Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Līdera atgriešanās

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Motivācija un darbaspējas

Pēc ķīmijas maģistra grāda iegūšanas Rīgas Tehniskajā universitātē J. Veliks devās uz Cīrihes Universitāti Šveicē, lai strādātu pie doktora disertācijas. Tur profesora Džeja Sīgela (Jay Siegel) vadībā viņš sāka darboties supramolekulārās ķīmijas lauciņā un pēc doktorantūras beigšanas pāris mēnešu nostrādāja Cīrihes Universitātē kā pētnieks. «Supramolekulārā ķīmija Latvijā nav attīstīta, taču tai ir ļoti plašs pielietojums, piemēram, medicīnā un materiālzinātnē. Savā pētnieciskajā darbībā izmantoju vājas ķīmiskās saites, lai sasaistītu organiskās molekulas, pielietojot neorganiskus metāla jonus,» klāsta J. Veliks.

Latvijas augstskolās iespējams iegūt izglītību labā līmenī, un tā tiek vērtēta citās Eiropas valstīs. «Varam lepoties ar savām zināšanām. Protams, iespējas un karjera pētniecībā lielā mērā ir atkarīga no paša jaunā zinātnieka motivācijas un darbaspējām, arī Rietumu augstskolās pasniedzēji zināšanas studentiem neielej mutē ar karotīti, pašiem vien ir jāmācās,» viņš uzsver. Cīrihes Universitātē J. Veliks uzrakstīja un veiksmīgi aizstāvēja projektu, iegūstot Šveices Nacionālā zinātnes fonda stipendiju, kas ļāva doties uz Oksfordas Universitāti veikt pēcdoktorantūras pētījumu, iesaistoties profesores Veronikas Governjēras (Véronique Gouverneur) komandā. Šī profesore ir ieguvusi atzinību pasaulē fluora ķīmijas virziena attīstībā. No viņas J. Veliks ieguva zināšanas un pieredzi, kā arī iedvesmu fluora ķīmijas attīstībai Latvijā.

«Vispārpieņemta prakse ir zinātni uzskatīt par globālu, nevis lokālu nodarbošanos. Mobilitāte tiek atbalstīta, zinātniekiem tā ir nepieciešama. Šveices pēcdoktorantūras stipendijas mērķis bija veicināt to, lai jaunie zinātnieki dodas smelties zināšanas un pieredzi ārpus valsts robežām. Lai saņemtu stipendiju, nav jābūt Šveices pilsonim vai studējušam tās augstskolā, tās saņemšana neuzliek par pienākumu atgriezties Cīrihes Universitātē,» viņš stāsta. Stipendija bijusi gana liela, lai segtu visus ar uzturēšanos saistītos izdevumus, atalgojums par pētniecisko darbu bijis krietni virs vidējā Eiropā.

Rod finansējumu

Stimuls atgriezties Latvijā un darboties organiskās sintēzes jomā J. Velikam pirms diviem gadiem bija iespēja iesaistīties OSI īstenotajā projektā InnovaBalt, kas viņam ļāva nodarboties ar fundamentālo zinātni. Tāpat viņš ir līdzdarbojies arī komercprojektā; pērn kopā ar ASV pēcdoktorantūras pieredzi guvušo jauno zinātnieci Lieni Grigorjevu vadījis jaunu antibiotiku zāļvielu izstrādi. Viņi strādāja pie savienojumu bioloģiskās aktivitātes un citu būtisku zāļvielai nepieciešamo īpašību noteikšanas, lai varētu sākt klīniskos pētījumus. Šobrīd Latvijā attīstās pēcdoktorantūras pētniecība, jo ir pieejami ES finansēti pēcdoktorantūras granti, kas ļauj jaunajiem zinātniekiem, pabeidzot doktorantūru, neiziet ārpus zinātnes lauka un turpināt nodarboties ar pētniecību, stāsta J. Veliks. Arī OSI strādā teju divdesmit jaunie zinātnieki, kas ir ieguvuši šādus grantus. Būtisks atbalsts ir no ES fondu aktivitātes, kas novirza finansējumu to Apvāršņa 2020 projektu refinansēšanai, kas ir novērtēti virs kvalitātes sliekšņa, taču nav guvuši finansējumu milzīgās konkurences dēļ. Tas ļauj viņam īstenot projektu, kura mērķis ir izstrādāt jaunu reaģentu, ar kura palīdzību būtu iespējams iegūt fluoru saturošas mazas cikliskas organiskas molekulas. «Pārsvarā zāļu vielas ir organiski savienojumi, kuru pamatā ir tādi elementi kā ogleklis, ūdeņradis, skābeklis un slāpeklis. Taču ir jāatzīmē arī interesants fakts, ka aptuveni ceturtā daļa no tirgū esošajām zāļu vielām savā struktūrā satur arī fluora atomu, kas bieži vien uzlabo potenciālās zāļu vielas īpašības. Šī projekta ietvaros izstrādātais reaģents un jaunatklātās reakcijas atvieglos fluoru saturošu organisko savienojumu iegūšanu, tādā veidā paātrinot jaunu zāļu vielu meklējumus,» skaidro pētnieks. Projekts noslēgsies 2020. gadā, rezultātus ir paredzēts publicēt zinātniskajos žurnālos. Pašlaik zinātnieks savu pētniecisko darbību nesaista ar citu valstu zinātniskajiem institūtiem. «Pasaule ir atvērta, taču tā kā man ir divi mazi bērni – vecākajam trīs, bet jaunākajam divi gadi – un daudz darāmā fluora ķīmijas virziena attīstībā, šobrīd plānoju strādāt Latvijā. Zinātniekiem mobilitāte ir nepieciešama, tas ir labi, ja viņi iesaistās pētniecības projektos citās valstīs. Nevajadzētu satraukties, ja zinātnieki aizbrauc strādāt uz ārvalstīm, galvenais ir, lai viņi atgriežas un atved jaunas idejas. Tas būtu noteikti jāņem vērā Latvijas politikas veidotājiem,» spriež J. Veliks. Iesaistoties dažādos ES fondu projektos un komercprojektos, zinātnieki Latvijā var saņemt pienācīgu atalgojumu, un nebūt nav tā, ka šī iemesla dēļ ir jākravā koferi un jāmeklē darba iespējas citviet. «Pētniekiem materiālais aspekts ne vienmēr ir pats svarīgākais lēmumu pieņemšanā. Būtiska ir iespēja strādāt interesantos projektos, spēja radoši izpausties un noteikta zinātniskā brīvība,» secina J. Veliks.