Metāla dizaina risinājumi kļūst vairāk personalizēti, tādus izvēlas gan privātmāju būvētāji, gan komerciālo projektu attīstītāji, gan arī izmanto publiskajā telpā

Dizains

Būvniecības apjomu pieaugums ir sekmējis pieprasījumu pēc metāla kalumiem, dizaineru un metālmākslinieku radošās idejas pārtop interjera priekšmetos un iedzīvojas ārtelpā – ielas mēbeles kļūst estētiskākas un ergonomiskākas. Daudziem metāla risinājumiem ir ne tikai funkcionāla nozīme, bet tie kalpo arī kā dizaina objekti.

Potenciāls eksportā

SIA Metāldarbnīca ražo dekoratīvos metālizstrādājumus, kāpnes, tērauda un stikla konstrukcijas, bet šobrīd uzņēmums ir īpaši pievērsies ielas mēbeļu dizaina izstrādei un ražošanai, jo šādu produktu segmentā saredz potenciālu gan Latvijas, gan eksporta tirgū. Uzņēmums piedāvā plašu klasiska un moderna dizaina ielu mēbeļu spektru – solus, galdus, sabiedriskā transporta pieturvietas, atkritumu urnas, velonovietnes, puķu kastes, norāžu stabus, koku stumbru un sakņu aizsargrežģus, barjeras, statņus, informācijas stendus utt. Kompānija ir labiekārtojusi dažādus sabiedriskus objektus, piemēram, pēc rasējumiem un vēsturiskiem arhīvu attēliem atjaunojusi metālizstrādājumus Rīgas pils teritorijā, izgatavojusi un montējusi nerūsējošā tērauda margas un veloturētājus pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, izgatavojusi ielas mēbeles vairākiem Rīgas parkiem, piemēram, aizsargrežģus Kronvalda parkā, lai pasargātu kokus no bebriem. «Pašlaik top jauna ielas mēbeļu produktu līnija, gribam būt vadošie šajā nišā. Tā kā pilsētas vide ir ierobežota telpā un intensīvi noslogota, ir jāprot lietderīgi izmantot katru kvadrātmetru. Tāpat ir jānodala autobraucēju un velobraucēju plūsmas, jāpiedāvā infrastruktūra atpūtas un sporta aktivitātēm, kurās varētu piedalīties dažāda gada gājuma cilvēki, pilsēta ir jāveido kā oāze. Cenšamies būt solīti priekšā patērētāju vajadzībām un piedāvāt inovatīvus risinājumus,» saka SIA Metāldarbnīca vadītājs Guntis Kalsnavs. Ielas mēbelēm ir divas funkcijas – tām ir jābūt ne tikai ergonomiskām un ērtām, bet arī vizuāli pievilcīgām un estētiskām. Metāldarbnīcas dizaina risinājumi top pašu spēkiem, kā arī iedvesma tiek smelta no dizaineru veikuma citviet pasaulē. «Daudzas dizaina idejas esmu radījis pats, tāpat iespaidojies, dodoties ārvalstu ceļojumos. Visa pasaule ir manā acu priekšā – izmantojot interneta resursus, ceļojot. Dažas idejas tiek piefiksētas, piemēram, uz salvetēm, atrodoties kādā kafejnīcā,» klāsta G. Kalsnavs.

Viņš cer, ka nākamajā gadā ar ielas mēbelēm uzņēmums varētu sākt iekarot eksporta tirgu. Pirmās valstis varētu būt Skandināvijā, kā arī Nīderlande un Dānija. «Latvijā esam nopelnījuši rupjmaizei, taču, lai būtu, ko uz tās smērēt virsū, vajag eksportēt. Tas noteikti nebūs viegls ceļš, jo ar atvērtām rokām mūs neviens negaida. Sava vieta būs jāizcīna ar intensīvu darbu,» secina uzņēmējs.

Jābūt soli priekšā

Šogad, pateicoties būvniecības apjomu pieaugumam, audzis pieprasījums pēc dažādām metāla konstrukcijām – gan iekštelpās, gan publiskajā un privātajā ārtelpā. Dzīvojamo kvartālu attīstītāji un privātmāju celtnieki izvēlas nestandarta risinājumus kāpnēm, margām, žogiem, bērnu rotaļu laukumiem, kā arī ielas mēbelēm – soliņiem, velonovietnēm, atkritumu urnām u.c. «Daudziem metāla risinājumiem ir ne tikai funkcionāla nozīme, bet tie arī kalpo kā dizaina objekti. Cilvēki vēlas sev apkārt estētisku vidi. Viņi izvēlas nevis parastas kāpnes, bet speciāli projektētas, piemēram, tādas, kurām viens gals ir iestiprināts sienā, bet otrs brīvi karājas gaisā,» stāsta G. Kalsnavs, atzīstot, ka Latvijā klienti bieži vien nespēj novērtēt dizaina priekšrocības, arī viņu maksātspēja ir diezgan zema. «Latvijā cilvēkiem ir grūti pieņemt, ka kāpnes var maksāt piecus tūkstošus eiro, kaut gan citās Eiropas valstīs trīs reizes augstāka cena šķiet pašsaprotama. Tāpat dizaina idejas tiek kopētas, Latvijā vēl nav izveidojusies tāda kultūra, kad cita radītas idejas tiktu novērtētas. Nereti klienti noskatās produktu pie viena uzņēmuma, bet to īstenot dodas pie cita, kurš var piedāvāt zemāku cenu,» atzīst uzņēmējs. Tomēr to klientu skaits, kuri novērtē dizaina idejas un ir gatavi par tām maksāt, palielinās. G. Kalsnavs uzskata, ka metāla dizaina uzņēmumiem ir jābūt soli priekšā patērētāja vajadzībām un gaidām. «Nevaram sēdēt, rokas klēpī salikuši, un gaidīt, kad klients atnāks ar savu ideju. Tā diemžēl dara daudzi, un tas nebūt nav pareizi,» konstatē G. Kalsnavs. Pērn SIA Metāldarbnīca apgrozījums sasniedza gandrīz 244,8 tūkst. eiro, uzņēmuma peļņa bijusi 4,7 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.

Ietekmē Brexit

Būvniecības apjomu pieaugumu galvenokārt izjūt tie metālapstrādes uzņēmumi, kas spēj izpildīt pasūtījums lielos apjomos, taču tie amatnieki, kas piedāvā roku darbu, krasas izmaiņas nav novērojuši, savukārt pauž SIA ART–AG vadītājs Aivars Grīnbergs. Teju puse no viņa kaltajiem metāla darbiem – kāpņu nesošās konstrukcijas, margu lenteri, vārti un žogi – aizceļo ārpus mūsu valsts robežām, pamatā uz Lielbritāniju, arī Vāciju, Šveici un ASV.

«Ārvalstīs ir cita attieksme pret roku darbu, tur spēj to labāk novērtēt, un ir iespējams nopelnīt vairāk,» neslēpj A. Grīnbergs, atzīstot, ka līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit pasūtījumu skaits tomēr ir samazinājies. Uzņēmums turpinās fokusēties uz eksportu, meklējot jaunus izplatīšanas kanālus un iekarojot jaunus tirgus. «Lai arī darba un pasūtījumu Latvijā netrūkst, ar to vien ir par maz, lai augtu un attīstītos, tāpēc turpināsim audzēt eksporta apjomus,» saka uzņēmējs. Viņš ir novērojis, ka ārvalstīs klienti ir atsaucīgāki, nav tik pretenciozi. «Pēdējos gados cilvēki Latvijā ir mainījušies, īpaši tie, kuri ir tikuši pie naudas. Viņi ir «piekasīgi», ne tik jauki savstarpējā komunikācijā un tendēti uz kļūdu meklēšanu. Treknajos gados tas tik ļoti nebija jūtams,» vērtē A. Grīnbergs.

Šobrīd metālkalumi ir kļuvuši askētiskāki, tajos dominē taisnas un lakoniskas līnijas, kruzuļi vairs nav modē. «Lielais metāla kalumu bums Latvijā bija pēc Lido Dzirnavu atvēršanas, cilvēkiem patika tur redzētie interjera priekšmeti, un pasūtījumu skaits pieauga. Šobrīd pilsētā parādās vairāk stiklotu namu, sadarbībā ar dizaineriem top atbilstoši metāla risinājumi, dominē vienkāršība, sava veida zviedru dizaina stils,» secina A. Grīnbergs. Tāpat ir vērojama tendence vēsturiskā mantojuma atjaunošanā, saglabājot autentiskumu un maksimāli tuvinot oriģinālam. Atkāpes tiek pieļautas tikai tādos gadījumos, ja nav iespējams izgatavot precīzu kopiju. Pirms Romas pāvesta Franciska vizītes Latvijā A. Grīnbergs ir atjaunojis margas pie Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas, kas atrodas Vecrīgā. «Man bija tik vien kā izbalējusi fotogrāfija un rasējuma skice,» atceras kalējs. Metāla kalēju Latvijā nav pārāk daudz. «Viņi ir apvienojušies Kalēju brālībā, ir savā starpā brālīgi, viņu attiecības ir koleģiālas, konkurence nepastāv, jo katram amatniekam ir savs rokraksts. Tieši rokraksts ir tas, pēc kura pasūtītāji izvēlas meistaru,» secina A. Grīnbergs, norādot, ka viņa darbus raksturo vieglums.

«Cilvēkiem parasti ir priekšstats, ka metāla kalumi ir kaut kas smagnējs, taču arī no melnā metāla kaltās kāpņu margas ir iespējams izgatavot ar gana lielu viegluma piegaršu, tās rada mājīgumu un ir neatkārtojamas. Kalēji izkopj savu stilu, viņi nevis kopē viens otru, bet attīsta savas stiprās puses,» pauž ART–AG vadītājs. Viņš gan norāda, ka privātajā un publiskajā telpā arvien vairāk tiek izmantoti metāla dizaina priekšmeti un konstrukcijas, kas ir izgatavotas, izmantojot modernas ražošanas tehnoloģijas, piemēram, lāzergriešanu. «Metālapstrādē arvien vairāk ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, risinājumi ir ļoti interesanti, darbi ir vizuāli pievilcīgi, kā arī to izmaksas ir zemākas,» vērtē A. Grīnbergs.

Pēc Lursoft datiem, 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis turpat 20,3 tūkst. eiro liels, gūta peļņa 1300 eiro.

Trūkst darba roku

Metāla dizainam tendence ir personalizācija, dizaineri palīdz klientiem skaidrāk definēt savas vēlmes, nepazaudējot savu stilu un rokrakstu, atzīst metāla un dizaina darbnīcas Metal atelje’ (SIA J4F) līdzīpašnieks Artūrs Priede. Darbnīcas projektos tiek piesaistīti gan pieredzējuši, gan jauni Latvijas arhitekti, dizaineri un metālmākslinieki. «Spēcīgs radošais potenciāls, jaunākās tehnoloģijas un sentēvu metodes ir tas, kas spēj optimizēt izmaksas, samazināt izpildes termiņus un nodrošināt oriģinālus dizaina risinājumus,» uzsver A. Priede, norādot, ka no metāla ir iespējams izgatavot jebko. «Metāls ir dzīvs, tajā brīdī, kad to tā tiek izgatavotas lietas, tas runā. Pēdējā laikā ir vērojama tendence vecām lietām piešķirt jaunu elpu, piemēram, lauksaimniecības tehnikas autoservisam esam izgatavojuši izstāžu galdu no kombaina motora bloka, pats sēžu pie galda, kas ir izgatavots no zirgu ratiem. Ja sakrīt dizainera un klienta vērtības, no metāla var radīt lietas, kas pašas par sevi runā. Tā kā restorānos palielinās to cilvēku skaits, kuri nāk izgaršot, nevis vienkārši ieturēt maltīti, ir svarīga gaisotne, interjera priekšmetiem un gaismas ķermeņiem ir ļoti liela nozīme,» secina A. Priede.

Personalizētie dizaina risinājumi ienāk ne tikai privātmājās un publiskajā telpā, bet arī lielos komercprojektos. Piemēram, Metal atelje’ ir izgatavojis ieejas portālus kāpņu telpās jaunbūvētajā ēkā Magdelēnas kvartālā. A. Priede stāsta, ka pieprasījums pēc metāla dizaina risinājumiem ir palielinājies – gan vietējā tirgū, galvenokārt saistībā ar būvniecības apjomu pieaugumu, gan eksporta tirgū. «Šobrīd nevaram izpildīt vairākus ārvalstu pasūtījumus, jo trūkst meistaru, kas mācētu un gribētu strādāt. Nozarē ir izteikts darba roku trūkums,» rezumē A. Priede. SIA J4F apgrozījums 2017. gadā bijis 66,5 tūkst. eiro liels, gūta peļņa 3,3 tūkst. eiro apjomā, izriet no Lursoft datu bāzes.