Veselības finansēšana Veselības aprūpes nozarē briest pārmaiņas, par to signalizē valdību veidojošo lielāko partiju pārstāvju izteikumi valdības veidošanas sarunās

Proti, runa ir par to, ka varētu tikt atcelts vai vismaz grozīts pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz veselības aprūpei novirzīt 1% no sociālajām iemaksām un izveidot minimālo un pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kur pēdējais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, par kurām šīs iemaksas veic valsts.

Arodbiedrības bažas

Gan partija JKP, gan KPV LV, gan Attīstībai Par! – trīs lielākās partijas, kuras pašlaik piedalās valdības veidošanas procesā, ir izteikušās, ka šāda daļas iedzīvotāju diskriminēšana atkarībā no tā, vai tiek veiktas sociālās iemaksas, ir nepieļaujama un šāda norma ir jāatceļ. Tiesa, vēl tiek diskutēts, vai jāatceļ viss likums vai tajā jāveic grozījumi, kas paredz dalīto grozu atcelšanu.

To, ka dalīto grozu ieviešana ir nepareiza un draud pasliktināt sabiedrības veselību, ir uzsvēruši ne tikai politiķi, bet arī eksperti, piemēram, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja un RSU docente Daiga Behmane, kā arī RSU sabiedrības veselības profesors Ģirts Briģis, kurš norāda, ka šāda pieeja ir klajā pretrunā arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām un Pasaules Bankas rekomendācijām. Savu negatīvo nostāju ir paudusi arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

Tajā pašā laikā Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība sit trauksmes zvanus, bažījoties, ka likuma atcelšana vai grozīšana varētu likt politiķiem pārskatīt solījumus par finansējuma pieaugumu veselības aprūpei. Turklāt arodbiedrība satraucas, vai dalīto grozu atcelšana nenozīmē, ka tiks atcelta 1% no sociālajām iemaksām novirzīšana veselības aprūpei, tādējādi samazinot pieejamo finansējumu. Jānorāda, ka arī veselības ministre Anda Čakša, kas pārstāv ZZS un kura ir atbildīgā par pašreizējo veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanu, pauž, ka tā atcelšana radītu finansējuma iztrūkumu, jo tas automātiski arī nozīmētu, ka tiek atcelta 1% sociālo iemaksu novirzīšana nozarei.

Arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāve Ieva Treija DB norāda, ka, «atceļot likumu un līdz ar to valsts veselības apdrošināšanu, zaudējam ne tikai nākamgad paredzētos papildu resursus aptuveni 100 milj. eiro apjomā, bet, visdrīzāk, vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem būtu jāatgriež arī 2018. gadā papildus VSAOI iekasētie aptuveni 85 milj. eiro, līdz ar to veselības aprūpes finansējums draud ne tikai nepieaugt, bet pat sarukt. Arodbiedrībai ir pamats satraukties, jo solītajam medicīnas darbinieku atlīdzības pieaugumam (20% 2019. gadā un 20% 2020. gadā) ar papildus finansējumu uz Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta rēķina ir par maz, turklāt 2020. gadā tas vairs nebūs pieejams.»

Panikai nav iemesla

Tajā pašā laikā citu partiju politiķi, atšķirībā no pašreizējās ministres un NA, nemaz neuzskata, ka dalīto grozu atcelšana arī automātiski nozīmē, ka 1% no sociālajām iemaksām nebūtu jānovirza veselībai. Tā, piemēram, JKP politiķis un ekonomists Gatis Eglītis DB teic, ka ir jāatceļ iedzīvotāju dalīšana divās grupās, tomēr atstājot spēkā 1% iemaksu novirzīšanu veselībai.

Jāteic, ka teju visas partijas savās programmās ir solījušas finansējuma pieaugumu veselībai. G. Eglītis norāda, ka veselības finansējums 4% no IKP apmērā 2020. gadā būtu atbalstāms mērķis, ja Eiropas Komisija atļaus turpināt atkāpi no budžeta deficīta mērķiem arī pēc 2019. gada. Savukārt Attīstībai Par! iestājas par to, lai veselības budžets desmit gados sasniegtu 10% no IKP. Partija uzskata, ka veselības pakalpojumi jānodrošina vienlīdzīgi visiem iedzīvotājiem no valsts budžeta. Tiesa, ir jādiskutē par finansējuma avotiem.

Jāteic, ka tāda tendence, saskaņā ar profesora Ģirta Briģa teikto, ir arī vairumā Rietumeiropas valstu, kur aizvien vairāk dominē tā dēvētā valsts veselības apdrošināšana, kas pienākas visiem iedzīvotājiem. Partijas Attīstībai Par! runas vīrs Daniels Pavļuts pēc darba grupas sēdes, kurā visas partijas, izņemot Saskaņu, JKP un KPV LV, sprieda par veselības aprūpi, teica – ir panākta sapratne, ka pašreizējais likums jākoriģē. Tiesa, vēl jādiskutē, vai tas atceļams vai grozāms, vai nosakāms kāds pārejas periods, jo ir cilvēki, kas jau sākuši veikt brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas. Tāpat risināms ir jautājums par papildu finansējumu veselības aprūpei, vai tas panākams ar 1% sociālo iemaksu pārdali vai citā veidā. Taču izskatās, ka «lielo spēlētāju» pozīcija ir par labu dalīto grozu atcelšanai, vienlaikus nesamazinot solīto finansējuma pieaugumu nozarei. Proti, ir panākta pilnīga sapratne, ka mērķis ir veselības aprūpes budžets 4% no IKP apmērā 2020. gadā.

Jaunais piedāvājums top

NA skatījumā, vislabākais risinājums būtu visus darbspējīgos iedzīvotājus (tostarp mikrouzņēmumu darbiniekus, patentmaksu un autortiesību maksātājus, kā arī nekur nestrādājošus, bet bezdarbnieku uzskaitē neesošus Latvijas rezidentus) obligāti iesaistīt valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, nosakot obligātu minimālo apdrošināšanas iemaksu apjomu. Iemaksu neveikšanas gadījumā līdzekļi sākotnēji tiek paņemti no veselības apdrošināšanas garantiju fonda (izveidots pēc Uzturlīdzekļu garantiju fonda principa), kurā nepieciešamos līdzekļus aizdod valsts, bet regresa kārtībā to visa mūža garumā piedzen no apdrošinātās personas. Tādējādi būtu iespēja atgriezties pie viena pakalpojumu groza visiem. Savukārt Attīstībai Par! politiķe Ilze Viņķele pauž piesardzību pret šo priekšlikumu un aicina «netracināt» cilvēkus ar kādām piedziņām regresa kārtībā. I. Viņķele arī uzsver, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav jāizmanto kā instruments ēnu ekonomikas apkarošanai.

Savukārt partija Jaunā Vienotība, paužot savu nostāju, skaidro, ka «Saeimā jaunievēlētās politiskās partijas ir gandrīz vienprātīgas, ka šobrīd apstiprinātā reforma ir jāatceļ. Ja tāds būs Saeimas vairākuma viedoklis, būtiski saprast, kāds būs jauno politiķu piedāvājums – kā sakārtot veselības aprūpes sistēmu, lai pacientiem būtu skaidrs, ko valsts nodrošina, un lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami. Neskaidrības iestāšanās būtu sliktākais notikumu attīstības scenārijs pacientiem, veicinot neticību sistēmai un atturot cilvēkus no savlaicīgas medicīniskās palīdzības meklēšanas. Pacientam veselības aprūpes sistēmā jābūt galvenajam – gadījumā, ja tiek atcelta iesāktā reforma, tad uzreiz ir jābūt gatavam jaunam veselības aprūpes reformas piedāvājumam un tā īstenošanas plānam».

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, paužot asociācijas kopējo viedokli, teic, ka dalītie grozi jāatceļ, jo citādi noteikti pasliktināsies sabiedrības veselība un pieaugs invaliditātes rādītāji. Taujāta, vai nav bažas, ka tādējādi varētu samazināties finansējuma apjoms veselības aprūpei, S. Veide atbild noliedzoši. Arī viņa neuzskata, ka dalīto grozu atcelšanai automātiski jānozīmē 1% iemaksu pārdales atcelšana. Tam piekrīt arī bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš šo sasaisti, kuru īpaši proponē veselības ministre, dēvē par nepamatotu.

Jāatgādina, ka sākotnēji, kad radās ideja par 1% no sociālajām iemaksām novirzīšanu veselības aprūpei, vienlaikus par 1% palielinot to likmi, netika paredzēta dalīto grozu ieviešana. Uz to uzstāja uzņēmēju organizācijas, īpaši LTRK ar tās pārstāvi kādreizējo veselības ministri Ingrīdu Circeni priekšgalā. Uzņēmēji apgalvoja, ka piekritīs sociālo iemaksu likmes palielināšanai tikai tad, ja ieviesīs dalītos grozus. Lai «netorpedētu» visu nodokļu reformu, tam piekrita gan veselības ministre, gan visa valdība kopumā. Izskatās, ka līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu šis kompromiss vairs nebūs spēkā un dalītie grozi tiks atcelti. Vienlaikus top modelis par obligāto valsts veselības apdrošināšanu, kas ietvertu visus iedzīvotājus.