SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro

Dārzeņu audzēšana

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Nozīmīgas investīcijas

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Kopš 2012. gada uzņēmums ir ieguldījis astoņus miljonus siltumapgādē un elektroenerģijas jaudas nodrošināšanā, uzbūvējot dabas gāzes un biogāzes koģenerācijas stacijas. 900 tūkstošus eiro šim mērķim ir izdevies piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem. Gurķu audzēšanai jaunajās siltumnīcās ar papildu apgaismojumu patērē 36 tūkstošus kilovatu (kW) elektroenerģijas stundā. «Esam vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, mūsu patēriņu varētu pielīdzināt diviem Rīgas mikrorajoniem. 49% no produkcijas pašizmaksas veido elektrība un siltums,» saka K. Brunovskis.

2019. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas plāno investēt vēl četrus miljonus eiro un uzbūvēt jaunas siltumnīcas ar papildu apgaismojumu vēl viena hektāra platībā. Šobrīd uzņēmums apsaimnieko siltumnīcas 8,6 hektāru lielā teritorijā.

2018. gadā ir gaidāms apgrozījuma kritums, jo šogad dārzeņi netika audzēti viena hektāra lielā platībā tajās siltumnīcās, kuras ir sagatavotas modernizācijai, skaidro SIA Mārupes Siltumnīcas līdzīpašnieks. K. Brunovskis lēš, ka 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums varētu būt aptuveni 10 miljoni eiro liels.

Atsakās no lopkopības

SIA Mārupes Siltumnīcas īpašnieces SIA Sabiedrība Mārupe apgrozījums pērn bija 5,84 miljoni eiro, tas ir samazinājies par 4,65%, salīdzinot ar 2016. gadu. K. Brunovskis, kurš ir arī SIA Sabiedrība Mārupe līdzīpašnieks un valdes loceklis, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidro ar izmaiņām saimnieciskajā darbībā, proti, kopš 2016. gada jūlija uzņēmums vairs nenodarbojas ar lopkopību, bet tikai ar dārzeņkopību un graudkopību. Tas tiek darīts Babītes, Mārupes un Olaines novadā.

«Ganāmpulku pārdevām, jo Rīgas tuvumā ar lopkopību nodarboties nav rentabli,» vērtē SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki. Šobrīd uzņēmēji galvenokārt ir fokusējušies uz dārzeņu audzēšanu, viņiem pieder arī SIA Ķeizarsils, kas atrodas Salaspils novadā un realizē produkciju ar zīmolu Ezerkauliņi. SIA Ķeizarsils apgrozījums pērn bija 4,11 miljoni eiro, bet peļņa pārsniedza 300 tūkstošus eiro. Uzņēmums ierindojās 18. vietā lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP.

Eksports nav prioritāte

SIA Mārupes Siltumnīcas 2017. gadā saražoja 5,4 tūkstošus tonnu produkcijas, bet gadu iepriekš uzņēmuma raža bija 4,6 tūkstoši tonnu dārzeņu. 75% produkcijas ir gurķi, bet 25% – tomāti. Gurķi Mārupes siltumnīcās tiek audzētu visu gadu, bet tomāti – no aprīļa līdz oktobrim. 80% produkcijas tiek realizēti vietējā tirgū, bet 20% tiek eksportēti, galvenokārt – uz kaimiņvalstīm Igauniju, Lietuvu, nelieli apjomi aizceļo uz Skandināviju. «Šobrīd eksports nav prioritāte, galvenais ir nodrošināt ar Latvijā audzētajiem tomātiem un gurķiem vietējos iedzīvotājus,» saka K. Brunovskis.

Viņš atzīst, ka šobrīd vietējais tirgus ir sakārtojies. «Tomātu un gurķu audzētāji ir apvienojušies kooperatīvā Baltijas Dārzeņi. Kopā analizējam tirgu, plānojam sortimentu, sezonalitāti, varam vienoties par cenu, apjomiem un termiņiem,» teic uzņēmējs. Šobrīd kooperatīvā ir apvienojušies 15 dārzeņu audzētāji, no kuriem septiņi audzē tomātus un gurķus, tostarp ir SIA Rītausma, z/s Liepziedi, z/s Kliģeni, z/s Daugavkrasts u.c.

Lielākā cīņa tomātu un gurķu audzētājiem ir ar dārzeņu importētājiem, kuri īsteno dažādas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas, tādējādi kropļojot tirgu, spriež K. Brunovskis. «Esam par godīgu konkurenci, uztrauc tas, ka ir tirgotāji, kuri apiet nodokļus, tādējādi realizējot produkciju par zemāku cenu,» saka uzņēmējs. Viņš atzīst, ka PVN samazināšana līdz 5% Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem ir pozitīvi ietekmējusi ražotājus, padarot viņu produkciju pieejamāku pircējiem.

SIA Mārupes Siltumnīcas vadītāja Maruta Kravale teic, ka uzņēmums neplāno ražot tomātus ziemas sezonā, jo pieprasījumu pēc šiem dārzeņiem šajā laikā spēj apmierināt Getliņi EKO un SIA Latgales dārzeņu loģistika saimniecība Mežvidi.

SIA Mārupes Siltumnīcas audzē Lohengrin šķirnes gurķus un sarkanos Admiro šķirnes, kā arī plūmju tomātus. Šogad uzņēmums sāka tumšās tomātu šķirnes Chocomato audzēšanu. M. Kravale stāsta, ka viņi nepārtraukti eksperimentē ar dārzeņu šķirnēm, nākamā gada pavasarī tiks sākta Admiro un Balancan šķirņu tomātu audzēšana. Vairāk pieprasīti ir sarkanie tomāti.

Ziemas sezonā siltumnīcās ar augstu gaismas intensitāti ražo aptuveni 30 tūkstoši gurķu stādu. Raža no tiem tiek ievākta trīs mēnešus, kuru laikā katrs stāds vidēji saražo 50 gurķus.

Šobrīd uzņēmumā strādā 133 darbinieki, ar darbaspēka pieejamību uzņēmumam lielu problēmu līdz šim nav bijis, jo kadru mainība neesot liela. «Gurķus un tomātus nevar izaudzēt bez cilvēka klātbūtnes, vēl nav izdomāti tādi roboti, kas aizstātu roku darbu,» secina M. Kravale.