Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta

Vietrade

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Stratēģiskas vadlīnijas

Piedalīties programmā SIA Kalnciema iela ir uzaicinājis Latvijas Universitātes (LU) profesors Tālis Tisenkopfs, un uzņēmums tajā kā LU partneris piedalās kopš 2015. gada. Programmas laikā tiek īstenoti vietrades projekti Kalnciema kvartāls un Āgenskalna tirgus, stāsta SIA Kalnciema iela pārstāve Una Meiberga. Šoruden projekta ietvaros rīkots zinātniski – praktisks seminārs ar mērķi veidot diskusiju, rast ieteikumus un rīcībpolitikas priekšlikumus Āgenskalna tirgus ilgtspējīgai attīstībai un radošai revitalizācijai. Tā kā šī tirgus atjaunošanas process šobrīd ir aktuāls un nebijis precedents Rīgas pilsētā, tā attīstības modelēšanā iesaistījās dažādu jomu speciālisti – 14 jaunie ilgtspējības zinātnieki, 11 profesori un četri neakadēmiskie partneri no sešām dažādām Eiropas universitātēm, vienas nevalstiskās organizācijas un diviem uzņēmumiem Nīderlandē, Beļģijā, Portugālē, Somijā, Latvijā un Velsas Lielbritānijā. Āgenskalna tirgus attīstībā ieinteresētās puses pārstāvēja Rīgas dome, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautiskā biznesa, tiesību un sociālo inovāciju eksperte, Rīgas Tūrisma birojs LiveRīga, neatkarīgs arhitekts, Kultūras ministrija, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija un Āgenskalna apkaimes biedrība. Seminārā meklēti risinājumi trīs lieliem attīstības izaicinājumiem – kā attīstīt jaunas privātās publiskās partnerības formas un veidot sadarbību lokālā un nacionālā līmenī, kā veidot Āgenskalna tirgus identitāti, sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību, un kādi varētu būt ilgtspējīgas vietas finansējuma modeļi. Programmas ekspertu sagatavotās rekomendācijas iekļauj stratēģiskas vadlīnijas partneru piesaistē, kā arī sadarbības veidošanas modeli ar visām projekta attīstībā iesaistītajām pusēm – vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem un ražotājiem, augstskolām, nevalstiskajām organizācijām u.c.

Ideju inkubators

Sadarbību ieteikts sākt lokālā un nacionālā līmenī, pēc tam paplašināt, iesaistot starptautiskus sadarbības partnerus un ieinteresētās puses. Sadarbībai attīstoties un sadarbības partneru lokam paplašinoties, ieteicams regulāri pārskatīt kopējo vīziju, sadarbības formas un modeļus. Kā nozīmīgi sadarbības partneri tiek definētas Pārdaugavā esošās augstskolas, piemēram, RSU, Rīgas Tehniskā universitāte un topošais Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs Torņakalnā.

Āgenskalna tirgus var būt kā kopēja tikšanās vieta un starpaugstskolu projektu attīstības platforma, kurā iespējams īstenot ar apmācību saistītus projektus, vasaras skolas, zinātnes inkubatorus u.c. Rekomendēts attīstīt dažādus pakalpojumus studentiem, tostarp ārvalstniekiem, kuru skaits turpina pieaugt. Konsultanti iesaka izveidot iesaistīto pušu sadarbības platformu un izveidot pārvaldības modeli ar vadības grupu, konsultatīvo padomi vai valdi un neatkarīgu profesionāli/procesu ierosinātāju (facilitator) vadībā. Tāpat nepieciešama demokrātiska diskusija ar visām iesaistītajām pusēm un kopīgās vīzijas formulēšana.

Ieteikts sadarboties ar starptautiskām organizācijām un līdzīgām iniciatīvām citās valstīs, piemēram, Slow Food kustību, Organic Farmers organization, Fair Trade, jo tās var izrādīties noderīgas ideju pārnesē un pieredzes apmaiņā, produktu izvēles kritēriju formulēšanā, vietas zīmološanā, informācijas izplatīšanā, pārrobežu projektu attīstīšanā u.c. Kā papildu finansējuma avots varētu būt pūļa finansējums un ziedojumu piesaiste, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds, banku aizdevumi un sponsoru piesaiste. Kā papildu aktivitātes finansējuma piesaistei tiek minētas telpu īre korporatīviem pasākumiem, nakts tirgus, koncerti, kā arī brīvprātīgo vai studentu piesaiste noteiktu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai.

Tiek apsvērtas arī dažādas alternatīvās aktivitātes, piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošana, reklāmas vietu tirdzniecība, dažādu pakalpojumu attīstīšana – kafejnīca, restorāns, deju zāle, sporta komplekss, velosipēdu īre, kurpnieku darbnīca, frizētava, slidotava, suvenīru tirdzniecība u.c. Āgenskalna tirgus varētu būt piemērota vieta jaunuzņēmumu attīstīšanai, ideju un tehnoloģiju inkubatoriem.

Var pieteikties

SUSPLACE ir viens no Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Inovatīvie apmācību tīkli (ITN) apakšprogrammas projektiem. Šobrīd tiek īstenoti septiņi ITN projekti ar Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju – LU, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Organiskās sintēzes institūta – dalību. Astotais projekts Cleopatra (Cross-lingual Event-centric Open Analytics Research Academy) ar SIA Tilde dalību šogad ir uzvarējis sīvajā konkurencē un tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par tā īstenošanu. Kopumā Latvija piedalās 36 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas projektos un vada septiņus, kopumā iegūstot gandrīz 4,3 miljonus eiro lielu finansējumu. Līdz 2019. gada 15. janvārim tiešsaistē, Apvārsnis 2020 dalībnieku portālā, ir iespējams pieteikties Eiropas Komisijas finansējuma saņemšanai šajā aktivitātē. Šajā ITN uzsaukumā tiks sadalīti 470 miljoni eiro. «Mērķis ir apmācīt jauno zinātnieku paaudzi, kas būtu radoša, inovatīva un ar uzņēmēju spējām apveltīta, spējīga risināt esošos un nākotnes izaicinājumus un pārveidot zināšanas, idejas produktos un pakalpojumos ekonomiskam un sociālam labumam,» saka Nacionālā kontaktpunkta eksperte Ieva Krūmiņa. ITN apakšprogrammas projektiem nav pētniecības tēmu ierobežojuma, bet ir liela konkurence – tikai 4% no iesniegtajiem projektu pieteikumiem tiek apstiprināti un iegūst finansējumu. 2019. gadā ITN projektiem tiks piešķirts finansējums 525 miljonu eiro apjomā, informē I. Siliņa. Projektu iesniedz partneru grupa jeb konsorcijs, kurā ir vismaz trīs partneri no vismaz trim ES vai asociētajām valstīm. Tiek finansētas visas pētniecības jomas – sākot no molekulārās bioloģijas līdz pilsētpētniecībai. Apvārsnis 2020 projekti tiek finansēti 100% apmērā.