Darba vidē pieaug psihoemocionālie riski, tādēļ darbinieku emocionālajai labklājībai un drošībai jāpievērš īpaša uzmanība

Darba vide

Galvenie faktori, ko darbinieki un amatu kandidāti uzskata par nozīmīgiem, ir elastīgs darbalaiks, labizjūta (well-being) un jēgpilns darbs. Laba emocionālā pašsajūta ir viens no galvenajiem faktoriem, lai cilvēks būtu apmierināts ar savu darbu. Ja tādas nav, emocionālās reakcijas var izpausties gan konstruktīvā, gan destruktīvā veidā. Piemēram, darbiniekam var samazināties degsme un aizrautība, viņam var piezagties apnikums un nevēlēšanās kontaktēties ar kolēģiem. Savukārt destruktīvās reakcijas var izpausties kā žēlošanās par darba devēju, kolēģiem un tiešo vadītāju. Visbiežāk emocionālo labklājību negatīvi ietekmē pārpūle un stress, taču ir gadījumi, kad darbinieki tiek pakļauti mobingam un bosingam.

Svarīgi – atpazīt

Šobrīd darba vidē pieaug psihoemocionālie riski – pirms aptuveni desmit gadiem 7–10% nodarbināto atzina šo risku ietekmi uz savu veselību, taču pērn tos kā būtisku problēmu pieminēja jau 17% darbinieku, stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka stresa apjoms palielinās ne tikai darbavietā, bet sabiedrībā kopumā. «Svarīgi ir, lai darbinieks spētu atpazīt pārpūles pazīmes, tādēļ ir radīti vairāki rīki, ar kuru palīdzību testu veidā var novērtēt savu emocionālo stāvokli, piemēram, mājaslapā stradavesels.lv ir pieejama aptauja par izdegšanu darbavietā,» viņa teic.

Darba devēji iespēju robežās pievērš uzmanību tam, lai darbinieki darbavietā justos labi un spētu pilnvērtīgi ilgtermiņā veikt savus darba pienākumus. Katrs uzņēmums veido savu individuālu pieeju aktivitātēm, kas veicina darbinieku labsajūtu – visbiežāk, nodrošinot iespēju veikt dažādas fiziskas aktivitātes, kā arī organizē pasākumus, kas veicina komandas saliedētību, sniedz iespēju atpūsties no tiešajiem darba pienākumiem. Uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai darbinieki spētu apvienot darba ikdienas pienākumus ar ģimeni, piemēram, piedāvā strādāt attālināti.

Emocionālā labsajūta un drošība – par šīm darba vides problēmām pasaulē domā jau vairāk nekā 50 gadus, ar katru gadu tās kļūst tikai aktuālākas, atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga. «Emocionālā drošība ir apdraudēta dažādos līmeņos – gan saistībā ar terorismu, kas pēdējos gados skar virkni Eiropas valstu, rada cilvēkos satraukumu, gan to, ka darbinieki kļūst emocionāli nestabilāki. Tādēļ svarīgi ir viņiem laikus palīdzēt un par šo problēmu atklāti runāt. Darba devējam nevajadzētu censties atbrīvoties no darbinieka tāpēc, ka viņš nespēj tikt līdzi straujajām pārmaiņām, viņam ir depresija, bet gan nodrošināt tādu mikroklimatu, lai visi justos labi, viņiem būtu nepieciešamie darba apstākļi,» spriež E. Selga. Viņa gan piebilst, ka pienākums rūpēties par emocionālo labklājību ir ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekam. «Nevajadzētu būt tādai situācijai, ka cilvēks piespiež sevi izkāpt no sabiedriskā transporta līdzekļa tikai tad, kad ir pabraucis trīs pieturas garām savai darbavietai. Ja reiz viņam tik ļoti nepatīk nākt uz darbu, tā nav viņam īstā vieta, šim cilvēkam vajadzētu iet projām un meklēt jaunu nodarbošanos – tādu, kas viņam ļauj justies emocionāli labi un droši,» saka E. Selga. Darbinieka emocionālā labklājība ir atkarīga gan darba apstākļiem, gan darba devēja korporatīvās kultūras; ja tie ilgstoši neapmierina, ir jāmaina vide.

Jāmaina domāšana

Gadu gaitā ir attīstījušās darbinieku vēlmes un prasības, un uzņēmumiem nereti ir grūti tās apmierināt, uzskata Biznesa vadības koledžas direktora vietniece Jana Roze. «Darba devējiem tiek sniegti neskaitāmi moderni padomi par to, kā padarīt laimīgus dažādu paaudžu darbiniekus. Taču tad, kad nepieciešams piesaistīt un noturēt talantus, tiem ir jāsaprot, ko darbinieki patiesībā vēlas no uzņēmuma. Lai gan zināms, ka darbinieka lēmumu sākt un turpināt darbu ietekmē konkurētspējīgs atalgojums un labi papildu ieguvumi, ir daudz kritēriju, kas ir svarīgāki par atalgojumu. Lai darbinieki patiesi izbaudītu savu darbu, viņiem jājūt, ka darba devēji viņus ciena un nodrošina ar to, kas nepieciešams veiksmīgai profesionālajai un personīgajai dzīvei,» norāda J. Roze.

ASV personāla vadības konsultāciju uzņēmuma Mercer veiktais pētījums (2018 Global Talent Trends), kurā piedalījās 800 augstākā līmeņa vadītāji, 1800 personāldaļas vadītāji, kā arī vairāk nekā 5000 darbinieki no 21 nozares uzņēmumiem 44 pasaules valstīs, atklāja vairākas vēlmes, ko daudzas organizācijas neņem vērā. Galvenie faktori, kurus darbinieki un amatu kandidāti uzskata par nozīmīgiem, izvēloties uzņēmumu, ir ilgtermiņa elastība darbavietā, veselības un labsajūtas izvirzīšana par prioritāti un jēgpilns darbs. «Lai gan elastīgs darbalaiks ir ļoti svarīgs aspekts, pētījumā uzsvērts, ka elastība nenozīmē tikai darba plānojumu. Tā attiecas arī uz izmaiņām domāšanā par to, kāds darbs tiek veikts, kā tas tiek darīts un kurš to dara. Pēc Mercer teiktā, uzņēmumiem nepieciešams ieviest darba elastības metodes ilgtermiņā. Lai to paveiktu, darba devējiem vajadzīgs atkārtoti pārdomāt elastības politiku un cīnīties ar šķēršļiem, kas traucē šādas darba dienas attīstību,» klāsta J. Roze.

Tāpat pētījums atklāj, ka katrs otrais darbinieks vēlētos, lai uzņēmumā tiktu pievērsta lielāka uzmanība viņu labsajūtai. Tas attiecas uz fizisko, psiholoģisko un finansiālo sfēru. «Visi darbinieki vēlas, lai darba devēji pret viņiem attiektos kā pret cilvēkiem ar cilvēciskām vajadzībām, nevis kā pret robotiem, izrādītu atbalstu viņu fiziskās un emocionālās labizjūtas stiprināšanai. Vienkāršs veids, kā to panākt, ir īpašas programmas izveidošana. Veiksmīgām programmām jābūt daudzveidīgām un jāiekļauj dažādas iniciatīvas. Labizjūtas izaicinājumi – darbavietā notiekošas veselības pārbaudes un regulāras apmācību pusdienas ir tikai daži piemēri labizjūtas attīstīšanas iniciatīvām, ko vēlams ieviest visa gada garumā. Nepietiek tikai ar to, ka darba devēji piedāvā darbiniekiem iespēju piedalīties labizjūtas attīstīšanas aktivitātēs. Lai patiesi ieguldītu pūles darbinieku veselībā un labklājībā, darba devējiem nepieciešams parādīt piemēru un organizācijā veidot attiecīgu kultūru. Darba devējiem vēlams piedāvāt darbiniekiem brīvdienas garīgās veselības uzlabošanai, iespējas atbrīvoties no stresa un piedalīties fiziskās aktivitātēs. Līdzekļu ieguldīšana stāvgaldos, iknedēļas meditācijas programmās vai pat sporta zālē darbavietas telpās – tie visi ir veidi, kā darba devēji var nodrošināt darbinieku vēlmi strādāt uzņēmumā, kas veicina darbinieka labklājību un labsajūtu,» pauž J. Roze.

Viena no zemāk novērtētajām mūsdienu darbinieku vēlmēm ir vajadzība strādāt ar mērķi. «Daudzi darbinieki būtu gatavi atteikties no dārgām atpūtas telpām, lai tikai varētu veikt pienākumus, kas sniedz gandarījumu. Diemžēl daudzos uzņēmumos mērķa izjūtu mūsdienās aizstāj lielas peļņas gūšana. Daudzi darbinieki jūtas tā, ka strādā tikai algas dēļ, ka neko nesniedz sabiedrības kopējam labumam. Mērķa izjūtas trūkuma dēļ darbiniekiem ir sarežģīti gūt saikni ar savu darbu un uzņēmumu, kurā strādā,» konstatē speciāliste.

Uzsvars uz empātiju

Viens no būtiskākajiem aspektiem ir darbinieku iesaiste sarunās un diskusijās par dažādām tēmām, kas skar emocionālo labklājību, atzīst SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Kristiāna Boša-Zambare. «Tā kā emocionālo vidi un iekšējo kultūru veidojam paši, šogad esam veltījuši lielāku uzmanību vairākiem jauniem aspektiem, tostarp darbinieku dažādības un iekļaušanas jautājumiem. Ikgadējā darbinieku aptauja ir svarīgs indikators, lai noskaidrotu, cik labi jūtamies, strādājot savā komandā un organizācijā kopumā, kā arī vai notiekošās izmaiņas ved pareizā virzienā. Aptaujā ir iekļauti jautājumi, kas mudina sniegt atgriezenisko saiti par uzticēšanos, iekļaušanos un daudzveidību. Tā mums palīdz identificēt, vai esam radījuši visus nepieciešamos priekšnosacījumus, lai darbinieki justos labi, sniedzot pienesumu biznesa mērķiem. Viņu sniegtais vērtējums ir svarīga informācija, lai pēc tam varētu strādāt ar rezultātiem visā organizācijā un grupas augstākajā vadības līmenī,» viņa teic.

Emocionālās drošības pamatā ir empātija un empātiska klausīšanās, tādēļ šīm īpašībām tiks pievērsta īpaša uzmanība, apmācot dažāda līmeņa vadītājus.