Vietējie zāļu ražotāji koncentrējas uz eksporta tirgu, jo to tirgus daļa Latvijā turpina būt niecīga un kopā sasniedz tikai nedaudz virs 4%

Farmācija

Abi nozares flagmaņi – AS Grindeks un AS Olainfarm, kuri nodrošina lauvas tiesu no kopējā apgrozījuma, arī šogad sagaida tā pieaugumu. Farmācijas uzņēmumi veikuši investīcijas ražošanas attīstībā, izstrādājuši jaunus produktus, kā arī izvērtē biznesa paplašināšanas iespējas. Olainfarm šis ir bijis izaicinājumu gads, ņemot vērā pārmaiņas uzņēmuma pārvaldībā, ko izraisīja Valērija Maligina negaidītā nāve 2017. gada nogalē. Tās darbību ietekmēja arī publiskās nesaskaņas mantinieku starpā, kā rezultātā tās akcijas piedzīvoja krasas cenu svārstības biržā.

Farmācija turpināja attīstīties stabili, atzīst AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. «Konkurences vide īpaši nav mainījusies, un jaunu zāļu ienākšana Latvijas tirgū saglabājas iepriekšējo gadu līmenī,» viņš spriež. Nozare aizvien vairāk saskaras arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, uzņēmumos palielinās pieprasījums pēc profesionāliem darbiniekiem ar specifiskām zināšanām farmācijā, ķīmijā, farmakoloģijā un tehnoloģijās.

Investē drošībā

Šogad finansiālās darbības rezultātus būtiski plāno uzlabot Olainfarm, tas prognozē sasniegt 96 milj. eiro lielu apgrozījumu, savukārt koncerna apgrozījums tiek lēsts 130 milj. eiro apjomā. Pērn Olainfarm nekonsolidētais apgrozījums bija 91,7 milj. eiro, bet konsolidētais – 122 milj. eiro. «Īpaši gribētu izcelt izaugsmi Baltkrievijas un Latvijas tirgū, kur realizācija 9 mēnešos augusi attiecīgi par 42% un 17%. Jau iepriekš prognozētās Krievijas rubļa svārstības lielā mērā noteica plānoto realizācijas apjomu samazinājumu Krievijā, taču šis tirgus joprojām saglabā līderpozīcijas koncerna eksporta struktūrā,» uzsver AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs. Uzņēmuma investīcijas pamatā fokusētas produktu portfeļa attīstībai, turpinot iesāktos pētniecības projektus un produktu reģistrācijas procesus. Šogad noslēgsies četri pētniecības projekti ar kopējo ieguldījumu virs 1,5 milj. eiro, kurus Olainfarm realizēja, piesaistot ES līdzfinansējumu. Tāpat uzņēmums veicis ieguldījumus ražošanā un konkurētspējas veicināšanā. Ņemot vērā augošās prasības zāļu drošībai un kvalitātei, tostarp tās, kas stāsies spēkā Eiropā no nākamā gada, uzņēmuma investīcijas šajā virzienā šogad varētu sasniegt 4,5 miljonus eiro, lēš O. Grigorjevs. Šogad uzņēmums ir noslēdzis vairāku gadu darbu un iesniedzis noslēguma atskaiti par projekta Jaunu produktu ieviešana ražošanā un AS Olainfarm eksportspējas palielināšana īstenošanu, kas ticis realizēts ar valsts atbalsta programmas starpniecību; projektā kopumā ir veikti ieguldījumi vairāk nekā 24 milj. eiro vērtībā. «Investējot infrastruktūrā, šogad turpinājām eksperimentālās ražošanas līnijas izveides projektu jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Plānotie ieguldījumi sasniegs 6,4 milj. eiro, tostarp ERAF līdzfinansējums ir 2,2 milj. eiro. Tā īstenošanas termiņš ir 2019. gada maijs,» klāsta O. Grigorjevs.

Diversificē portfeli

Lai dažādotu noieta tirgus, Olainfarm ar grupā ietilpstošajiem meitas uzņēmumiem sācis sarunas par kāda Vācijas elastīgo medīcīnas izstrādājumu ražotāja iespējamu iegādi. «Paralēli izvērtējam biznesa paplašināšanas iespējas veterinārijas virzienā, esam sākuši sarunas ar ražotāju Dānijā. Gadījumā, ja šie darījumi notiks, mūsu meitas uzņēmumi, piemēram, SIA Tonus Elast un SIA Silvanols, iegūs jaunas produktu realizācijas iespējas vairākās Rietumeiropas valstīs, tādējādi sekmējot arī visas grupas realizācijas tirgu diversifikāciju,» uzsver O. Grigorjevs.

Šogad ir sākta Olainfarm piederošā meitas uzņēmuma SIA OlainMed veselības centra rekonstrukcija Olainē, ieguldot tajā 350 tūkstošus eiro. Jau nākamgad tas varēs piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu.

Kompānija ir audzējusi noieta apjomus eksporta tirgū. Lielākais noieta tirgus ir Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Šogad Olainfarm ir sācis produkcijas eksportu uz Portugāli, Slovākiju, Jordāniju un Bangladešu. «Šogad ir izdevies paplašināt sadarbību ķīmisko vielu un starpproduktu piegādēs ar vairākiem partneriem Rietumeiropā un Japānā, un ir noslēgti jauni līgumi par sadarbības paplašināšanu arī nākamgad. Tas ir apliecinājums tam, ka atbilstam stingrākajiem starptautiskajiem kvalitātes prasību kritērijiem, esam konkurētspējīgi un pieprasīti,» secina O. Grigorjevs.

Viņš arī neslēpj, ka šis ir bijis izaicinājumu gads, ņemot vērā pārmaiņas uzņēmuma pārvaldībā, ko izraisīja Valērija Maligina negaidītā nāve. «Bija nepieciešams atgūt investoru uzticēšanos jaunajai padomei, vienlaikus strādājot uz izvirzīto peļņas un apgrozījuma sasniegšanu. Kopumā tas ir izdevies,» secina O. Grigorjevs.

Sadarbojas ar zinātniekiem

Šī gada deviņos mēnešos SIA Silvanols apgrozījums ir audzis par 13%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo posmu, un sasniedzis 3,9 milj. eiro. Tā šogad plāno sasniegt piecu milj. eiro apgrozījumu (pērn – 4,59 milj. eiro). «Paredzam, ka šogad sasniegsim rekordpeļņu – pusmiljonu eiro, kas dod pamatu runāt par veiksmīgu gadu. Šīs izaugsmes pamatā redzu produktu portfeļa pārskatīšanu, investīcijas līderzīmolu mārketingā un eksporta attīstībā,» saka SIA Silvanols valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

Viena no būtiskākajām šī gada investīcijām ir produkta Astmosil jeb GoRespiro klīniskās izpētes projekts, ko veica Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieki, pierādot GoRespiro kapsulu labvēlīgo ietekmi uz elpceļiem. «Latvijā tāds projekts tika veikts pirmo reizi, turklāt arī pirmoreiz ar Latvijā ražotu uztura bagātinātāju. Investīcijas šajā projektā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro,» informē L. Puriņa. Izvērtējot esošo sadarbību un realizācijas potenciālu jaunos tirgos, šogad aktīvi strādāts ar potenciāliem partneriem no Somijas, Vācijas, Bulgārijas, Polijas un Kazahstānas. Eksporta tirgu attīstībā nozīmīga loma bija SIA Silvanols veiksmīgajai dalībai lielākajā farmācijas izstādē pasaulē CPhI Worldwide 2018 Madridē šā gada rudenī. Šogad uzņēmums ir papildinājis savu portfeli ar vairākiem jauniem produktiem.

Meklē jaunu tirgu

Savukārt 2018. gada deviņos mēnešos AS Grindeks koncerns sasniedza 102,4 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 6,6 milj. eiro jeb par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Koncerna neto peļņa 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro jeb par 17%. Pieaugums vērojams gan gatavo zāļu, gan aktīvo farmaceitisko vielu realizācijā. «Strādājam budžeta ietvaros, attīstāmies, kā plānots. Uzskatu, ka mārketinga un pārdošanas aktivitāšu efektivitāte, kā arī koncentrēšanās uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai palīdzēs nodrošināt stabilu pieaugumu arī turpmāk,» saka J. Bundulis.

2018. gada deviņos mēnešos koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro jeb par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. «Stiprinām savas pozīcijas esošajos tirgos, tostarp Krievijā un pārējās valstīs, veltām lielu uzmanību jaunajiem attīstības virzieniem, kas ir ES un Dienvidaustrumāzijas valstis. Vērtējam iespējas visā pasaulē, kur mūsu produkti varētu būt vajadzīgi un konkurētspējīgi. Domājot, kādus produktus izstrādāt nākotnē, vērtējam valstis, kuru tirgus konkrētajā segmentā jau ir attīstīts un attiecīgajam produktam būtu perspektīva,» klāsta J. Bundulis. Zāļu ražotāji no atsevišķu preparātu piedāvājuma pacientiem un speciālistiem arvien vairāk pāriet uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai. «Šajā kontekstā arvien aktuālāka kļūst zāļu farmako-ekonomiskās izvērtēšanas pieeja, kas ir pierādījumos balstīta un izdevīga gan speciālistiem, gan pacientiem, gan ražotājiem un dod iespēju pamatot un pierādīt piešķirtā finansējuma izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti,» spriež J. Bundulis. Nozīmīgākais šā gada sākuma notikums veselības aprūpē, kas skar arī farmācijas nozari, ir e-receptes ieviešana e-veselības ietvaros. Sākums bijis pretrunīgs un smags, bet situācija ir stabilizējusies un pacienti sāk novērtēt sistēmas priekšrocības. «Tā kā farmācija ir veselības aprūpes būtiska un neatņemama sastāvdaļa, šogad lielākās raizes Latvijā sagādā vēl arvien nepietiekamais valsts finansējums zāļu iegādei. Jāņem vērā, ka katru gadu pieaug valsts kompensējamās zāļu sistēmas lietotāju skaits, tiek piereģistrēti un iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti, kuru izmaksas būtiski pārsniedz vidējos rādītājus. Joprojām augsti – vieni no lielākajiem ES – ir iedzīvotāju līdzmaksājumi zāļu iegādē,» viņš vērtē.

Iegulda modernizācijā

2018. gadā SIA Latima ir pārgājusi uz Biotech (biofarmācijas/biotehnoloģiju) darbības modeli, ekspluatācijā nodota jaunā zinātniskā laboratorija un zāļu labas ražošanas prakses (GMP) ražotne, kā arī veikti dažādi pētījumu, stāsta Rigvir uzņēmumu grupas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. «Biotech ietvaros kompānija restrukturizējusies, atsakoties no neraksturīgām darbībām, piemēram, noticis veiksmīgs darījums, kura ietvaros 100% apjomā partnerim nodota klīnika, kurā tiek turpināta viroterapijas nodrošināšana,» viņa klāsta. Publicētas četras jaunas Pubmed datu bāzē citētas un ārvalstu ekspertu recenzētas augstas raudzes zinātniskās publikācijas – raksti, tai skaitā pārskats par Rigvir vēsturi, kur apkopoti visi padomju laikos veiktie pētījumi, un šobrīd notiek darbs pie vairākām līdzvērtīgām zinātniskām publikācijām. Šogad medikaments reģistrēts Uzbekistānā un veikta pirmā preču piegāde, kā arī sākts darbs pie vēl divām jaunām reģistrācijām. Tāpat uzņēmums pieteicis divus jaunus patentus, izstrādājis jaunu vīrusa ECHO-7 zāļu aģentu retai diagnozei un sācis strādāt pie šī aģenta komercializācijas. Aizsākts darbs pie Rigvir indikāciju paplašināšanas arī citos virzienos, tostarp pie kombinācijām ar citiem moderniem preparātiem. Pamatojoties uz EMA ceļa karti centrālajai reģistrācijai, uzņēmums sācis partnera/investora piesaisti. «Ņemot vērā izvirzītos mērķus, mainot darbības modeli, bija plānots apgrozījuma kritums, jo ieņēmumu apjoms nepieciešams tikai tekošo izmaksu segšanai. Biotech biznesa modeļa ieņēmumu bāzi veido nākotnes licenču un investīciju darījumi, kuru fundamentu šobrīd radām. Pirmajos deviņos mēnešos uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni viens miljons eiro,» informē K. Jučkoviča. 2018. gadā uzņēmums investējis jaunās ražotnes un laboratorijas celtniecībā aptuveni 0,54 miljonus eiro, pavisam projektā ieguldot 2,7 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums ieguldījis nepilnus 200 tūkstošus eiro arī dažādos zinātniskos projektos un publikācijās.

K. Jučkoviča atzīst, ka situācija nozarē pasaulē pašlaik ir labvēlīga, jo onkolītiskā viroterapija piedzīvo īstu renesansi.