Bruņinieku ielas posms no Brīvības ielas līdz K. Barona ielai Rīgā ir kā nosēts ar dažādiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem

Biznesa vieta

Izstaigājot vien divus kvartālus, ir iespējams atrast divus uzbeku restorānus, divus skaistuma un veselības centrus, kuros izmanto krio terapijas metodes, kāzu tērpu salonu, kurpnieka darbnīcu un uz pāris stundām pazust galda spēļu mekā. Šo pakalpojumu sniedzēju vietu vidējais vecums ir aptuveni astoņi gadi, cienījamākajā vecumā ir veikals un kafejnīca Kafija, kam mūžs pārsniedz 24 gadu slieksni.

Tā kā šis Bruņinieku ielas nogrieznis atrodas blakus Rīgas centrālajai maģistrālei – Brīvības ielai, tuvumā ir ļaužu apmeklētas vietas – Dailes teātris un Vidzemes tirgus, kā arī Natālijas Draudziņas ģimnāzija, par klientu skaitu uzņēmējiem sūdzēties nav nekāda pamata. Arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri mitinās namu pagalmos, var iztikt bez spožiem skatlogiem, garāmgājējiem ir sarūpētas pamanāmas izkārtnes, turklāt apmeklētājiem ir iespēja novietot savus spēkratus.

Uzbeku valstība

Pirmais uzbeku restorāns Kokanda Bruņinieku ielā tika atvērts pirms 15 gadiem, bet otrais – Uzbekistāna – pirms astoņiem gadiem. Abiem laika gaitā ir mainījušies īpašnieki. Restorānu Uzbekistāna šogad iegādājās SIA Izum, kura vienīgā īpašniece ir Kirgizstānas Republikas pilsone Anzirata Muhametrakimova (Anzirat Mukhametrakhimova), bet Kokandu pirms 12 gadiem iegādājās Anna Grebeša pēc sludinājuma reklāmas portālā ss.lv izlasīšanas.

Uzbekistānas direktore Viktorija Barovikova uzskata, ka viņas vadītā ēdināšanas iestāde ir vienīgā, kas piedāvā autentisku uzbeku virtuvi Rīgā, atturoties no plašākas sarunas par biznesu un ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem. Savukārt A. Grebeša ir gatava tikties stundu pirms restorāna atvēršanas, lai varētu netraucēti parunāties, jo pati ir iesaistījusies viesu apkalpošanā. Restorāna Kokanda īpašniecei pirms tā atvēršanas nebija nekādas pieredzes ēdināšanas biznesā, nav nedz radniecīgu, nedz finansiālu saišu ar Uzbekistānu, taču restorānā strādā uzbeku tautības pavārs Zahids, kas gatavo dažādus uzbeku nacionālos ēdienus – plovu, manti (pelmeņus), šupru (zupu no jēra ribiņām) un šašlikus.

«Kokanda ir pilsēta Uzbekistānā, caur kuru vijās slavenais zīda ceļš. Cenšamies iespēju robežās būt autentiski, piedāvāt īstu uzbeku virtuvi, taču daži ēdieni laika gaitā ir nedaudz pārveidoti, padarot tos vairāk atbilstošus latviešu gaumei,» teic A. Grebeša. Restorāna telpas ir rotātas ar uzbeku nacionālajiem tērpiem – raibām kleitām un galvassegām. Tajā ir atsevišķa telpa, kurā var atlaisties uz spilveniem, uzsmēķēt ūdens pīpi un uzspēlēt nardas. Pirms pāris gadiem restorānā ir viesojies uzbeku komponists Faruks Zakirovs, ēdis un slavējis Zahida gatavoto šašliku un saimniecei uzdāvinājis disku ar paša komponētajām dziesmām. «Man ir ļoti svarīga atzinība no uzbeku tautības cilvēkiem, taču, tā kā Latvijā dzīvo salīdzinoši maz uzbeku, biežāk to saņemu no ārvalstu studentiem, kas šurp atbraukuši no Uzbekistānas,» atzīst A. Grebeša. Bieži viesi ir apkārtējo biroju darbinieki, kuri iecienījuši biznesa pusdienu piedāvājumu, Dailes teātra apmeklētāji un Natālijas Draudziņas ģimnāzijas skolēni un skolotāji. «Cilvēki nāk gan pirms, gan pēc teātra izrādēm. Varam ātri pagatavot ēdienu tiem, kuri steidzas uz izrādēm, kā arī sagaidīt izsalkušos pēc tām, jo esam atvērti līdz pulksten vienpadsmitiem vakarā,» klāsta uzņēmēja. Viņa gan atzīst, ka pēdējā laikā ēdiena kvalitāte blakusesošās skolas virtuvē ir uzlabojusies un skolēnu pusdienotāju skaits sarucis. Kopumā viesu skaits nav tik liels, kāds tas bija pirms septiņiem gadiem, un ieguldītās investīcijas vēl ne tuvu nav atpelnītas. «Jau 12 gadus maksāju kredītu un turpināšu to darīt vēl 18 gadus. Negribas pat skaitīt, cik daudz līdzekļu esmu šeit ieguldījusi, bet man nav žēl neviena paša centa, jo mīlu savu darbu un tas man sniedz gandarījumu,» uzsver uzņēmēja. Viņa akcentē, ka ēdienu cenas ir draudzīgas, krietni zemākas nekā kaimiņos esošajam restorānam. «Šeit katrs var atrast ko sev pa kabatai. Ja kāds atnāk un saka, ka viņam maltītei ir pieejama kāda konkrēta summa, piedāvājam ēdienu, kāds atbilst viņa rocībai,» klientu servisu raksturo A. Grebeša.

Bruņinieku iela šajā posmā, viņasprāt, ir lieliska biznesa vieta. «Šis ir rajons ar pozitīvu auru, radošiem un draudzīgiem kaimiņiem. Protams, nomas maksu vienmēr varētu gribēt zemāku, taču tā arī nav tik kosmiska kā centrā. 8 eiro/m2 ir pieņemama cena, ir grūti, bet turamies,» teic saimniece. Šobrīd viņa neapsver iespēju atvērt vēl kādu uzbeku restorānu, jo darba ir pilnas rokas, ir ieceres iegādāties jaunas plītis un kazanu (čuguna katlu plova gatavošanai).

Atvilina aromāts

Veikals un kafejnīca Kafija ir viens no Bruņinieku ielas biznesa maratonistiem, jo darbojas jau 24 gadus. «Šis ir pirmais specializētais kafijas veikals ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā. Tas tika veidots, lai apmierinātu divas pašas svarīgākās cilvēka maņas – ožu un garšu. Kāds paziņa, kurš bija studējis tirgvedību, man teica: ja veikals nebūs galvenajā ielā, kur ir liela ļaužu plūsma, tam nebūs ilgs mūžs. Tomēr viņš bija kļūdījies. Ja tiek piedāvāta kvalitatīva prece un sniegts labs pakalpojums, cilvēki tirgotāju atradīs, lai arī kur viņš būtu. Turklāt mūsdienās ir iespējams izmantot dažādas mobilās ierīces, lai ātrāk sasniegtu galamērķi,» saka veikala īpašniece Irēna Rudzinska, kurai šis nav vienīgais kafijas veikals. Otrs ir Jūrmalā, Jomas ielā. Arī tas ir ilgdzīvotājs, darbojas jau 17 gadus.

I. Radzinska atzīst, ka pēdējā laikā ienesīgāks ir Jūrmalas veikals, īpaši vasaras sezonā, bet ziemā cilvēku pieplūdumu tur veicina aktivitātes Dzintaru koncertzālē un par klientu trūkumu nevar sūdzēties.

Iepriekš kafijas veikala telpās bijušas sadzīves pakalpojumu kombināta kases, uz kurām cilvēki nākuši saņemt algu, atminas I. Rudzinska. Kaimiņi šajā ielas posmā laika gaitā ir mainījušies visai bieži. «Gadījās arī tā, ka nepaspējām pat tā īsti sadraudzēties, kad bija jāšķiras,» viņa teic, atzīstot, ka tādi kaimiņi, kas šeit darbojas ilgstoši un pārstāv privāto sektoru, ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Ilgdzīvotāji ir Pestīšanas armija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Kafijas veikalu un kafejnīcu ir iecienījuši gan tuvumā esošā Dailes teātra aktieri un apmeklētāji, gan ģimnāzijas skolotāji un vecāko klašu skolēni. Veikalā iespējams iegādāties vairāk nekā 50 dažādas kafijas šķirnes, kas vestas no pilnīgi visām valstīm, kurās kafija tiek audzēta. Ekspertiem, kuri spēj novērtēt izsmalcinātu šī rūgtā dzēriena garšu, tiek piedāvāta ekskluzīva šķirne Panama Geisha Alpes, kas maksā 290 eiro kilogramā un ir atceļojusi no Panamas. «Tā ir tik dārga, jo no viena kafijas koka gadā var iegūt tikai 1,5 kilogramus kafijas pupiņu. Tai ir specifiska smarža, garša nedaudz līdzinās vīna garšai,» stāsta īpašniece. I. Rudzinska ir gandarīta, ka veikalam gadu gaitā ir izveidojusies pastāvīga klientūra. «Savulaik iepretim veikalam atradās ātrās palīdzības dienests, tagad tā vairs tur nav, bet tie darbinieki, kas bija arī pirmie veikala klienti, šurp nāk arī šobrīd.»

Pirmais un pēdējais

Jau četrus gadus Bruņinieku ielā, iepretim Natālijas Draudziņas ģimnāzijai, mājvietu radis pašmāju zīmola Ingrida Bridal kāzu tērpu salons, kurā kleitas var gan šūdināt, gan iznomāt. Zīmola radītāja Ingrīda Vaivade kāzu kleitas meistaro jau 18 gadus, četrus gadus viņai ir arī savs salons Londonā. «Lai arī manam zīmolam ir visnotaļ liela piekrišana pie Latvijas līgavām, no biznesa viedokļa noteikti labāk klājas Londonas salonam. Latvijā pat īpaši nereklamējamies, informācija par salonu un kleitām ceļo no mutes mutē,» teic mājīgā salona, kurā apskatāmi vairāki desmiti kāzu kleitu, saimniece. Tērpi, kas tiek piedāvāti britu dāmām, būtiski neatšķiras no tiem, kas pieejami salonā Latvijas līgavām. «Angļu stilam vairāk piestāv askētisms, vienkāršība. Tas izpaudās gan Keitas Midltones, gan Meganas Mārklas kāzu tērpos. Savā ziņā šo dāmu tērpi ir ietekmējuši kāzu kleitu modes tendences ne tikai Lielbritānijā, bet arī daudzās citās valstīs, tostarp Latvijā,» stāsta tērpu dizainere, uzsverot, ka ar angļu lēdijām ir vieglāk strādāt, jo viņas vairāk uzticas profesionāļiem. Viņa atzīst, ka modri seko visām jaunākajām tekstila tehnoloģijām un katru gadu savās kolekcijās cenšas ieviest ko jaunu, jo tirgus ir piesātināts un konkurence tajā valda spraiga. «Nepārtraukti kāds cenšas mīt uz papēžiem, ja apstāšos, kājas nomīdīs. Visu laiku jābūt gatavai strādāt ar maksimālu atdevi, un nepieciešams adrenalīns,» secina I. Vaivade.

Zīmola Ingrida Bridal kāzu kleitas maksā 350–800 eiro, tās tiek šūdinātas Bruņinieku ielā un vēl kādā darbnīcā vienā no Eiropas Savienības valstīm. Šogad kleitu cenas nav būtiski mainījušās. «Pēdējos divus gadus cenas cēlās, bet tagad tās ir stabilizējušās, taču apjomi īpaši nav pieauguši. Londonā to varētu skaidrot ar Brexit ietekmi, šajā valstī arī turīgi cilvēki ir sākuši skaitīt naudu, kopumā iedzīvotāju pirktspēja samazinās,» ir novērojusi dizainere.

Viņa strādā gan Latvijā, gan Londonā, lielu daļu laika pavadot lidmašīnā. Kopumā gada laikā viņa rada četras kāzu tērpu kolekcijas, katrā no tām ir aptuveni 20 kleitas. Jaunākā tērpu kolekcija tiks prezentēta decembra sākumā. I. Vaivade atzīst, ka Bruņinieku ielas namam, kurā atrodas viņas salons, ir ļoti laba aura un gādīgs saimnieks. «Lai arī telpu nomas maksa nav pārāk zema, te ir mājīgi un līgavas var mūs atrast, tāpēc nekur pārvākties neplānoju. Bieži vien viņas saka, ka viņām tas ir pirmais kāzu salons, kurā viņas ir iegriezušās, es viņām novēlu – lai tas arī būtu pēdējais,» smej Ingrida Bridal zīmola radītāja.

Labo pastniekam un prezidentei

Sergejs Vasiļjevs apavu remonta darbnīcu Sergeja Bevanse darbnīca Bruņinieku ielas namu pagalmā izveidoja pirms sešiem gadiem un par klientu trūkumu nesūdzas. «Kādreiz aktīvākā darba sezona bija pavasaris un rudens, bet tagad darba pilnas rokas ir arī vasarā. Piemēram, šovasar bija dienas, kad strādāju no saules lēkta līdz pat rietam,» teic S. Vasiļjevs. Viņš apavus labo jau 35 gadus, sācis strādāt šajā profesijā uzreiz pēc 34. arodvidusskolas beigšanas. «Šobrīd labi sava aroda meistari ir liels retums, daudzas remonta darbnīcas ir aizvērtas galvenokārt kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Jaunieši vairs negrib mācīties apavu meistara profesiju, arī skolas, kur tos sagatavo, ir slēgtas. Es vēlētos paplašināties, taču nevaru atrast darbiniekus,» apavu remonta meistara profesijas nianses raksturo S. Vasiļjevs. Bruņinieku iela kā biznesa vieta ir ļoti laba. «Šeit apgrozās daudz maksātspējīgu klientu. Kaimiņi, piemēram, zobārstniecības darbinieki, mani rekomendē saviem pacientiem, te vienmēr ir liela cilvēku plūsma – apavi plīst gan pāri ielai esošās skolas skolotājiem, gan blakus esošās arodbiedrības darbiniekiem. Pie manis nāk ne tikai mājas sētnieks, pastniece, bet arī esmu labojis valsts bijušās prezidentes kurpes,» ir gandarīts meistars. Cenas par apavu remontu viņš esot cēlis minimāli, pirms diviem gadiem vien par 10%, šogad grasoties paaugstināt vēl par 10%. Tas galvenokārt ir saistīts ar izejmateriālu cenu kāpumu.

Miera oāze

Veselības cents Krio Bruņinieku ielas pagalmā, iepretim Natālijas Draudziņas ģimnāzijai, atrodas jau astoņus gadus. «Strādāt šeit nozīmē būt teju centrā, klientiem ir ļoti ērta piekļūšana, apkārt daudz dažādu veikalu, turklāt te ir īpaša aura, ko ikdienā jūt gan darbinieki, gan apmeklētāji,» saka centra Krio vadītāja Kristīne Pētersone. Viņa ir lepna par nelielo iekšpagalmu, kas pārsteidz ikvienu ciemiņu un piešķir telpām īpašu noskaņu. «Vasarā tā ir zaļa oāze ar ziediem, krēsliņu un etiķkoku, kas atgādina palmu, te var uz mirkli aizmirst par to, ka atrodies pilsētā, bet ziemā tā ir vieta, kur visilgāk saglabājas ziemas baltie akcenti,» secina uzņēmēja. Omulīgās telpas viņa ir atradusi ar sludinājuma palīdzību. Biznesa sākšana prasījusi visnotaļ prāvus līdzekļus, lielākās investīcijas bijušas krio saunā, kas izmaksājusi pārdesmit tūkstošus eiro, un telpu remontā. K. Pētersone piesaistījusi privātos finanšu līdzekļus, kuri astoņu darbības gadu laikā jau ir atpelnīti, jo pieprasījums pēc krio terapijas pakalpojumiem – saunas un sejas masāžas – turpina pieaugt. «Cilvēki ir pārliecinājušies, ka tā nostiprina imunitāti, uzlabo sejas ādu, stimulē matu augšanu un sniedz enerģijas lādiņu,» pauž K. Pētersone. Liela daļa veselības centra klientu ir sportisti – basketbolisti, futbolisti, arī Latvijas olimpiskās vienības pārstāvji, spēkus atgūst dažādu profesiju pārstāvji, turklāt krio procedūras esot īpaši iecienītas tieši vīriešu vidū. Uz veselības centru cilvēki brauc no dažādiem Rīgas rajoniem, jo te var ērti novietot automašīnu, pēc procedūras relaksēties, nesteidzīgi baudot kādu veselīgu dzērienu un meditatīvi veroties pa logu uz mierpilno iekšpagalmiņu. K. Pētersone apsver iespēju paplašināt biznesu, atverot vēl kādu krio terapijas centru Rīgā, un cer, ka kādreiz šī metode tiks iekļauta valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sarakstā. Krio terapiju – kripolīzi – piedāvā arī salons Estetik Spa, kas atrodas turpat netālu Bruņinieku ielā. Metodes pamatā ir kontrolēta tauku audu atdzesēšana, kura izraisa selektīvu tauku šūnu atmiršanu.

Pulcē skolēnus

2010. gadā no telpām blakus Rīgas Centra humanitārajai ģimnāzijai galda spēļu veikals Brain Games pārcēlās uz plašākām telpām pretī Draudziņas ģimnāzijai. Veikala vadītājs Aleksandrs Juška neslēpj, ka bērni un jaunieši ir ļoti svarīga veikala mērķauditorija, taču tā nav vienīgā. «Jaunieši nāk šurp pavadīt savu brīvo laiku, katru dienu pēc mācību stundām veikalā galda spēles spēlē vairāki skolēni. Taču mūsu klienti ir dažāda vecuma – gan skolēni, gan skolu absolventi, kas savulaik ir aizrāvušies ar galda spēlēm un turpina tās spēlēt pēc skolas beigšanas draugu vai ģimenes lokā,» secina A. Juška. Viņš pats ar galda spēlēm ir aizrāvies, mācoties Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā. Skolas laikā viņš bieži viesojies Brain Games veikalā – gan kā pircējs, gan brīvprātīgais palīgs, organizējot spēļu turnīrus. Tolaik galda spēļu entuziastus vienojusi spēle Magic: The Gathering. «Šobrīd galda spēļu ir tik daudz, ka nav tādas vienas, kas apvieno. Turklāt paplašinās spēļu klāsts virtuālajā realitātē. Pozitīvi ir tas, ka liela daļa no tām korelē ar galda spēlēm, viena otru papildinot. Galda spēļu ražotājus un tirgotājus tehnoloģiju attīstība nebiedē, jo cilvēkiem vienmēr būs svarīgi satikties un kopā pavadīt laiku,» vērtē A. Juška.

Telpu izvēlē svarīgs faktors ir bijis tuvums centram un nomas maksa. Pirms mēneša SIA Brain Games ir atvērusi vēl vienu veikalu t/c Riga Plaza. «Galda spēļu tirgus Latvijā noteikti vēl nav sasniedzis savu potenciālu, to nekādi nevar nosaukt par piesātinātu. Konkurenti ir, bet, darbojoties gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tie ir dažādi. Līderpozīcijas varam noturēt, tikai piedāvājot plašāko spēļu sortimentu,» secina A. Juška.