Sper soli pareizajā virzienā
Šis gads veselības aprūpē ir iezīmīgs ar budžeta pieaugumu. Pirmo reizi vēsturē tas ir pārsniedzis vienu miljardu eiro un veido 3,96% no IKP
Gada griezumā
Salīdzinājumā ar 2017. gadu tie ir papildu 194 miljoni eiro, kas novirzīti gan mediķu algu paaugstināšanai, gan rindu mazināšanai un kompensējamo medikamentu groza paplašināšanai.
Likuma liktenis neskaidrs
Tiesa, šis finansējuma palielinājums ir tikai pirmais solis uz situācijas stabilizāciju veselības aprūpē, jo vēl joprojām uz daudziem pakalpojumiem ir garas rindas un naudas apjoms zāļu kompensācijas sistēmā ir nepietiekams. Tāpat vitāli svarīgi ir turpināt atalgojuma celšanu medicīniskajam personālam, citādi tā aizplūšana no nozares neapstāsies. To apliecina arī gada nogalē izsludinātā ārkārtas situācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionā, kur neskaidrība par tuvākajos gados gaidāmo atalgojumu lika vairākiem darbiniekiem uzrakstīt atlūgumu. Jāatzīmē, ka, neraugoties uz būtisko finansējuma pieaugumu, vēl joprojām valsts par tās apmaksātajiem pakalpojumiem to sniedzējiem ir noteikusi tarifus, kas ir zem pašizmaksas, tādējādi kropļojot šo ārstniecības iestāžu finanšu plūsmu.
Viens no karstākajiem diskusiju tematiem, tostarp Saeimas vēlēšanu kontekstā, nenoliedzami bija par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas ievieš divus pakalpojumu grozus, nosakot, ka no 2019. gada janvāra pilnais grozs pienāksies tikai sociālo iemaksu veicējiem. Pret to iebilda gan atsevišķas politiskās partijas, gan nozares eksperti, gan vairums mediķu, īpaši jāpiemin Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Partija Attīstībai/Par! jau ir paziņojusi, ka šo normu vēlas atcelt, jo tā ir diskriminējoša un mazina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Arī citas lielās partijas ir piekritušas, ka norma ir vismaz jāprecizē, ja ne jāatceļ. Tikmēr Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai finansēšanas likuma pārskatīšana neapdraudēs paredzēto finansējuma pieaugumu turpmākajos gados. To gan noliedz politiskās partijas, kas teju visas kā viena savās vēlēšanu programmās ir solījušas finansējuma pieaugumu veselības aprūpei. Jaunā likuma likteni gan izšķirs jaunā valdība un jaunais veselības ministrs.
Virsstundu karstais kartupelis
Runājot par mediķu atalgojumu, šajā gadā būtisks jaunums mediķiem ir Satversmes tiesas spriedums, ar kuru noteikts, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personām samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei, jo Saeima samaksai par pagarināto normālo darba laiku joprojām ir noteikusi zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami papildu budžeta līdzekļi Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Jāpiebilst, ka pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi, kas ļautu mediķiem palielināt atļauto virsstundu skaitu. Priekšlikums paredz divas reizes lielāku virsstundu skaitu, nekā to paredz Darba likums, proti, 16 stundas. Arodbiedrība tam piekristu tikai tad, ja no nākamā gada mediķu atalgojums pieaugtu par 20%. Lielākā daļa finansējuma, kas nepieciešama, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% no nākamā gada, ir atrasta, bet līdz pilnu 87 miljonu eiro atrašanai vēl jāstrādā, norādījusi veselības ministre Anda Čakša.
Dārgās zāles
Šajā gadā ar īpašu sparu aktualizējusies arī zāļu cenu tēma. Proti, daudziem medikamentiem tā ir augstāka nekā citās valstīs. Zāļu ražotāji tajā vaino aptieku un lieltirgotavu piecenojumus, savukārt aptieku īpašnieki norāda uz augsto PVN likmi. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere uzsver, ka zāļu cenu veido vairāku faktoru kopums. Ministrija analizē iespēju samazināt lieltirgotavu piecenojumus, taču par aptiekām ir mazliet cita situācija, jo individuālajām aptiekām, kas nav ķēžu sastāvdaļa, piecenojumi ir vienīgā iespēja izdzīvot un gūt peļņu. Savukārt, ja runā par PVN likmes samazināšanu, tad, kā rāda daudzi starptautiski pētījumi, no tā galvenie ieguvēji ir ražotāji un tirgotāji, nevis gala patērētāji. Diemžēl nav novērota korelācija, ka PVN likmes samazinājums proporcionāli atspoguļotos gala cenā. Viens no efektīvākajiem instrumentiem medikamentu pieejamības paaugstināšanai, protams, ir kompensāciju sistēmas paplašināšana. Līdztekus, kā norāda I. Kaupere, pacienti tieši par kompensējamām zālēm ik gadu pārmaksā 25 miljonus eiro, jo neizvēlas konkrētās grupas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu.
Gada sākumā salīdzinoši lielu viļņošanos izraisīja arī e-veselības ieviešana, īpaši attiecībā uz e-receptēm kompensējamiem medikamentiem. Proti, daudzās aptiekās sistēma, kurā būtu jāparādās e-receptēm, vienkārši «uzkārās» un nestrādāja. Līdz ar to pacienti palika bez zālēm. Pašlaik situācija ir normalizējusies, lai gan atsevišķi incidenti vēl gadās.
Kopumā šis gads veselības aprūpei ir bijis solis pozitīvā virzienā, ko noteica finansējuma pieaugums, taču tas nedrīkst apstāties, citādi iekrišana bedrē ir neizbēgama.