Augstskolas Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Jāskrien ātrāk

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Baltijas valstu augstskolu sadarbība dod papildu impulsus studiju kvalitātes un pētniecības attīstībai. LU ar Baltijas valstu augstskolām studiju jomā sadarbojas, izmantojot gan divpusējos līgumus, gan Eiropas Savienības (ES) studentu mobilitātes programmu Erasmus+. Divpusēji sadarbības līgumi ir parakstīti ar Tartu un Tallinas Universitāti, Viļņas Vitauta Diža, Mīkola Romera un Lietuvas Medicīnas universitāti.

Savukārt sadarbība Erasmus+ programmas ietvaros ir vēl plašāka – ar Tartu Universitāti, Tallinas Tehnoloģiju universitāti, Tallinas Universitāti, Tallinas Veselības aprūpes koledžu, kā arī ar 15 augstskolām Lietuvā. Sadarbība pētniecībā notiek tādās programmās kā Apvārsnis 2020, Baltijas jūras reģiona programmā, kā arī ES pārrobežu sadarbības programmā INTERREG.

Sadarbība notiek teju visās LU darbības jomās – valodniecībā (letonika), medicīnā, psiholoģijā, ķīmijā, pedagoģijā, Baltijas studijās, zemes zinātnē, vides aizsardzībā, bioloģijā, fizikā, politoloģijā, vēsturē, ekonomikā un biznesa vadībā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, tiesību zinātnē u.c. Izveidojusies arī Baltijas augstskolu rektoru sadarbības tradīcija. Tiek piešķirta triju augstskolu stipendija studentiem, kuri ir apguvuši latviešu, lietuviešu un igauņu valodu.

Fokuss uz vērtībām

Augstāko novērtējumu dažādos starptautiskos reitingos ir saņēmusi Tartu Universitāte, tā ir krietnu soli priekšā Latvijas un Lietuvas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē, tāpēc saskaņā ar Tartu Universitātes stratēģisko plānu viens no galvenajiem attīstības mērķiem ir sekmēt pētniecību, saka Tartu Universitātes attīstības prorektors Ēriks Pūra (Erik Puura). «Augstskolas pētnieki tiecas būt starp līderiem pasaulē. Sacensība par valsts piešķiro finansējumu zinātnei ir sīva, tāpēc viņi aktīvi piedalās dažādās Eiropas Savienības (ES) programmās un iesaistās starptautiskos projektos. Pēdējos desmit gados ar ES struktūrfondu atbalstu ir izveidotas jaunas zinātniskās laboratorijas. Tartu Universitāte piedāvā konkurētspējīgas mācību programmas, piesaista ārvalstu studentus un veicina internacionalizāciju,» klāsta Ē. Pūra.

Viņš norāda, ka Latvijas un Lietuvas augstskolas neuzskata par konkurentēm. «Šobrīd plānojam, kā stiprināt sadarbību ar Baltijas valstu universitātēm, īpaši augstākās izglītības mācību iestādēm Rīgā, kā arī Latvijas uzņēmumiem,» viņš uzsver. Augstskolas stratēģiskais plāns 2020.–2025. gadam paredz sadarbību ar Ziemeļvalstu, Vācijas, Dānijas un Beļģijas universitātēm. «Daudz būtiskāka par kāpšanu starptautiskos reitingos, kuros punkti tiek gūti par ārvalstu studentu apmācīšanu svešvalodās, ir Tartu Universitātes kā pasaulē vienīgās igauņu valodas universitātes pozīciju stiprināšana. Mūsu prioritāte ir aizsargāt igauņu valodu kā nacionālo mantojumu,» uzsver Ē. Pūra.

Ir, kur augt

Katrai augstskolai ir jāapzinās savas stiprās puses, sava niša, kas ir definēta attiecīgās mācību iestādes attīstības stratēģijā. Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) tā ir zinātne un inovācijas – šajā jomā RTU vēlas būt labākā universitāte Baltijā, atzīst RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Tāpēc Baltijas mērogā sīvākā sacensība ir ar Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti, Kauņas Tehnoloģiju universitāti un Tallinas Tehnoloģiju universitāti. RTU attīstības stratēģija paredz sagatavot kvalificētu darbaspēku tautsaimniecībai, kā arī nodrošināt zinātniski tehnoloģisko atbalstu – radot jaunus uzņēmumus, produktus un pakalpojumus. Tāpēc tiek domāts ne tikai par studiju procesa modernizāciju un digitalizāciju, bet arī jauno uzņēmēju sagatavošanu. A. Zeps lēš, ka RTU mērķis kļūt par labāko zinātnes un inovāciju universitāti Baltijā varētu tikt sasniegts 2020. gadā.

QS World University Rankings 2019 reitingā RTU un Kauņas Tehnoloģiju universitāte ieņem 751.–800. vietu, bet abas pārējās Baltijas valstu tehnoloģiju augstskolas uzrādījušas ievērojami labāku sniegumu – Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte tikusi 581.–590. vietā, bet Tallinas Tehnoloģiju universitāte – 601.–650. vietā. Starptautiskie reitingi ir svarīgi galvenokārt ārvalstu studentu piesaistei, taču RTU būtisks ir arī darba devēju novērtējums, teic A. Zeps. Turklāt reitinga veidotāji ņem vērā augstskolām piešķirto finansējumu. «Lai reitingā pakāptos par 100 vietām, būtu nepieciešams divas reizes lielāks finansējums jeb aptuveni 50 miljoni eiro gadā. Šobrīd RTU gada budžets ir 45–50 miljoni eiro,» ir aprēķinājis A. Zeps. Tāpat jāattīsta zinātniskā darbība un jāaudzē zinātnisko publikāciju skaits.

Pieaug reitingu ietekme

Veselīga konkurence mudina investēt attīstībā un inovācijās, to Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) vienmēr ir uzskatījusi par dzinējspēku, saka RSU rektors profesors Aigars Pētersons. «Valstij, kurā nav būtisku dabas resursu, labi izglītots cilvēkkapitāls un augsti attīstīta pētniecība ir zelta vērtē. Tāpēc zināšanas ir mūsu valsts galvenais kapitāls un eksportprece,» viņš akcentē.

RSU ir izglītības eksporta flagmanis Baltijā. Augstskolā studē 2200 ārvalstu studenti no 28 valstīm, lielākoties no Vācijas un Skandināvijas. Vācija un Ziemeļvalstis vēl aizvien ir starp RSU izglītības eksporta prioritātēm. Līdz ar to augstskolai ir svarīgi noturēt augstu kvalitātes latiņu. Tiek investēts gan studiju programmās, gan infrastruktūrā, tostarp simulācijās balstītā medicīnā, kas arī turpmāk ļaus piesaistīt zinošus un motivētus pirmkursniekus no visas pasaules. «Protams, ar gadiem šī konkurence tikai saasināsies – pēc OECD aplēsēm, starptautiskās izglītības izaugsme pasaulē ik gadu būs 6%, 2025. gadā sasniedzot 8 miljonus studentu, kas studē ārpus savas valsts. Šo fenomenu uztveram kā Latvijas un RSU attīstības tālāku iespēju,» uzsver RSU rektors.

Domnīca Certus savā 2016. gada ziņojumā par augstākās izglītības eksporta nozari Latvijā izcēla tuvākos kaimiņus – Igauniju, Lietuvu, kā arī Poliju un Čehiju. «Varam vēl pieminēt arī Ungāriju. Tās ir Latvijas galvenās konkurentes starptautiskajā izglītības tirgū, it sevišķi medicīnas izglītībā,» secina A. Pētersons.

Baltieši ir arī sadarbības partneri. Piemēram, augstskolai ir kopīga studiju programma ar Mīkola Romera Universitāti Lietuvā. RSU stratēģija ir vērsta uz konkurētspējas attīstību Rietumeiropas un Ziemeļeiropas mērogā. «RSU vīzija ietver kļūšanu par mūsdienīgu un prestižu Eiropā un pasaulē atpazīstamu universitāti, kas nodrošina pētniecībā balstītu, kvalitatīvu un eksportspējīgu izglītību. Lai to sasniegtu, tuvākajos piecos gados investēsim inovatīvās un darba tirgū pieprasītās studiju programmās un mūsdienīgā studiju vidē, kā arī audzēsim pētnieciskos muskuļus. Palielināsim zinātnes jaudu un apjomu. Plānots ieviest īpašu inovāciju sistēmu studentiem. Stiprināsim arī savu starptautisko sniegumu, piemēram, viespasniedzēju skaitu, kas patlaban tuvojas 10%, tuvākajos piecos gados ir plānots palielināt līdz 15%. Tas atbilstu Eiropas ietekmīgāko augstskolu rādītājiem,» attīstības plānus ieskicē rektors.

Universitāšu reitingi ir kļuvuši ļoti populāri, taču, viņš akcentē, būtu jāņem vērā tas, ka universitātes ir daudzšķautņainas un komplicētas organizācijas, tāpēc rodas jautājums, cik precīzi un kādu aspektu no augstskolas snieguma katrs no šiem reitingiem spēj notvert un izmērīt. «Katram no tiem ir atšķirīga metodoloģija un savi kritēriji, pēc kuriem mērīt augstskolu darbību un sniegumu. Tomēr nenoliedzamā kārtā augstskolu reitingu ietekme pieņemas spēkā – tiem ir liels svars ārvalstu studentu piesaistē un starptautiskās atpazīstamības veicināšanā,» secina A. Pētersons. RSU šogad ir iekļuvusi QS World University Rankings 2019 pasaules 1000 labāko augstskolu vidū, visaugstāk tika novērtēta tās spēja piesaistīt ārvalstu studentus, kā arī augstskolas un docētāju reputācija.

Iegūst no sadarbības

Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) lielākā konkurence Baltijas valstīs ir starp dzīvības zinātņu universitātēm, jo tās darbības profils ir specifisks un atšķirīgs no klasiskajām universitātēm, norāda LLU studiju prorektors Aigars Laizāns. «Līdzīga profila universitātes Baltijā ir tikai divas – Aleksandra Stulginska Universitāte Lietuvā un Dzīvības zinātņu universitāte Igaunijā. Konkurenci nacionāla līmeņa izglītības vajadzību nodrošināšanai neizjūtam, jo katra universitāte nodrošina speciālistus savas valsts darba tirgum. Tādējādi šobrīd konkurējam tikai ārvalstu studentu piesaistē atsevišķos studiju virzienos, piemēram, veterinārmedicīnā,» viņš saka.

LLU cenšas iegūt no savstarpējas Baltijas valstu augstskolu sadarbības – jau 22 gadus darbojas Baltijas valstu mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un lauksaimniecības augstskolu tīkls BOVA, kura ietvaros notiek mācībspēku un studentu apmaiņa, organizēti kopīgi studiju kursi un sadarbība pētniecībā. Trīs Baltijas valstu augstskolas ir izveidojušas kopīgu maģistra studiju programmu Agri-food Bussiness Management, tādējādi potenciālie konkurenti ir kļuvuši par LLU ciešākajiem sadarbības partneriem. «Pagājušā gada QS Eiropas jaunattīstības un Centrālāzijas valstu augstskolu reitingā LLU ir atzīta par vienu no reģiona 250 labākajām universitātēm. Līdzīga profila universitātes no Baltijas valstīm reitingā nav iekļuvušas, līdz ar to esam līderos starp dzīvības zinātņu universitātēm Baltijas valstīs,» ir gandarīts LLU prorektors.

LLU stratēģija tiek vērsta uz bioekonomikas nozaru augstākās izglītības un pētniecības attīstību, ko paredz Latvijas Bioekonomikas stratēģija. «Mūsu sadarbības augstskolām Lietuvā un Igaunijā nav šāda atbalsta augstskolas attīstības virziena noteikšanā, jo tur nav valsts līmenī izstrādātas nacionālās Bioekonomikas attīstības stratēģijas. Tādējādi redzam, ka bioekonomikas virziens būs mūsu universitātes lielākā priekšrocība starptautiskajā līmenī,» rezumē A. Laizāns.

Pirmajiem vieglāk

Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pirmā izveidoja un sāka piedāvāt Executive MBA (Master of Business Administration) programmu Baltijas tirgū, līdz ar to ir uzkrāta pamatīga pieredze un ir plašs absolventu tīkls, no kā savukārt iegūst studenti, kuriem šis kontaktu loks ir patiesi vērtīgs ieguvums. SSE Riga Komunikācijas direktore Dana Kumpiņa norāda, ka Baltijā pārsvarā tiek piedāvātas MBA studiju programmas, bet Executive MBA ir jau nākamais līmenis, proti, šī studiju programma ir paredzēta vadītajiem ar jau vērā ņemamu pieredzi vadošā amatā (vismaz pieci gadi). SSE Riga konkurenti Baltijas mērogā, kas arī piedāvā Executive MBA studiju formātu, ir divas Lietuvas augstskolas Lietuvā – BMI (Baltic Management Institute) un ISM University of Management and Economics. «Tie lietuvieši, kas izvēlējušies studēt SSE Riga, piemin, ka šeit ir vairāk izteikts starptautisks studentu sastāvs, līdz ar to plašākas iespējas dibināt biznesa kontaktus ārpus dzimtenes – gan Baltijas, gan plašākā reģionā,» viņa teic. No konkurentiem SSE Riga atšķiras ar to, ka studiju procesā daudz tiek izmantota t.s. case study analīze, kā arī dažādas citas praktiskas apmācību metodes, piemēram, vizītes kompānijās. Tāpat SSE Riga saviem Executive MBA studentiem piedāvā transkontinentālu studiju braucienu uz Āziju (Singapūru, Malaiziju un Indonēziju).

Savukārt Biznesa augstskola Turība sevi pozicionē kā lielāko privāto augstskolu Baltijā ar strauji augošu ārvalstu studentu skaitu. «Veidojot kopīgus projektus un programmas, sadarbojamies ar partneriem gan Lietuvā, gan Igaunijā, piemēram, ar Kazimira Simanoviča Universitāti (Kazimieras Simonavičius University) Viļņā. Konkurence ir ne tikai ar biznesa augstskolām, bet ar visām augstskolām kopumā, jo biznesa programmas un iespējas ārvalstniekiem studēt piedāvā liela daļa augstskolu Baltijā. Ir ļoti sīva konkurence gan biznesa, gan IT programmās,» vērtē Turības Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Augstskola nākotnē vēlas kļūt par vienu no ietekmīgākajiem biznesa izglītības centriem Baltijā, kas kalpotu kā vieta, kur satiekas cilvēki, kuri vēlas izveidot savu biznesu, dalīties idejās, veidot kontaktus gan kā studenti, gan mācībspēki un speciālisti no dažādiem pasaules reģioniem