Lai skaistumkopšanas pakalpojumi būtu veselībai drošāki, veiktas higiēnas prasību izmaiņas un noteikti ierobežojumi pakalpojumu sniedzējiem

Normatīvi

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai paredz ievērot noteiktas higiēnas prasības arī tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas tos veic savā vai klienta dzīves vietā, kā arī aizliedz izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas instrumentu sterilizācijas procesa nodrošināšanai. Tāpat noteiktas detalizētākas prasības instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas, kā arī noteikta kvalifikācija pakalpojumu sniedzējiem.

Situācija uzlabojas

No 2014. līdz 2016. gadam vidēji 50% kontrolētajos skaistumkopšanas objektos konstatētas dažādas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, savukārt 24% skaistumkopšanas objektu bijuši pārkāpumi saistībā ar dez- infekcijas un sterilizācijas prasību ievērošanu. Ņemot vērā šos Veselības inspekcijas kontroļu rezultātus, starptautisko pieredzi, skaistumkopšanas pakalpojumu standartu Beauty salons services, ko izstrādā Eiropas Tehniskā Komiteja sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un jomas ekspertiem, pārskatītas prasības skaistumkopšanas un frizieru pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā arī jaunākās instrumentu apstrādes metodes un tendences pakalpojumu drošībai.

«Daudzu skaistumkopšanas procedūru laikā var tikt traumēta āda. Tas ir augsta riska faktors, lai, lietojot nepietiekami vai nepareizi apstrādātus instrumentus, notiktu inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai vīrushepatītu B un C. Saslimšana ar šīm infekcijām rada ne tikai nopietnas veselības problēmas, bet arī augstas ārstēšanas izmaksas, tādēļ liela nozīme ir profilakses pasākumiem, it īpaši pievēršot uzmanību prasībām darba piederumiem un to apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas, balstoties uz riska izvērtējumu klientam,» saka Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja p.i., vecākais speciālists vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis.

Inspekcija 2016. un 2017. gadā ir veikusi 1309 plānveida kontroles objektos, kuros tiek sniegti friziera, manikīra, pedikīra, kā arī sejas un ķermeņa kosmētiskie pakalpojumi. 2016. gadā dažāda veida pārkāpumi higiēnas prasībām konstatēti 44% kontrolēto objektu, bet 2017. gadā – 40%. Visbiežāk pārkāpumi ir saistīti ar darba piederumu apstrādi. Turklāt palielinās to objektu skaits, kuriem darba kabinetā nav ierīkota izlietne (tā nepieciešama roku higiēnai un darba piederumu apstrādes veikšanai), jo ir pieaudzis to pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri kabinetus īrē skaistumkopšanas pakalpojumiem nepiemērotās telpās, piemēram, biroja kompleksos, izmantojot kopējās lietošanas tualetes telpās esošo izlietni.

Šajā laikā inspekcija saņēmusi 24 iesniegumus par dažādiem iespējamiem higiēnas prasību pārkāpumiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās. No saņemtajām sūdzībām deviņi iesniegumi bija pamatoti, t.i., tajos minētā informācija kontroles laikā apstiprinājās. Visbiežāk iedzīvotāji sūdzas par iespējamiem pārkāpumiem lietoto darba piederumu apstrādē un telpu tīrībā.

«Analizējot uzraudzības rezultātu dinamiku, skaistumkopšanas objektos vērojama pozitīva tendence higiēnas prasību ievērošanā, pateicoties pakalpojumu sniedzēju konsultēšanai gan kontroles laikā, gan atbildot uz inspekcijas saņemtajiem jautājumiem par prasībām salona atvēršanai un darba instrumentu apstrādei,» vērtē N. Kadiķis.

Nesteidz sodīt

Sodi par higiēnas prasību pārkāpumiem skaistumkopšanas jomā tiek piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 700 eiro, savukārt juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro. 2016. un 2017. gadā kontrolējošā iestāde sagatavojusi piecus administratīvo pārkāpumu protokolus, pieņemot lēmumus par naudas soda piemērošanu. «Jāuzsver, ka lielākoties inspekcija praktizē «konsultē vispirms» principu, uzdodot salonam novērst konstatētos higiēnas pārkāpumus noteiktā termiņā. Tad atkārtoti tiek veikta kontrole objektā. Naudas sodi tiek piemēroti tikai kā galējs lēmums, ja konstatētie pārkāpumi būtiski ietekmē pakalpojuma drošumu un var radīt riskus klientu veselībai, kā arī tad, ja salons nenovērš pārkāpumus, turpinot sniegt pakalpojumus, kas nav higiēnas prasībām atbilstoši. Pēdējos gados nav bijis gadījuma, ka konstatēto pārkāpumu dēļ ir apturēta kāda skaistumkopšanas salona darbība,» informē N. Kadiķis.

Būs pārejas periods

Jaunie noteikumi aizliedz sniegt augsta inficēšanās riska pakalpojumus nepilngadīgām personām (izņemot ar vecāku atļauju), klients ir mutiski jāinformē par iespējamajiem riskiem veselībai un komplikācijām. Nav atļauts sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus izstāžu laikā, izbraucot pie klienta vai savā dzīvesvietā (pieļaujams tikai tad, ja dzīvesvietā ir iekārtota atsevišķa šim mērķim iekārtota telpa – kabinets ar izlietni, ko neizmanto citām vajadzībām). Pakalpojumu sniedzējiem ir jāizstrādā plāns aprīkojuma un darba piederumu tīrīšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai, ņemot vērā inficēšanās risku ar lietotiem instrumentiem, kā arī jāveic uzskaiti par instrumentu dezinfekciju un sterilizāciju. Pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav vidējā vai 1. līmeņa augstākā izglītība kosmetoloģijā vai tās nav sertificētas ārstniecības personas, nepieciešams apgūt izglītības programmu Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības. Daļai no noteikumu prasībām (instrumentu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas plāna izstrādei, aizliegumam lietot ultravioletā starojuma iekārtas instrumentu sterilizācijas procesam, apmācību programmas par higiēnas prasībām apgūšanai) ir noteikts viena gada pārejas periods – līdz 2019. gada 1. oktobrim.