Inovāciju

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam

Investīcijas zinātnē ambīcijas

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Rīgā ir, top un būs

Blakus Dabas mājai LU Akadēmiskā centra attīstības otrajā posmā top Zinātņu māja, kuras būvniecību plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Šā projekta finansēšanai ir izmantoti EIB, ES struktūrfondu un LU līdzekļi.

Tajā koncentrēsies LU zinātniskie institūti, daļa Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultāte. Savukārt plānotajā Rakstu mājā izvietosies Humanitāro un Sociālo zinātņu fakultāte, kā arī zinātniskie institūti, kas ir specializējušies šajā virzienā.

Pērn LU saņemtais EIB kredīts ir vienīgais akadēmiskās infrastruktūras finansējums Baltijā, lai gan piecos gados augstākajā izglītībā un zinātnē EIB ir ieguldījusi septiņus miljardus eiro. Lielākā daļa no tā ir trijās līdervalstīs – Francijā, Vācijā un Polijā. «Polija ir ļoti iedvesmojošs piemērs arī Latvijai,» DB saka EIB vecākā publiskā sektora baņķiere Marina Ismaila. «Tur esam investējuši vairākās universitātēs lielajās pilsētās – Varšavā, Krakovā, Poznaņā u.c. Pēdējais šogad parakstītais kredīts bija Poznaņas Medicīnas zinātņu universitātei, kur mēs finansējām simulāciju centru ķirurģijas studentu apmācībai.» Katrā no trijām lielākajām EIB akadēmiskās infrastruktūras investīciju saņēmējvalstīm ir ieguldīts aptuveni miljards eiro.

LU reģionā ir pirmā un vienīgā, «jo neviens cits nav pieteicies,» skaidro I. Muižnieks. «Mēs bijām ļoti ieinteresēti Junkera plānā, tiklīdz tas tika pasludināts,» par LU gatavību izmantot situāciju saka I. Muižnieks. Vērtējot LU pieteikumu, EIB ir ņēmusi vērā gan universitātes reitingus, gan darbības modeli, saka M. Ismaila.

Pēc pieredzes Eiropā ar līdzīgiem projektiem EIB saistošs ir šķitis LU darbības modeļa internacionalizācijas plāns – turpināt piesaistīt starptautiskos studentus un pasniedzējus. «Tartu universitāte ir labs piemērs šādai praksei. Piemēram, tur ir vasaras semestris, kad angļu valodā var apgūt plaša spektra politikas zinātnes kursus. Ir jābūt interesantam piedāvājumam un spēcīgiem pasniedzējiem, kādi LU jau ir, un plāns šai virzienā turpināt EIB šķita saistošs.»

Otrs banku saistošais LU biznesa plāna punkts ir universitātes efektivitātes palielināšana, apvienojot studiju un pētniecības procesu vienotā universitātes pilsētiņā. Banka raugās uz līdzīgām investīciju iespējām reģionā. «Labs piemērs, kas varētu tikt atkārtots Latvijā, ir EIB finansējums Polijas Zinātņu akadēmijai, kas 2016. gadā zinātniskajai un akadēmiskajai pētniecībai saņēma 130 miljonu eiro aizdevumu. Mēs zinām, kā to var izdarīt, un mēs to labprāt izdarītu arī Latvijā un Baltijā. Tomēr, ja projekta virzītājs vēlas saņemt EIB finansējumu, mums nepieciešams iesniegt oficiālu finansējuma pieprasījumu,» saka M. Ismaila.

Līdz šā gada beigām ir gaidāms EIB lēmums par Baltijas biroja atvēršanu. Vai tas atradīsies Rīgā, vēl nav zināms. «Mēs noteikti gribam darīt vairāk, tāpēc aicinām arī universitātes aktīvāk kontaktēties ar mums. Pagaidām no citām Baltijas universitātēm nav konkrētu plānu, bet mēs gribam atsaukties uz LU labo piemēru un uz to aicināt,» par vienu no šai reģionā attīstāmajiem EIB darbības virzieniem saka M. Ismaila. Par Baltijas jūras reģionu atbildīgais EIB Helsinku birojs darbojas kopš 2007. gada. «Tā bizness ir krietni izaudzis, un mēs gribam vairāk darīt tieši šeit, Baltijā, tāpēc vēlamies, lai banka būtu pārstāvēta arī šeit.»

Reālām inovācijām

Aizdevuma kredītprocents EIB līgumā ar LU ir komercnoslēpums, tomēr ir skaidrs, ka ar bankas augsto AAA kredītreitingu, kas pasaulē vairs nav nemaz tik bieža parādība, tās finansējums ir ļoti konkurētspējīgs. Latvijas nākamajām paaudzēm būtiska ir pārliecība, ka investīcijas nodrošina lietišķus pētījumus un inovatīvu produktu izstrādi.

Rektors skaidro, ka ir vairāki plānotie soļi Akadēmiskā centra paspārnē radušos inovatīvo ideju komercializēšanai. Universitātei ir vairāku pakāpju biznesa atbalsta sistēma. «Ir studentu biznesa inkubators, kur mācās pašus pamatus ar tehnoloģiski ne sevišķi piesātinātām darbībām un apgūst biznesa procesu. Tad ir arī jaunuzņēmumi, kas veidojas uz universitātes studiju bāzes, un tos rada studenti, izmantojot studiju laika iestrādes,» saka I. Muižnieks.

Piemērs ir Anatomy Next, kam pamatā ir Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas katedrā radītās iestrādnes, studentiem veidojot mugurkaula digitālo modeli. Soli pa solim tās pārtapa Anatomy Next, kas tagad sevišķi aktīvi darbojas ASV. Līdzīgs projekts ir inovatīvas kosmētikas jaunuzņēmums Alternative Plants, kas izmanto cilmes šūnu tehnoloģijas. Arī ekotehnoloģiju jaunuzņēmums Alina, kas izstrādājis inovatīvu māla apstrādes un ražošanas tehnoloģiju un ir plaši izgājis pasaulē. Ir arī jaunuzņēmumi citās jomās, piemēram, tehnoloģisko procesu programmēšanā, kas attīstījušies no LU iestrādnēm. «Es nedomāju, ka universitātei būtu konkrēti jāpelna un tieši jāiegūst no šādiem uzņēmumiem. Protams, mēs gribam, lai tiek fiksēts mūsu intelektuālā īpašuma ieguldījums, tomēr pamatā mērķis ir ar šādiem uzņēmumiem dot impulsus tautsaimniecības attīstībai kopumā,» saka I. Muižnieks.

«Universitāte jau pati netaisās neko ražot, tāpēc inovācijas notiek komerciālo atzaru jeb spin-off veidā. Tāpēc arī EIB pieeja ir skatīties ne tikai finanšu plūsmas mūsu inovāciju plānos, bet ekonomiskās atdeves likmi (economic rate of return).»

Jautāta par risku izvērtēšanu akadēmiskajā infrastruktūrā, M. Ismaila raksturo, ka šie riski ir līdzīgi uzņēmējdarbības videi, sākot ar konkurenci. «Akadēmiskajā vidē tā ir konkurence par studējošajiem un augstskolas izmantotie instrumenti studējošo piesaistei un to skaita palielināšanai. LU gadījumā mūs uzrunāja starptautisko studentu un pasniedzēju piesaistes programma un pasniegšana angļu valodā.» Komentējot augstskolu reitingu veidošanos, I. Muižnieks saka, ka reitingiem ir piecas galvenās kritēriju grupas, no kurām LU labākā ir tieši starptautiskā sadarbība (international outlook). Tas nozīmē gan ārvalstu studentus LU, gan kopā ar citu valstu autoriem publicētus zinātniskus rakstus.

Jauns ir efektīvāks

Kopā ar EIB finansējumu LU ir pieejama arī bankas starptautiskā ekspertīze efektīvākai saimniekošanai un savas darbības plānošanai. «Svarīga ir arī nekustamā īpašuma stratēģija un efektivitāte, ko var gūt, apvienojot universitātes darbību Akadēmiskajā centrā,» saka M. Ismaila. EIB ir īpaša projektu un biznesa plānu konsultāciju vienība Advisory Hub, kas arī LU palīdz definēt Akadēmiskā centra trešā posma attīstību, kurā ietilpst Tehnoloģiju centra, sporta un medicīnas infrastruktūras izbūve un kopmītnes, lai rastu piemērotu finansējuma modeli.

«Ir būtiski, ka šis finansējums nāk kopā ar starptautisku ekspertīzi, jo tas ir redzējums no malas,» saka I. Muižnieks. Viņš skaidro, ka augstskola darbības efektivitāti var palielināt, atbrīvojot vecās infrastruktūras objektus. «Pat ja mēs negribētu celt neko vienotu un jaunu, vecajā infrastruktūrā tāpat būtu jāiegulda. Jaunā infrastruktūra ir ievērojami efektīvāka un ļauj mazināt izmaksas. Par to mēs pārliecinājāmies jau ar mēģinājumu pārveidot savu īpašumu Kronvalda bulvārī par modernu laboratoriju ēku. Tur izmaksas būtu pusotru reizi augstākas nekā šeit, Akadēmiskajā centrā, būvējot no jauna, nemaz nerunājot par energoefektivitāti, ekspluatācijas izmaksām un par sinerģijas efektiem, infrastruktūrai atrodoties vienuviet.» Ko darīt ar vecajām LU ēkām, ir jautājums, kas patlaban tiek saskaņots ar valdību.

Jauna infrastruktūra arī padara efektīvāku gan fundamentālo, gan lietišķo pētniecību, un rektors vienu no inovācijas akcentiem liek uz LU medicīnas zinātņu kompetenci. «Veselības aprūpe pati par sevi ir nopietna industrija, un tajā mums ir krietnas zinātniskās iestrādes un attīstības iespējas. Tiks izvērtēti kodolmedicīnas tehnoloģiju, ātrdarbīgās magnētiskās rezonanses jauni pielietojumi un jaunu medicīnisko preparātu ražošana. Paralēli šīm jaunajām tehnoloģijām tiks pilnveidotas arī LU studiju programmas. Tam mums ir jāatgūst speciālisti atpakaļ no ārzemēm vai arī jāpiesaista ārzemnieki.

Šis centrs pats tam ir ļoti veicinošs, jo esmu vairākkārt dzirdējis no mūsu jauniešiem, kas ir devušies studēt citur, – ja es to būtu zinājis, ka šeit būs tāds centrs, nebūtu braucis prom,» saka I. Muižnieks. Tas gan ir neizbēgami, ka arī šeit izstudējušie tālākai profesionālajai attīstībai dodas uz ārzemēm. Tas ir arī atbalstāms process, ka pēc bakalaura vai maģistra programmām cilvēki brauc turpināt izaugsmi ārzemēs. Jautājums – ko pēc tam varētu viņiem piedāvāt, lai piesaistītu Latvijai vai sadarbībai. Arī ārvalstu speciālistiem aizvien saistošāka kļūst Latvijas pētnieciskā vide. «Pie mums strādā rietumnieki, ļoti spoži zinātniskie prāti ir arī austrumu virzienā – Ukrainā un Baltkrievijā,» stāsta I. Muižnieks. «Viens no mūsu spēcīgākajiem zinātniekiem ķīmiskās fizikas jomā, kurai ir piesaistīts arī Apvārsnis 2020 finansējums, pirms gadiem četriem atbrauca no Ukrainas. Tagad viņš ne tikai ļoti sekmīgi publicējas starptautiskos žurnālos un iegūst ES finansējumu saviem projektiem, bet arī integrējas un runā latviski,» viņš stāsta.

Kā aktualitāti rektors izceļ arī privātā finansējuma augošo nozīmi, jo viens no LU lielajiem atbalstītājiem ir IKT kompānija Mikrotīkls. «Par viņu doto ziedojumu es gribu pēc ASV parauga izveidot ziedotāja vārdā nosauktu katedru. Tas nozīmētu, ka viņi varētu finansēt konkrētu profesoru trīs vai četru gadu garumā un tā sekmīgi piesaistīt Latvijai augstu kompetenci, kamēr tam tiek rasts pastāvīgs finansējums.»