Stiprina valodu un audzē kompetences
Gada griezumā Šogad veikti grozījumi normatīvos valsts valodas stiprināšanā, kas skar dažāda līmeņa izglītības iestādes, revidēts mācību saturs, uzlabota skolu infrastruktūra un sekmēta pieaugušo izglītība
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2018. gadā veikusi izglītības reformas 1. kārtu, kas saistīta ar skolēnu skaitu un pedagogu slodzēm. Pieņemts lēmums par kompetencēs balstītu izglītības saturu, Augstskolu likumā veikti grozījumi par augstskolu akreditāciju, kā arī pieņemts lēmums par pāreju uz augstāko izglītību latviešu valodā. Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas jāīsteno valsts valodā, svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama atsevišķos gadījumos.
Eiropas Komisijas ikgadējais izglītības uzraudzības ziņojums Education and Training Monitor 2018 liecina, ka dažos izglītības sistēmas rādītājos Latvijai ir labāki rezultāti nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Latvijā ir vairāk pieaugušo ar augstāko izglītību, un to skaits turpina pieaugt (Latvijā – 43,8%, ES vidēji – 39,9%). Tāpat palielinās pieaugušo iesaiste izglītībā, taču tā joprojām atpaliek no vidējiem rādītājiem ES valstīs (Latvijā – 7,5%, ES vidēji – 10,9%). Tā kā ir izvirzīts mērķis panākt, ka līdz 2020. gadam vismaz 15% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tiek īstenoti vērienīgi ES fondu un valsts līdzfinansēti pieaugušo izglītības projekti.
Jaunas vadlīnijas
2018. gadā veikta virkne aktivitāšu ar mērķi stiprināt valsts valodu. Tika apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka 9. un 12. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārto latviešu valodā. (12. klašu absolventi – no 2017./2018. mācību gada, 9. klašu beidzēji – no 2019./2020. m.g.). Šogad arī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā. Ņemot vērā veiktos grozījumus, bija nepieciešams samērot valsts valodas lietošanu vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē.
Šovasar Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma IZM rosinātos grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka, ka gan valsts, gan privātajās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas tiek īstenotas valsts valodā. Grozījumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. (Augstskolas un koledžas, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, var turpināt šo studiju programmu īstenošanu līdz 2022. gada 31. decembrim. Pēc 2019. gada 1. janvāra studējošos nevarēs uzņemt studiju programmās, kuru īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām).
Šogad izstrādātas jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamatizglītības standarts, kā arī veikta tā aprobācija 100 skolās. Novembrī valdība apstiprināja IZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par Eiropas Sociālā fonda atbalstu digitālo mācību līdzekļu izstrādei jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Šī mērķa īstenošanai kopumā plānoti gandrīz 1,9 milj. eiro, no kuriem 1,3 milj. eiro ir ES finansējums. Ir turpināta skolu tīkla modernizācija. Plānojot investīcijas gan valsts, gan pašvaldību izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, IZM no ES struktūrfondu līdzekļiem nodrošinājusi 282 milj. eiro lielu finansējumu skolu infrastruktūras modernizācijas projektu īstenošanai visos izglītības posmos – no sākumskolas līdz koledžām un augstskolām.
2018. gadā sākās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā projekta Nodarbināto personu profesionālā pilnveide īstenošana, kurā ir iesaistījušies teju 24 tūkstoši iedzīvotāju. Pieprasītākās mācības ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, transporta un loģistikas nozarēs, kā arī viesmīlībā, tūrismā, tekstila rūpniecībā un šūšanā. Kopējais projekta attiecināmais finansējums ir 25,4 miljoni eiro, Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 21,65 miljoni eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums – 3,8 miljoni eiro.
Nozīmīgs gads
2018. gads Latvijas izglītībai ir bijis nozīmīgs, atzīst Ārvalstu investoru padomes Latvijā Izglītības darba grupas un Rīgas Biznesa skolas asociētais profesors Klaudio Rivera (Claudio Rivera). Viņš īpaši uzsver trīs notikumus. «Pirmkārt, Saeima ir atbalstījusi satura un valodas reformu ieviešanas plānu. Abas reformas var būtiski ietekmēt izglītības kvalitāti ilgtermiņā. Otrkārt, – Saeimas velēšanas. Izglītība ir nozare, kura ir ļoti atkarīga no politiskajiem procesiem. Visas ievēlētās partijas ir piedāvājušas nopietnas un ambiciozas izglītības reformas. Treškārt, Pasaules Banka un Valsts Kontrole (VK) ir publicējušas nopietnus un izaicinošus paziņojumus par augstāko izglītību, kuri nevar tikt ignorēti,» teic K. Rivera.
DB jau vēstīja – VK revidenti uzskata, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, vadoties pēc izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas. Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik nav plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies ES struktūrfondu finansējums 2020. gadā. VK ieskatā, augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu.
Fokuss uz sadarbību
Par nozīmīgu «atslēgvārdu» Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 2018. gadā uzskata sadarbību, saka šīs augstskolas rektors Aigars Pētersons. Tā šogad sākusi gan ciešāku sadarbību ar vidusskolām – ar Rīgas Klasisko ģimnāziju un Rīgas 41. vidusskolu –, gan Latvijas augstskolām – Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Banku augstskolu, Ventspils Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju u.c. RSU turpina izvērst sadarbību arī ārvalstīs – pirms pāris gadiem RSU atvēra filiāli Noisas pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus Vācijā, bet šogad izveidota RSU studiju klīniskā bāze Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno slimnīcā Azienda Sanitaria di Bolzano.
RSU pastiprina sadarbību ar slimnīcām arī tepat Latvijā – tā dēvēto universitāšu pilsētiņu izveidē vien tuvākajos gados Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā plānots investēt vairākus miljonus eiro. «Tie ir ieguldījumi, no kuriem tiešākie ieguvēji būs gan studenti, gan docētāji. Tāpat arī slimnīcu ārsti un medicīnas atbalsta personāls – māsas un ārstu palīgi,» vērtē A. Pētersons.
Arī RTU rektors Leonīds Ribickis norāda, ka šogad ir veikts būtisks solis mācību iestāžu sadarbībā, nolemjot Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu (OMTK) pievienot RTU, kas nodrošinās studējošajiem plašākas studiju un pētniecības iespējas un paaugstinās starptautisko konkurētspēju. «Koledžu integrācija universitātēs ļaus efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar pētniecību. Vienošanās ar OMTK par tās integrāciju RTU ir labs piemērs, kā izglītības iestādes sadarbībā ar industriju pārdomātā procesā vienojas kopīgi strādāt, lai darba tirgum sagatavotu izcilus speciālistus,» uzsver RTU rektors.
Kāpj un krīt reitingu tabulās
Šogad RSU pirmoreiz ir izdevies iekļūt starp 1000 pasaules labākajām augstskolām starptautiskajā universitāšu reitingā QS World University Rankings, bet RTU saņemt līdz šim augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes – starptautiskajā QS Stars universitāšu reitingā. Tajā piecu zvaigžņu sistēmā izvērtēts universitātes sniegums astoņās kategorijās, un sešās no tām RTU ieguvusi augstāko vērtējumu – piecas zvaigznes. «RTU ir augstu novērtēta QS Stars reitingā, uzlabojot savu sniegumu visās kategorijās pret iepriekšējo izvērtējumu, kas notika 2015. gadā. Iepriekšējā vērtējumā ieguvām trīs zvaigznes, bet, mērķtiecīgi strādājot, esam spējuši uzlabot savu sniegumu. Esam veikuši nopietnas investīcijas studiju kvalitātes, infrastruktūras, pētniecības kvalitātes uzlabošanā, inovāciju sekmēšanā un startup vides pilnveidē,» saka RTU Kvalitātes vadības un dokumentu pārvaldības departamenta direktors Juris Iljins. Ar piecām zvaigznēm novērtēts RTU sniegums šādās kategorijās: studiju kvalitāte, absolventu nodarbinātība, internacionalizācija, studiju vide, inovācijas, sociālā atbildība. Reitingā vērtēta arī universitātes pētniecība un specializācija datorzinātnes nozarē. Jāatzīst gan, ka Latvijas Universitāte (LU) un RTU reitingā QS World University Rankings ir pamanījusies noslīdēt par vairākām pozīcijām. Pagājušajā gadā, kad RTU tajā iekļuva pirmo reizi, tā ierindojās 651.–700. vietā, šogad augstskola ieņem 751.–800. vietu. Savukārt LU pērn ieņēma 701.–750. vietu, bet šogad ir noslīdējusi uz 801.–1000. vietu. Savukārt citā starptautiskajā reitingā Times Higher Education (THE) World University Rankings 2019 by subject: Engineering and Technology RTU ir iekļauta starp pasaules labākajām inženierzinātņu un tehnoloģiju universitātēm, ierindojoties 501.–600. vietā.
Neziņa turpinās
2018. gads augstākajā izglītībā nav ienesis būtiskas pārmaiņas, joprojām finansējums augstākajai izglītībai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, kaut arī Latvijas iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2018. gadam sasniegs 28,4 miljardus eiro, pārsniedzot pēdējā pirmskrīzes gada kopproduktu par vismaz pieciem miljardiem eiro, konstatē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere. «2008. gadā Latvijas valsts budžetā augstākajai izglītībai bija paredzēti 202,5 miljoni eiro, bet 2018. gadā augstskolām budžeta finansējums ir tikai mazliet vairāk nekā 106 miljoni eiro jeb 0,37% no IKP, lai gan Augstskolu likums paredz ikgadēju 0,25% palielinājumu, līdz sasniedz 2% no IKP (aptuveni 568 milj. eiro),» uzsver LLU rektore.
Viņa atzīst, ka 2018. gads ir raksturojams arī kā ilgstošas neziņas un nepārtrauktu diskusiju gads, jo, atbilstoši iepriekšējam normatīvajam regulējumam, 2019. gadā bija jāsākas visu studiju virzienu akreditācijai. «Kad gaidījām precizējumus Augstskolu likumā, kas noteiks, kā notiks studiju virzienu akreditācija, lai varētu sākt gatavošanos, IZM mainīja savu skatījumu un rosināja nevis studiju virzienu, bet gan studiju programmu un augstskolu akreditāciju. Tagad, gada beigās, joprojām notiek diskusijas par MK noteikumiem studiju akreditācijas jomā. Līdz ar to šis process ir uz gadu atlikts un sāksies 2020. gadā. Turklāt neziņa turpinās, jo nākamās valdības aprises vēl nav skaidras un partiju pirmsvēlēšanu solījumi vēlētājiem attiecībā uz augstāko izglītību bija ļoti dažādi. Ar skaļiem saukļiem par augstākās izglītības reformēšanu uzstājās gandrīz visi, taču pamatotu un izsvērtu skatījumu neredzējām nevienā piedāvājumā,» secina I. Pilvere.
«Latvija kopumā kāpj laukā no demogrāfiskās bedres. Tas pozitīvi ietekmē augstākās izglītības stāvokli – arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt un iegūt augstāko izglītību. Šogad joprojām turpinājām diskusijas par nepietiekamo finansējumu tieši simulācijās balstītas izglītības attīstībai. Rezultāts nav apmierinošs, tāpēc to turpināsim atgādināt arī 2019. gadā. Turpinājām pārliecināt atbildīgos ierēdņus un politiķus par nepieciešamību piešķirt valsts budžeta vietas RSU sociālo zinātņu studiju programmām. Neatlaidīgi to darīsim arī turpmāk. Šogad visa augstākās izglītības nozare turpināja intensīvas diskusijas par nepietiekamo finansējumu zinātnei, to skaitā valsts pētījumu programmām. Šīs sarunas būs jāturpina arī nākamajā gadā,» secina A. Pētersons.
Modernizē studiju vidi
LLU 2018. gadā mērķtiecīgi turpināja augstskolas attīstības stratēģijas īstenošanu. «Pārnestā nozīmē to varētu salīdzināt ar maratona skriešanu – šobrīd esam distances vidū, liels attālums jau aiz muguras, bet tikpat daudz vēl ir priekšā. Lai nodrošinātu spēkus visai distancei, šogad veicām starprezultātu fiksēšanu jeb attīstības mērījumu, t.i., atjaunojām kvalitātes vadības standartu Investors in Excellence, kas ir apliecinājums iepriekšējos divos gados izdarītajam un sasniegtajam. Papildu jau iesāktajam esam sākuši īstenot vairākus ES fondu līdzfinansētus projektus, kas būs ieguldījums universitātes pārvaldībā, studiju programmu attīstībā un akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanā. Iepriekšējos gados esam pārskatījuši savas studiju programmas un veikuši tajās būtiskas izmaiņas, lai paaugstinātu studiju kvalitāti un iekļautu tajās darba devēju vajadzības, taču projektu ietvaros šo darbu turpināsim ar lielāku intensitāti. Paralēli ar ERAF atbalstu turpinām arī ieguldījumus studiju infrastruktūrā, modernizējot studiju vidi, atjaunojot tehnoloģijas un papildinot studiju materiālo bāzi. Visas aktivitātes, kuras šogad esam sākuši vai turpinām, darām, lai sagatavotu Latvijas darba tirgum nepieciešamos speciālistus, kuri ir zinoši un sniedz ieguldījumu, it īpaši bioekonomikas nozarēs. Saglabājam savu mērķi un turpinām paaugstināt konkurētspēju studiju programmu eksportā,» klāsta LLU rektore.
Viņa uzsver, ka 2018. gads bijis ne tikai valsts, bet arī LLU jubilejas gads. «Šogad esam nosvinējuši 155 gadu jubileju lauksaimniecības augstākajai izglītībai, kas ir pirmsākums visai universitātei, un 280 gadu jubileju Jelgavas pilij, kas kopš 1938. gada ir mūsu galvenās mājas,» uzsver I. Pilvere.