Par ko varam uzslavēt Latviju tās 100 gadu jubilejā un kas būs Latvijas veiksmes atslēga nākamajā simtgadē?

novēl uzņēmēji

Investēt bērnu izglītībā

Jānis Berdigans, Printify līdzīpašnieks:

Simt gadu jubilejā Latviju varam uzslavēt par to, ka esam saglabājuši savu latviskumu, tradīcijas, valodu un stipru garu. Par to, ka mēs, latvieši, kopā esam stipri, sīksti un neatlaidīgi. Latvija ir viena no zaļākajām un skaistākajām zemēm pasaulē. Ir prieks un gods būt latvietim. 

Nākamās simtgades veiksmes atslēga ir lielas investīcijas bērnu izglītībā, kas ir mērķēta uz augstu pievienoto vērtību, piemēram, datortehnoloģijām un medicīnu. Gudri bērni ir bagātas valsts pamats. Liela nozīme būs arī valsts finansiālajam un nodokļu atbalstam tehnoloģiju industrijām, kas rada augstu pievienoto vērtību.

Jāinvestē pašattīstībā

Mārtiņš Šulte, Mintos līdzdibinātājs:

Latvijas tautai daudzu paaudžu garumā pienākas pateicība un uzslava par spēju izcīnīt un noturēt savu valsti, pārvarēt neskaitāmas grūtības un veicināt demokrātiju, ekonomisko attīstību un labklājību. Pasaulē netrūkst piemēru ar valstīm, kam ne tuvu tas nav izdevies. Katra iepriekšējā paaudze ir pielikusi roku, lai nākamās varētu dzīvot labāk, lai simtgadi Latvija var sagaidīt kā neatkarīga, brīva un ekonomiski labklājīga valsts. Tas ir daudz, un to vajag novērtēt ik dienu. Latvijas veiksmes atslēga arī nākamajā simtgadē būs talantīgi, izglītoti un globāli domājoši cilvēki. Latvijā radīto jaun- uzņēmumu piemērs jau šodien liecina, ka ar labām zināšanām, darba ētiku un pozitīvām ambīcijām cilvēki no Latvijas ar panākumiem darbojas starptautiskā vidē. Digitālās tehnoloģijas ir nojaukušas robežas starp lielām un mazām valstīm, tādēļ gan šodien, gan nākotnē viss būs atkarīgs tikai no cilvēku pašu vēlmes attīstīties. Pašattīstībā būtu jāinvestē gan katram individuāli, gan valstij.

Plaukstošas jaunības gados

Gunārs Ķirsons, AS Lido padomes priekšsēdētājs:

Ja salīdzina ar cilvēka dzīves gājumu, Latvija šobrīd ir plaukstošas jaunības gados. Tomēr, lai tur nonāktu, esam izgājuši cauri daudziem pārdzīvojumiem. Esmu pateicīgs liktenim, ka nu jau gandrīz 30 gadus esam brīva, demokrātiska valsts, kurā katrs var realizēt savus sapņus un ieceres. Arī man tas ir izdevies, jo es ļoti mīlu savu valsti, un novēlu visiem mīlēt Latviju, jo no mīlestības izriet rūpes, kas visu padara labāku un gaišāku. Lai arī valsts nav tikai politika, bez politikas tā nevar pastāvēt. Ticu un novēlu, lai jaunievēlētie politiķi spēj aizslaucīt visu slikto, kas negatīvi ietekmēja daudzu cilvēku dzīves. Lai viņi panāk, ka visi cilvēki Latvijā var dzīvot cieņpilnu dzīvi un, mīlot Latviju, saņemt pretī mīlestību un rūpes arī no valsts. Mīlēsim un rūpēsimies, un darīsim to abos virzienos!

Dziļāk ieskatīties sevī

Māris Jansons, šefpavārs, restorāna Kest līdzīpašnieks:

Novēlu katram Latvijas iedzīvotājam ieskatīties dziļāk sevī, kā arī saglabāt ģimenes tradīcijas un dzīvesprieku. Lietot veselīgu pārtiku. Darboties pa dzīvi ar paceltu galvu un justies bagātiem, dodot citiem prieku.

Turpināt ar evolūciju

Alise Dīrika, Infogr.am līdzdibinātāja:

Es Latviju tās simtgadē uzslavēju par šodienas aktīvo un brīvo latviešu paaudzi, kas ir un kļūst aizvien politiski apzinīgāka un patstāvīgi domājoša. Uzslavēju Latviju par to sabiedrības daļu, kura bauda rīcības un izvēles brīvību, apzinās savas sociālpolitiskās un ekonomiskās intereses un mērķtiecīgi ietekmē sabiedriskos procesus. Mēs varam dibināt uzņēmumus, vēlēt, iet piketos un gājienos, vākt parakstus un ietekmēt likumus, strādāt un ceļot, saudzēt dzīvniekus un dabu. Tā ir liela daļa no tā, kas mums vajadzīgs, lai nākamos 100 gadus Latvija kļūtu tikai labāka. Veiksmes atslēga ir turpināt ar evolūciju un nepiedzīvot revolūciju.

Būt attīstīto valstu vidū

Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:

Latvijas izaugsmei zinātnieki ziedo visu savu enerģiju un talantu un darīs to arī nākamajā simtgadē, jo citādi nevar. Novēlu mūsu valstij, uzsākot tās attīstības nākamo ciklu, tālredzīgu un viedu valdību, izglītotu un zināšanās balstītu sabiedrību, attīstītu rūpniecību un visas nozīmīgās nozares, kas ļautu Latvijai reāli sacensties par tiesībām atrasties attīstīto valstu vidū un šo vietu arī pelnīti ieņemt.

Nākotne pieder darītājiem

Andžejs Stenclavs, Kinetics Nail Systems vadītājs:

Latviju varam uzslavēt par to, ka tā mums ir devusi visu, ko varam vēlēties, – iespēju dzīvot drošā, tīrā valstī, kurā ir viena no straujākajām izaugsmēm Eiropā. Par iespēju dzīvot valstī, kurā ir brīvība un vienlīdzīgas iespējas visiem. Par iespēju brīvi ceļot. Un par to, ka mums nav jāriskē ar savu un bērnu dzīvību bēgot, lai mēģinātu glābt ģimeni. Par to, ka mēs esam paēduši un veikali vairāk līdzinās ekspozīcijai starptautiskā pārtikas izstādē. Par iespēju dzīvot valstī, kurā IKP uz iedzīvotāju ir augstāks nekā daudzās citās valstīs. Nākotnē Latvijas veiksmes atslēga būs pozitīvi domājoši cilvēki, kuri spēs saskatīt labo, nevis paštīksmināsies par savu negatīvo attieksmi. Darītāji, kuri ies un mainīs sevi, vidi ap sevi un savu valsti, nevis publiski skaļi vaimanās. Gudri cilvēki, kuriem piemīt kritiskā domāšana un politiskā atmiņa. Strādīgi cilvēki, kuri deg par savu lietu, nevis sapņo par četru darba dienu nedēļu. Ar Somiju un Norvēģiju gadsimta sākumā mēs bijām vienādās starta pozīcijās. Ir pagājuši tikai simts gadu, bet atšķirība ir milzīga. Maz ticams, ka mums draud Norvēģijas negaidītā veiksme, tādēļ mūsu atslēga ir jāmeklē cilvēkos, nevis dabas resursos. Es ticu, ka nākamajos simt gados spēsim izveidoties par viedu un pārtikušu nāciju.

Nodot stafeti jaunajiem

Klaudio Rivera, Rīgas Biznesa skolas asociētais profesors:

Pēdējos simt gados Latvija ir daudz sasniegusi, par spīti dažādiem izaicinājumiem un traģēdijām. Jālepojas ar Latvijas tautas līderu iecietību, valstiskumu un uzņēmību. Sākot jauno Latvijas vēstures posmu, atslēga būs stafetes nodošana jaunajai paaudzei, kurai būs citi izaicinājumi, kas prasīs no viņiem stipru intelektuālo sagatavotību un ambiciozu un vienotu vīziju.

Talantiem apdāvināta

Jānis Oliņš, SIA CastPrint līdzīpašnieks:

Latviju noteikti varam uzslavēt par neatlaidību, par ticēšanu savai esībai un neapturamu iešanu uz priekšu! Ir noiets garš un grūts ceļa posms, pārvarēti šķēršļi, bet, par spīti visam, esam centušies attīstīties kopā ar saviem «lielajiem brāļiem» Vecajā Eiropā. Esam palaiduši pasaulē tādus uzņēmumus kā Radiotehnika, VEF, SAF tehnika un Mikrotīkls. Mums ir tādas sporta leģendas kā brāļi Dukuri, Māris Štrombergs, Kristaps Porziņģis un Mairis Briedis. Īsāk sakot – esam pierādījuši, ka Latvija var! Neskatoties uz savu pieticīgo izmēru kā teritorijas, tā cilvēku skaita ziņā, Latvija ir apdāvināta ar daudziem talantiem. Mums ir pasaules klases komponisti, gleznotāji, izgudrotāji un zinātnieki. Mums ir daudzi ļoti gaiši biznesa prāti, kas, radot to attīstībai labvēlīgus apstākļus Latvijā, varēs Latvijas vārdu nest tālu pasaulē.

Izglītība un radošums

Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors:

Globālā vērtējumā Latvija, simtgadi noslēdzot, ir valsts ar attīstītu ekonomiku, ar izciliem sasniegumiem dažādās jomās, turklāt to visu spējusi paveikt, neraugoties uz piedzīvotajiem kariem, postījumiem, neveiksmēm. Latviju var slavēt par tās cilvēku darba tikumu, izturību un talantu. Otrajā simtgadē izglītība un radošums būs universāla panākumu atslēga. Būsim optimisti, rīkosimies, lai mūsu griba kļūtu par kopēju likumu, lai Rīga atkal kļūtu par inovāciju līderi tehnoloģiju attīstības viļņa augšgalā.

Izaugsmes potenciāls svešumā

Ivars Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors:

Iepriekšējā simtgadē Latviju var uzslavēt par to, ka tai izdevās izveidot neatkarīgu valsti,  pārdzīvot Otro pasaules karu,  izkļūt no PSRS un izdzīvot, pievienojoties NATO un ES.  Man ir grūti apgalvot, ka nākamā simtgade Latvijai kā nacionālai valstij būs veiksmīga, jo šobrīd Latvija noasiņo,  aizplūstot tās iedzīvotājiem un aiznesot svešumā Latvijas izaugsmes potenciālu un cilvēkus, kas to varētu nodrošināt.