Finansējums Finansējums zinātnei šogad audzis, taču pētniecībā strādājošie atzīst, ka tas nav pietiekams, turklāt naudas sadale veicina tās sadrumstalošanu

2018. gadā valsts budžeta finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un veido 45,3 miljonus eiro. Šogad ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanai, kuru finansēšanai piešķirts lielāks valsts budžeta finansējums, to palielinot no iepriekš ikgadējā finansējuma 4,4 miljonu eiro apmērā līdz 9,5 miljoniem eiro. Lai arī naudas kopējā zinātnes maciņā šogad bijis vairāk nekā iepriekšējos gados, kā arī zinātnieki iesaistījušies daudzos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos, visi DB aptaujātie nozares pārstāvji atzīst, ka naudas joprojām ir par maz un tās trūkums bremzē attīstību un konkurētspēju.

Astoņus mēnešus bez atalgojuma

«Zinātnes attīstību Latvijā 2018. gadā īpaši negatīvi ietekmēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotā destruktīvā zinātnes politika, īpaši tas, ka netika izsludinātas jaunas Valsts pētījumu programmas, bet lielākā daļa no tām piekrītošā finansējuma tika pārdalīta, lai nodrošinātu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) akceptētu projektu finansēšanu,» saka Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš. Tādējādi veicināta zinātnes sadrumstalošana, jo augstskolas LZP konkursā pieteica sīkprojektus, kuru izpildē vidēji ir iesaistīti četri cilvēki, ieskaitot divus studentus, viņš teic.

Arī Latvijas Zinātnes akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis met akmeni IZM lauciņā. «Ministrijas darbs šogad bija ārkārtīgi nekonsekvents un neritmisks, te pārtraucot, te atsākot, te samazinot finansējumu 2018. gadā izbeigto Valsts pētījumu programmu īstenošanai, kura negatīvās sekas izjutīsim tuvākajos gados, kad netiks turpināta visaptveroša pētījumu programmu finansēšana, komandzinātnes attīstīšana, starpdisciplinaritātes veicināšana, daudzu augstāko mācību iestāžu pētnieku stimulējoša iesaistīšana,» lēš LZA prezidents.

I. Kalviņš pauž sarūtinājumu par IZM šogad paveikto finansējuma piesaistē. «Tā kā nepieciešamos normatīvos aktus LZP projektu konkursa sarīkošanai IZM izstrādāja ar lielu novēlošanos, projektu finansējums, kuru zinātniekiem vajadzēja saņemt ar 2018. gada 1. janvāri, tika saņemts tikai septembrī, un arī tad tikai daļēji – tikai pirmās konkursa kārtas uzvarētājiem. Līdz ar to astoņus mēnešus palikuši bez atalgojuma, daudzi bija spiesti pamest zinātni vai valsti,» viņš spriež. I. Kalviņš ir sarūgtināts arī par to, ka netika mainīta zinātnes bāzes finansējuma formula, pēc kuras visvairāk pienākas tiem, kuri vienāda apjoma darbu padara ar lielāku darbinieku skaitu, jo izmaksājamā finansējuma apjomu IZM aprēķina, snieguma rādītājus reizinot, nevis dalot ar darbinieku skaitu. «Turklāt aprēķinā tiek ietverti arī izglītības rādītāji – aizstāvēto kvalifikācijas darbu (bakalaura, maģistra un doktorantūras) skaitu institūcijā, neņemot vērā to, ka valsts zinātniskajos institūtos studentu apmācībai līdzekļi netiek paredzēti, tos dod augstskolām. Pie šādas sistēmas valsts zinātniskie institūti ir nelīdzvērtīga finansējuma apstākļos, vēl pieprasot pildīt Zinātniskās darbības likumā, kā arī Augstskolu likumā tiem neparedzētas funkcijas. Institūcijas, kas nodarbojas ar industrijas pasūtījumu izpildi un/vai inovāciju, tiek mērķtiecīgi apdalītas,» norāda I. Kalviņš.

Atkarība no ārvalstu naudas

IZM vēsta, ka fundamentālie un lietišķie pētījumi tiek īstenoti visos Latvijas zinātnes prioritārajos virzienos, zinātniekiem veidojot savus projekta piedāvājumus. Katra projekta izpildē jāiesaista augstskolās studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Projektu atbilstību zinātniskajiem kritērijiem nodrošina neatkarīgi ārvalstu eksperti. 2018. gada 21. jūnijā pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā ļauj nozaru ministrijām veidot un finansēt savas nozares attīstībai nepieciešamās valsts pētījumu programmas. Tādējādi tiek veicināts valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē, sekmējot jaunu zināšanu un prasmju attīstību, kā arī cilvēkresursu piesaisti nozarei. Atbilstoši šādam modelim 2018. gadā jau ir izveidotas trīs jaunas valsts pētījumu programmas.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmas Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai un Latviešu valoda 6,2 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2018. līdz 2020.gadam. Ekonomikas ministrija ir izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmu Enerģētika ar finansējumu seši miljoni eiro laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa atzīst, ka ir pareizi naudu pētījumiem piešķirt nozaru ministrijām, bet pagaidām šī sistēma nedarbojas, jo valsts pētījuma programmu nav pietiekami daudz un tās nevar uzskatīt par gana nopietnām. «Mums vajag pamatīgu, fundamentālu zinātni, uz ko tālāk virzīt attīstību, nevis kādas mazas papildlietas, ko ministrijas brīžiem izvēlas pasūtīt. Visiem ministriju pasūtījumiem jābūt caurspīdīgiem un atvērtiem, lai izslēgtu naudas sadali savējiem zem pētniecības vārda, kas vēl joprojām notiek,» uzsver I. Siliņa.

Arī Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis uzsver, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, zinātnes attīstību kavēja trūcīgais valsts budžeta finansējums. «Tā rezultātā daudzi no sekmīgākajiem pētījumiem ir atkarīgi no ārvalstu finansējuma, kas var būt visai nestabils. No finansējuma trūkuma cieš arī augstākās izglītības kvalitāte, un tas traucē adekvāti sagatavot jaunos zinātniekus,» secina zinātnieks.