Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana

Tekstila nozare

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Jaunpienācēju nav

2017. gadā tekstilrūpniecības uzņēmumu apgrozījums un eksporta apjomi palielinājās par 8%, kas liecināja, ka krīze nozarē ir pārvarēta un eksporta maisam gals ir vaļā, savukārt šī gada pirmo deviņu mēnešu finansiālās darbības rezultāti rāda, ka tekstila nozares uzņēmumu apgrozījums ir sarucis par 4%, vērtē G. Strazds. Ja Ziemassvētku laiks neieviesīs korekcijas, sagaidāms, ka nozares apgrozījums un eksporta apjomi 2018. gadā samazināsies par 2–3%, prognozē asociācijas vadītājs. Būtiskāko kritumu piedzīvos šūšanas uzņēmumi, kas ražo gatavos apģērbus, jo šī gada pirmajos deviņos mēnešos viņu apgrozījums ir sarucis par 12%. «Eiropā un citviet pasaulē ir apģērbu pārprodukcija. Lai arī mode mainās tā, lai katru pusgada vajadzētu iegādāties jaunus tērpus, ne visi to var atļauties, joprojām ir daļa cilvēku, kuri apģērbu nemaina pārāk bieži vai tos iegādājas lietoto apģērbu veikalos,» teic G. Strazds.

Gada sākumā viņš prognozēja, ka šogad minimālās algas palielināšanas rezultātā darbu varētu zaudēt 1000–1200 tekstila nozares darbinieki, šobrīd nekas neliecina, ka tas tā ir noticis. Uzņēmēji ir bijuši pietiekami elastīgi, lai atrastu veidu, kā saglabāt darbiniekus, noturēt darba ražīgumu, viņš secina. 2018. gada sākumā Latvijā tekstila nozares uzņēmumos bija nodarbinātas aptuveni 8 tūkstoši šuvējas. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji, taču viņu iebildes netika ņemtas vērā. VRUA dati liecina, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums 2017. gadā bija 523 miljoni eiro, aptuveni 90% produkcijas tika eksportēti. G. Strazds atzīst, ka šogad tekstila nozares uzņēmuma pulku nav papildinājis neviens jauns gana liels uzņēmums, taču atvērt filiāles ārpus Latvijas, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, apsver vairāki lieli uzņēmumi, galvenokārt ievērojami zemāko darbaspēka izmaksu dēļ. Ražošanu pieaugušajiem apjomiem Ukrainā izvietojis veļas ražotājs SIA New Rosme.

Zaudē konkurētspēju

SIA Nemo šogad sagaida apgrozījuma kritumu par 10%, un uzņēmumā veikta reorganizācija. Pērn tā apgrozījums bija 2,44 miljoni eiro, tas strādāja ar zaudējumiem 20 tūkstošu eiro apjomā. «Neapdomīgās nodokļu reformas un jo īpaši piespiedu minimālās algas celšanas dēļ bijām spiesti paaugstināt cenas, kas rezultējās klientu un pasūtījumu zaudējumā un konkurētspējas zudumā. Pirmajā pusgadā uzņēmumu smagi ietekmēja dīkstāves, ko daļēji kompensēja otrais pusgads,» informē SIA Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega–Grāpe. Uzņēmums šogad fokusējies uz jau esošo eksporta tirgu – Skandināviju, Rietumeiropas ziemeļu daļu, kā arī Lielbritāniju, kuros redz lielu potenciālu. «Ikviens jauns eksporta tirgus prasa investīcijas. Tā kā SIA Nemo ir 100% vietējā kapitāla uzņēmums un tam nepieder nedz ostas, nedz būtiski mežu un lauksaimniecības resursi, investējam izdzīvošanas režīmā. Kaut arī starp uzņēmuma darbiniekiem un īpašniekiem ir nerakstīta vienošanās, ka 2/3 no peļņas aiziet investīcijās, tas šogad šķiet neaktuāli, jo visa peļņa ir aizgājusi, lai kompensētu darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas nav segts ar ražības kāpumu,» uzsver I. Zemdega–Grāpe.

2018. gadā uzņēmums ir izjutis profesionālu darbinieku trūkumu visos līmeņos. «Mūsu galvenais panākums šogad bija spēja konsolidēties, bet galvenais izaicinājums – paceļot cenas, nezaudēt pasūtījumus,» secina uzņēmēja.

Viņa atzīst, ka uzņēmēji galvaspilsētā un ārpus tās dzīvo divās dažādās valstīs. «Rīgai un bagātajām nozarēm iet labāk. Taču ir tādas nozares, kuru uzņēmumi priecājas, ka joprojām ir dzīvi. Tas īpaši attiecas uz darbaspēka intensīvajām nozarēm. Tāda ir tekstilnozare, zivju apstrādes un arī viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozare. Taču paēdušais neēdušo nesaprot. Nevaru pievienoties tautsaimniecības attīstības vispārējās eiforijas korim. Eksporta attīstības tendences neiepriecina. Priecāšos, ja šogad SIA Nemo eksporta kritums būs mazāks par 10%,» uzsver I. Zemdega-Grāpe. Šuvēju skaitam ir tendence samazināties, bet tas notiek visās Eiropas valstīs. «Šuvējas pensionējas, brauc pie bērniem un mazbērniem uz mītņu zemēm vai pāriet darbā uz lielveikaliem, kur ir iespējams strādāt mēnesī 1,5 slodzes un attiecīgi saņemt krietni vairāk nekā ražošanā. Esam jau pieraduši, ka ražošana pārceļas un Āziju un tagad aizvien vairāk uz Āfriku. Ja mums, patērētājiem, šķiet, ka tā ir labi, darbaspēka ietilpīgu industriju izzušana ir likumsakarīga. Paliks tikai specializētas saliņas, kas nodrošinās augsti maksātspējīgu klientu vai specifiskus, investīciju un augsto tehnoloģiju ietilpīgus apģērbus. Tomēr ceru uz lēnās modes (slow fashion) un ilgtspējīga apģērba attīstību, kas ļaus maksāt par apģērbu adekvātu cenu, kā jau tas notiek ar slow food un līdzīgām tendencēm. Tad Eiropas tirgus stabilizēsies – pirksim mazāk, bet dārgāk, tad arī varēsim maksāt Eiropas algas un šuvējas atgriezīsies. Tās ir ilgtermiņa izmaiņas, kas nenotiks ne šogad, ne pēc gada, » uzsver I. Zemdega–Grāpe.

Investē attīstībā

Veļas ražotājam AS Lauma Lingerie 2018. gads ir bijis stabils izaugsmes gads – tiek sagaidīts gan lielāks apgrozījums, gan lielāka peļņa, saka Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone, neminot konkrētus skaitļus, jo uzņēmuma īpašnieka AS Silvano Fashion Group akcijas tiek kotētas Tallinas un Varšavas fondu biržā un tos nedrīkst izpaust, pirms par tiem nav informēti fondu tirgus dalībnieki. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 6,6 miljoni eiro, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 7,5 reizes, sasniedzot 289,2 tūkstošus eiro. 2018. gadā Lauma Lingerie attīstībā veiktas investīcijas vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apjomā, kas novirzītas jaunu franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī ir iegādātas jaunas, speciālas iekārtas Tehnoloģiskās sagatavošanās dienestam, kas ļaus darbu padarīt efektivāku. Šogad Lauma Lingerie sāka eksportēt savu produkciju uz vairākām jaunām eksporta valstīm – Kipru, Horvātiju, Bulgāriju, Turciju. 90% no savas produkcijas tā eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Albāniju, Ugandu, Moldovu, ASV, Zviedriju, Nīderlandi, Vāciju, Lielbritāniju, Kipru, Rumāniju, Kanādu, Čehiju, Melnkalni, Izraēlu u.c. Lielākie produkcijas apjomu pieaugumi pārdošanā šogad bijuši Moldovā, Polijā, Nīderlandē, Vācijā, Krievijā un Baltkrievijā.

Galvenās uzņēmējdarbības problēmas, ar kurām savā darbībā saskāries ražotājs, ir darbaspēka trūkums, nevienlīdzīga konkurence ar uzņēmumiem, kas piekopj ēnu ekonomikas darbības formas.

Veiksmīgs šis gads ir bijis SIA iCotton – uzņēmums ir apguvis jaunu eksporta tirgu, kas ļāva tam mainīt pārdošanas politiku no Austrumiem uz Rietumiem, informē SIA iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. «Uzņēmuma darbību ietekmēja daudzi gan iekšēji, gan ārēji faktori. Neiztikām arī bez ģeopolitiskas ietekmes,» viņš atzīst. 2018. gadā uzņēmums plāno apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 20% jeb 22 līdz 23 miljoniem eiro. 2018. gadā SIA iCotton ir veicis nozīmīgas investīcijas – jaunā kompleksa būvniecībā ieguldīti 600 tūkstoši eiro, tikpat daudz uzņēmums ir investējis ražošanas iekārtās. Šādas iespējas tam sniedz dalība CFLA programmā, kas paredz jaunas infrastruktūras izveidi, kā arī inovatīvu produktu klāsta paplašināšanu. Šogad iCotton produkcija aizceļojusi arī uz Ķīnu, Lielbritāniju, Rumāniju, Slovākiju, Vjetnamu un Indiju. Uzņēmums eksportē 80% savas produkcijas. Lielākais eksporta tirgus ir Baltijas valstis, Polija, Ukraina, Lielbritānija, Krievija, Čehija un Zviedrija. «Tā kā ražošanas procesā patērējam gāzi un elektrību, esam atkarīgi no to tirgus cenas, tādēļ to pieaugums stipri ietekmēja mūsu produkta gala cenu. Šogad izjutām kvalificēta darbaspēka trūkumu, tāpēc lielu darbu ieguldījām personāla apmācībā un kvalifikācijas celšanā,» stāsta S. Binkovskis.

Pārceļas uz Ukrainu

SIA New Rosme šogad sagaida aptuveni 20% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2017. gadu. «Izvēlētās stratēģijas produktu izstrādē un sadarbībā ar esošajiem klientiem, kā arī jaunu klientu piesaiste ir devusi rezultātus,» vērtē SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

New Rosme uzlabojusi sniegumu visos trijos mērķa tirgos – Centrāleiropā, Austrumeiropā un Baltijas valstīs. 2018. gadā New Rosme eksportēja 70% saražotās produkcijas. «Netērējam resursus eksotisku tirgu meklēšanai, jo, pēc jaunajiem noteikumiem, nesaņemam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu eksporta tirgu apgūšanai un dalībai starptautiskajās izstādēs,» saka uzņēmuma vadītājs. Nozīmīgas investīcijas ražotājs veica 2017. gada beigās, iepērkot jaunu zīmola Gerber piegriešanas automātu, kas uzņēmumam izmaksāja aptuveni 200 tūkstošus eiro un šogad palīdzēja uzlabot piegriešanas efektivitāti. «Tā kā liela problēma šobrīd ir darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksu pieaugums, visu ražošanas jaudu pieaugumu esam guvuši ārpus Latvijas – Ukrainā. Izstrādnes, materiālu iepirkumi, piegriešana, loģistikas centrs tiek saglabāts Latvijā,» informē E. Štelmahers.