Šogad darba vietās miruši teju trīs reizes vairāk cilvēki nekā pērn

Drošība

Valsts darba inspekcijā (VDI) ir saņemta informācija par 44 letāliem nelaimes gadījumiem darbā (līdz šā gada 29. augustam). No 11 izmeklētajiem gadījumiem var secināt, ka biežāk tie ir notikuši transporta un uzglabāšanas nozarē (četri). Tie ir atšķirīgi – notikuši kraušanas darbu laikā, piedaloties satiksmē. Letāli nelaimes gadījumi ir notikuši arī mežizstrādē un apstrādes rūpniecībā. Lielākajā daļā nelaimes gadījumu vainojami gan darba devēji, gan pašu darbinieku rīcība. Biežāk pieļautās darba devēju kļūdas bijušas saistītas ar darba organizāciju, piemēram, nepietiekama nodarbināto kontrole, instruēšana un apmācība. Savukārt darbinieki nav ievērojuši darba aizsardzības instrukcijas, pārkāpuši iekšējās kārtības noteikumus, nav lietojuši izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus, rīkojušies pārgalvīgi. Bieži darba devēji vispār nav izvērtējuši darba vides riskus vai nav izvērtējuši tos visām darba vietām. Nereti konstatēts, ka nodarbinātā apmācība netiek veikta vispār, tā ir nepilnīga, netiek periodiski atkārtota. Bieži tiek konstatēti gadījumi, ka darba devējs darbiniekus nenosūta uz obligāto veselības pārbaudi (OVP), tādējādi arī nenoskaidro, vai darbinieka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. Darbinieki OVP laikā mēdz slēpt patieso veselības stāvokli, jo vēlas iegūt darbu vai turpināt strādāt konkrētajā darba vietā.

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pieaug darba vietā notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, komentē VDI direktors Renārs Lūsis. Tam varētu būt vairāki skaidrojumi – darba vietās ir vairāk nodarbināto, kopumā tiek nostrādāts vairāk darba stundu, darbinieki ir pārguruši virsstundu dēļ. Laika trūkuma dēļ darbs tiek veikts steigā, nepievēršot uzmanību drošībai. Sekas tādās bīstamās vietās kā tranšejā vai uz daudzstāvu ēkas jumta ir traģiskas. Daudzās nozarēs darbaroku trūkuma dēļ darba devēji ir gatavi pieņemt jebkādu darbinieku (tostarp tādu, kam ir kaitīgi ieradumi, zema darba kultūra un nevērīga attieksme pret noteiktām prasībām). «Lai uzlabotu kopējo situāciju darba aizsardzībā un mazinātu nelaimes gadījumu skaitu, darba devējiem un darbiniekiem ir jāsadarbojas. Darba devējam ir jāciena savs galvenais resurss – darbinieki, bet darbiniekiem – sava veselība. Abām pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi, kas primāri ir jāievēro darbinieku drošības un veselības dēļ, nevis tāpēc, ka to nosaka normatīvie akti, vai baidoties no VDI pārbaudes. Ekonomējot uz drošības rēķina dažus eiro vai ietaupot dažas minūtes, tiek riskēts ar darbinieku veselību un pat dzīvību. Bieži redzam, cik ātri darba devēji spēj sakārtot visas darba vietas, it īpaši pēc nelaimes gadījuma. Bieži tas ir tikai stundu jautājums, diemžēl tas notiek par vēlu,» uzsver VDI vadītājs. Šogad VDI ir konstatējusi, ka situācijās, kurās ir cietuši vai gājuši bojā darbinieki, iespējams, ir bijuši nelegāli nodarbinātie. «Darbiniekiem ir būtiski atcerēties, ka šādās situācijās katrs vēlas glābt un aizsargāt tikai savas intereses, un tas nozīmē, ka darba devējs bieži vairs savu nelegālo darbinieku nepazīs, nezinās, ko šis cilvēks ir darījis uzņēmuma teritorijā, kāpēc nācis palīdzēt citam uzņēmuma darbiniekam bez darba devēja atļaujas. Nenoslēgts darba līgums, notiekot nelaimes gadījumam darbā, darba devējam dod lielas iespējas nelaimes gadījumu noslēpt, būtiski apgrūtina nelaimes gadījuma fakta pierādīšanu un izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka cietusī persona vai tuvinieki zaudē no valsts pienākošās sociālās garantijas. Cietušajai personai tas nereti nozīmē arī zudušas iespējas turpmāk pilnvērtīgi dzīvot un atkal iekļauties darba tirgū,» rezumē R. Lūsis.