentatīviem nolūkiem. «Veicot iepirkumus un cenu aptaujas, noteicošie faktori ir cena un kvalitāte. Vairāku gadu garumā, mainot un papildinot suvenīru klāstu, redzam, ka tirdzniecībā un reprezentatīvos notikumos pieprasītākās piemiņas lietas ir pastkartītes, magnēti, – suvenīri, kas nav lieli un dārgi, bet atgādina par konkrēto pilsētu. No suvenīru klāsta latviešu ražotājiem esam pasūtījuši dažādus adījumus – cepures, cepuršalles, šalles, cimdus, zeķes, iegādājušies arī koka tauriņus, traukus, auduma somas, auduma piespraudes, linu izstrādājumus u.c. Tāpat arī vienu no populārākajām kategorijām – pastkartītes – ražo vietējās tipogrāfijas. Tādus suvenīrus kā magnētus, krūzes, termosus, ko vietējie ražotāji nevar nodrošināt, izpildītājs Latvijā pasūta no citām valstīm,» klāsta V. Jermoloviča. RTAB dāvanu un suvenīru portfelī ir vairāku vietējo ražotāju, piemēram, SIA Ars Tela, SIA Dardedze, SIA Vaidava darinājumi, zīmola an&angel trauki, Lienes Tumes adījumi. Izstrādājumus RTAB vajadzībām pielāgo SIA RBIK, SIA RD Līnijas, SIA Watermelone, SIA Brandman TM un SIA Pioes.

Arī LNB izvēlas suvenīrus un dāvanas reprezentācijas mērķiem, ejot tradicionālo valsts institūciju ceļu, veicot iepirkumus. «Par uzvarētāju kļūst pretendents, kurš iesniedzis ekonomiski un saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tātad piedāvājis zemāko cenu. Publisko iepirkumu likums aizliedz sekmēt jebkādu uzņēmēju lobēšanu,» uzsver LNB pārstāvis Augusts Zilberts. LNB gada budžets suvenīriem un dāvanām reprezentācijas mērķiem nepārsniedz 5000 eiro. Šogad LNB ir iegādājusies auduma somas, linu dvieļus dreļļu rakstā un blociņus.

Laika tērēšana

SIA Limbažu Tīne ražotos lina un vilnas izstrādājumus kā korporatīvās dāvanas izvēlas gan uzņēmumi, gan arī valsts iestādes un pašvaldības. Lina dvielīšus un salvetes ārzemju visiem dāvinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), bet simts vilnas pledu Valgas pilsētas krāsās pasūtinājusi kaimiņvalsts pašvaldība. «Ja mūs uzrunā, atsūta pieprasījumu, iepirkumos piedalāmies, taču tajos startēt īpaši neraujamies, jo mums darba pietiek, esam gana noslogoti,» teic SIA Limbažu Tīne valdes priekšsēdētājs Jānis Krasovskis. Viņaprāt, Latvijā ražotajām precēm vajadzētu dominēt gan korporatīvo, gan valsts iestāžu un institūciju dāvanu un suvenīru klāstā, kas kalpo reprezentācijas mērķiem, taču atzīst, ka to traucē zemākās cenas princips iepirkumos. «Mēs nevaram saražot lētāk nekā ķīnieši, un to arī nedarīsim. Latvijas simtgades gadā izgatavosim vilnas pledus valsts karoga krāsās, tā būs laba dāvana, taču valsts un pašvaldības iestādes to nevarēs atļauties,» secina uzņēmējs. SIA Love Riga, kas ražo dažādus keramikas izstrādājumus un māla suvenīrus, valsts un pašvaldības iepirkumos nepiedalās. «Šie konkursi ir acu aizmālēšana, jau labu laiku pirms rezultātu publiskošanas ir labi zināms, kas tajos uzvarēs. Tā ir nelietderīga laika tērēšana,» ir pārliecināts SIA Love Riga tehniskais direktors Sergejs Vahrušovs. Viņš atzīst, ka zemākās cenas princips ļauj uzvarēt lētākajam piedāvājumam un Ķīnas ražotājiem, kuri keramikas izstrādājumus ražo, izmantojot īpašas tehnoloģijas. «Latvijas ražotājiem, kuri taisa no kvalitatīva māla un ar rokām, nav nekādu izredžu ar viņiem sacensties par cenu,» uzsver S. Vahrušovs.