Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Profesionālā izglītība

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

Šīs koledžas direktore Dace Vilkena koledžu apvienošanu ar augstskolām vērtē pozitīvi, jo tā paver jaunas attīstības iespējas un var savlaicīgi reaģēt uz nozaru darbaspēka pieprasījuma izmaiņām, īsākā laikā sagatavot nepieciešamos speciālistus ar profesionālo kvalifikāciju. «OMTK, tāpat kā ikviena cita profesionālā izglītības iestāde, darbojas sīvos konkurences apstākļos, un lielākais izaicinājums turpmākajos gados ir infrastruktūras konkurētspējas uzlabošana salīdzinājumā ar citām profesionālās izglītības iestādēm, domājot par studentu kā par klientu. Lai to rezultatīvi izdarītu, ir nepieciešama koledžas resursu optimizācija, rezultātā tiks nodrošināta izglītības kvalitātes paaugstināšana,» viņa teic. Koledžas ieguvumi būs piekļuve mācībspēkiem un citiem akadēmiskajiem resursiem, studentu skaita pieaugums, paplašinot pieaugušo izglītības piedāvājumu, kā arī nepieciešamo investīciju programmu īstenošana. Audzēkņiem būs vieglāk pāriet no profesionālās izglītības uz akadēmiskās ievirzes studijām. «Taču neiztikt bez zaudējumiem, skola pazaudēs savu Olaines ķīmiķu skolas atpazīstamību, kā arī ir iespējama to studiju programmu piedāvājuma sašaurināšanās, kas nav RTU kompetencē,» secina D. Vilkena.

Ir pēctecība

Kopš 2017. gada janvāra SIA Bulduru Dārzkopības vidusskola ir atvasinātas publiskas personas statusā, kuras daļas pilnībā pieder LLU.

Jāpiebilst, ka savulaik šai vidusskolai Valsts kontrole pārmeta nesaimniecisku darbību un tika nomainīta skolas vadība, kā arī skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodotas Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā.

Koledžu pievienošanu universitātēm LLU vērtē pozitīvi, jo tā var koordinēt studiju procesu, studiju programmu nepārklāšanos un nozaru pēctecību, sadarbību konkrētas studiju programmas īstenošanā un infrastruktūras intensīvāku izmantošanu. Šobrīd LLU nav konkrētu nākotnes plānu par vēl kādas izglītības iestādes pievienošanu, lai nodrošinātu pēctecību citos studiju virzienos – inženierzinātnēs, vides zinātnē un meliorācijā, IT. LLU gan ir noslēgusi sadarbības līgumus ar koledžām un tehnikumiem, piemēram, Saldus tehnikumā kopā ar LLU mācībspēkiem izstrādāta mācību programma meliorācijā, Jelgavas Tehnikuma laboratorijas tiek izmantotas LLU kokapstrādes inženieru studijās, Ogres Tehnikuma infrastruktūra tiek izmantota LLU Meža fakultātes studentu praksēs.

Ieguvums visiem

Universitātēm un koledžām Latvijā būtu jāveido ciešāka sadarbība. Līdzīgi tas jau ir attīstītākajās pasaules valstīs, spriež RSU rektors, profesors Aigars Pētersons. «Koledžu absolventiem tas dotu ērtāku veidu apgūt augstāka līmeņa izglītību, piemēram, studēt maģistrantūrā un doktorantūrā, kā arī nodarboties ar pētniecību, gūstot plašu priekšstatu par nozares attīstību starptautiskā mērogā. Docētājiem tas paver plašākas viņu karjeras iespējas, savukārt augstskolām tas dotu iespēju padziļinātāk attīstīt konkrēto zināšanu un pētniecības jomu, līdz ar to arī izglītībai un zinātnei atvēlētie resursi tiktu pārvaldīti vēl mērķtiecīgāk. Tāpēc RSU gan pati aktīvi meklē dažādu juridisko formu sadarbības iespējas, gan ir atvērta sarunām, ja potenciālie partneri paši izrāda šādu interesi,» viņš teic. Šai augstskolai ir laba pieredze ar RSU Sarkanā Krusta koledžu un RSU Liepājas filiāli (iepriekš Liepājas medicīnas koledža). Mācību iestādes abpusēji viena otru ir papildinājušas gan ar zināšanām, gan studijām nepieciešamo infrastruktūru. «Pievienojoties RSU, koledžās ir pieaudzis studējošo skaits, studiju kvalitāte un docētājiem ir būtiski uzlabojušies viņu darba apstākļi un profesionālās izaugsmes iespējas,» secina A. Pētersons. Tāpat RSU ir sekmīgi sākusi sadarbību ar vidusskolām – Rīgas 41. vidusskolu un Rīgas Klasisko ģimnāziju. RSU docētāji, sākot ar septembri, tajās vadīs specializētas stundas sociālajās zinātnēs un medicīnā, skolēniem būs iespēja piedalīties studentu zinātniskajās konferencēs u.c. «No RSU puses vienmēr atklātā diskusijā ar partneri izvēlamies savstarpēji juridiski piemērotāko formu, respektējot konkrētās organizācijas attīstības prioritātes un zināšanu jomu. Rezultātā ieguvēji ir gan skolēni un augstskolas absolventi, gan valsts veselības aprūpes un izglītības sistēmas, gan sabiedrība kopumā,» rezumē RSU rektors.

Vilcinās ar lēmumu

Arī Latvijas Universitāte (LU) plāno pievienot koledžu, taču vēl nav saņēmusi IZM akceptu. «LU daudzus gadus veica pārrunas ar Rīgas 1. medicīnas koledžu par studiju programmu tālāku attīstību un koledžas iespējamo attīstību nākotnē. Un vairāk nekā pirms diviem gadiem tas vainagojās ar savstarpēju sapratni, vienojāmies, ka koledža tiek pievienota LU. Atbilstošos lēmumus pieņēma koledžas padome, nosūtot uz IZM administrācijas lūgumu, kā arī par to lēma LU Senāts, tas arī tika iesniegts IZM kā dibinātājai. Uz to atbildi nesaņēmām. Šī gada janvārī LU Senātā par koledžas pievienošanu tika lemts atkārtoti, lēmums atkārtoti tika iesniegts ministrijā. Joprojām gaidām ministrijas atbildi,» klāsta LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, profesors Valdis Segliņš. Rīgas 1. medicīnas koledžas pievienošana LU būtu ļoti loģisks risinājums, jo LU ir jau pozitīva pieredze – divas medicīnas koledžas ir pievienotas kā aģentūras (LU P. Stradiņa medicīnas koledža un LU Rīgas Medicīnas koledža). «Ieguvumi ir gan attiecībā uz studiju programmu nostiprināšanu un studējošo piesaisti, kā arī daudzas LU Medicīnas fakultātes programmas ir pārveidotas un pilnveidotas tā, lai koledžas absolventi varētu turpināt studijas LU bakalaura un tālākās studiju programmās, tādējādi nodrošinot karjeras izaugsmi. Arī studenti pozitīvi novērtē to, ka ir iespēja turpināt studijas vienotā sistēmā, tā ir priekšrocība un drošība studentam,» teic V. Segliņš. Fakts, ka divarpus gados IZM nav pieņēmusi lēmumu, ir vērtējams negatīvi. «Tā ir nenoteiktība koledžai, kā arī pati atbildes nesniegšana neliecina par labu pārvaldības praksi,» secina LU prorektors. Sarunas ar citām koledžām LU nav bijušas un pagaidām netiek plānotas.