Šogad ekspluatācijā nodos jaunu zinātnes infrastruktūras objektu, zinātniekus satrauc nepietiekamais finansējums un atkarība no Eiropas Savienības projektiem

prognozes

28. janvārī Latvijas Universitātes (LU) simtgades gadā augstskolas Akadēmiskajā centrā durvis vērs Zinātņu māja, kurā kopumā tiks investēti 36,2 miljoni eiro. LU rektors Indriķis Muižnieks cer, ka tas palīdzēs Rīgai atgūt pirms simts gadiem zaudēto inovāciju līdera vietu Baltijas jūras krastos.

Turpinās vētīt

Zinātnei 2019. gads būs pieticīgs, jo lēnā valdības veidošanās procesa dēļ finansējums tiks iedalīts, mehāniski piešķirot 1/12 daļu no paredzētā un kopš 2017. gada nemainīgā budžeta, kas nekādā gadījumā nebūs dēvējams par izaugsmes budžetu, vērtē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

«Bēdīgākais būs tas, ka iespējamie atklājumi, patenti un sasniegumi radīsies nevis mērķtiecīgi virzītas valsts stratēģiskās domāšanas rezultātā, bet gan, pateicoties Latvijā palikušo zinātnieku radošajai aktivitātei, inovatīvajai domāšanai un intensīvai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, iesaistot viņus Latvijas ekonomisko problēmu risināšanā. Prognozējamas sekmes paredzamas tajos sektoros, kur ar starptautisku finansējumu ir nodrošināts ritmisks un nepārtraukts zinātniski pētnieciskais darbs, kā arī tur, kur atsevišķu peļņu nestspējīgu produktu izstrādē piedalīsies privātais kapitāls,» uzsver LZA prezidents.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš uzskata, ka notiek pakāpeniska zinātnes budžeta slēpta pārdale no zinātnes finansēšanas uz bakalaura, maģistra un doktorantūras studentu apmācību, tādējādi samazinot Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju cīņā par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti Latvijas zinātnes projektiem.

Šogad tiks veikts zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums, kura rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodrošināt, ka valsts finansējums tiks mērķtiecīgi ieguldīts tieši spēcīgākajās zinātniskajās institūcijās ar lielāko ekonomisko un sociālo atdeves potenciālu, kā arī atbilstību kopējiem valsts tautsaimniecības attīstības politikas mērķiem un prioritātēm. DB jau rakstīja, ka pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes izvērtējuma, kas tika veikts 2013. gadā, apmierinošu atzīmi saņēma 67, bet 23 zinātniskās institūcijas tika atzītas par vājām. Sekoja vērienīga konsolidācija. Tai tika piešķirts apjomīgs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – teju 12 miljonu eiro apjomā. Līdz 2015. gada 31. decembrim no Zinātnisko institūciju reģistra tika izslēgti 16 institūti.

I. Kalviņš spriež, ka no kārtējās dārgās Latvijas zinātnes starptautiskās izvērtēšanas jēgas būs visai maz, tā tikai aizņems zinātnieku laiku. «Iepriekšējā starptautiskā zinātnes izvērtējuma rekomendācijas tika pildītas tikai vienā virzienā – samazināt valsts budžeta atbalstīto zinātnisko institūciju skaitu. Tika izkropļota prasība, ka, to darot, nepieciešams vājākās institūcijas pievienot stiprākajām un stimulēt sekmīgāko zinātnisko institūciju izaugsmi. Tā vietā līdzekļus novirzīja galvenokārt vājāko zinātnisko institūciju atbalstam un to savstarpējai apvienošanai,» viņš skaidro.

Vairos ekselenci

Šogad būs zināmi Baltijas Biomateriālu ekselences centra projekta rezultāti, kad izšķirsies, vai ekselences centram, kas top Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta CAMART2 projekta ietvaros, pievienosies vēl viens ekselences centrs, nostiprinot Latvijas pozīcijas Eiropas zinātnes telpā, saka Jauno Zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU), piesaistot Eiropas Savienības Apvārsnis2020 finansējumu un starptautisku zinātnieku komandu, plāno veidot Baltijas Biomateriālu Ekselences centru, kurā apvienos dažādu jomu zināšanas un infrastruktūru, veidojot spēcīgu zinātnisko centru vispusīgai biomateriālu izpētei. Viens no centra pamatuzdevumiem – attīstīt biomateriālu izpētes jomu Baltijas reģionā, kā arī, iesaistot industriju un citas zinātniskās institūcijas, nākotnē veicināt tehnoloģiju pārnesi un jaunu produktu ieviešanu tirgū. Iecerēts, ka centrs piedāvās industrijai vispusīgus pakalpojumus, sākot no materiālu izstrādes laboratorijā līdz klīniskiem pētījumiem. Projekta ietvaros sadarbojas pētnieki no vairākām valstīm – AO Pētniecības institūta Davosā (Šveice), Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas Universitātes (Vācija), RTU, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Organiskās sintēzes institūta.

Plašs pētījumu spektrs

Šogad Latvijā tiks veikti dažādi pētījumi, daļa no tiem būs saistīti ar medicīnas jomu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde sadarbībā ar Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) pētīs ārvides un ģenētisko faktoru mijiedarbību vairogdziedzera autoimūno slimību imunoloģiskās attīstības mehānismos, RSU profesore Ilze Štrumfa un RSU vadošā pētniece Maria Issagouliantis sadarbībā ar BMC strādās pie jaunas pieejas ar C hepatītu saistīta vēža aktīvai imūnterapijai. Savukārt RSU profesori Angelika Krūmiņa un Aivars Lejnieks pētīs, kā ar veselību un dzīvesveidu saistīti uztura režīmi ietekmē zarnu mikrobioma daudzveidību, bet RSU profesors Edvīns Miklaševičs uzsāks jaunu projektu par zarnu trakta izmaiņu mikrobioma biomarķieriem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tāpat pētnieki darbosies, lai risinātu aktuālas problēmas arī citās nozarēs. Piemēram, RTU pēcdoktorante Jeļena Tihana pētīs gāzes hibrīdu iekārtu efektivitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos, LU pēcdoktorante Gunta Kalvāne – klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari, bet RSU docētājs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks – saikni starp valsti un ģimeni.

Nepieciešama igtspējīga politika

Šogad plānots sākt pilotprojektu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei, kam Saeima 2018. gadā deva zaļo gaismu. Fonda atbalsts palīdzētu Latvijā straujāk palielināt augsto tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, jo valstī ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, kas dotu iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā un attīstībā. Privāto investoru finanšu piesaiste pētniecībā un attīstībā ir būtiska, kaut arī, kā rāda iepriekšējā Latvijas pieredze, mazai valstij tas ir ilgs un grūts process, atzīst RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Šobrīd vairāk nekā pusi zinātnes un inovācijas finansējuma Latvijā veido Eiropas Savienības struktūrfondi, taču tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu politiku, īpaši ņemot vērā, ka kopējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā šobrīd ir teju zemākie Eiropā. Investīcijas zinātnē un inovācijā nenodrošina ātru atdevi, bet struktūrfondu programmas ir terminētas. Šādā situācijā likt pusi attīstības uz vienas – struktūrfondu – kārts ir riskanti. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir nepieciešama centralizēta, nefragmentēta pieeja inovācijas attīstības atbalstam, ilgtermiņā – vismaz 25 gadus – konkursu ceļā finansējot aktivitātes, kas noved pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu, uzņēmumu rašanās, esošo uzņēmumu inovācijas kapacitātes palielināšanās un nākamās paaudzes inovatoru sagatavošanas, pauž T. Juhna. Patlaban Latvijā atbalstu inovācijas, tehnoloģiju pārneses, zinātnes un uzņēmējdarbības attīstībai sniedz vairākas institūcijas. RTU zinātņu prorektors uzskata, ka fonds jāveido no valsts līdzekļiem, izvērtējot esošo programmu efektivitāti, lietderīgumu. Izšķirīgi ir nodrošināt fonda lēmumu caurspīdīgumu, pašu tā darbību nepadarot administratīvi smagnēju. Tik mazā valstī kā Latvija viegli var rasties interešu konflikti, tāpēc fonds ir jāveido tā, lai tas saglabātu neatkarību kā no zinātniskajām institūcijām, tā politiskajām partijām, zināmā mērā – arī no ministrijām. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondam ir jāīsteno vairāku ministriju (Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas) stratēģiskie mērķi. Būtiski arī, lai fonda pārvaldība būtu profesionāla – ar pieredzi programmu sagatavošanā un projektu konkursu izsludināšanā. Savukārt zinātniskā izvērtēšana jāveic neatkarīgai starptautisku ekspertu padomei. «Vienotas inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmas izveide Latvijai dos drošības sajūtu tiem cilvēkiem, kuri grib palikt Latvijā un ilgtermiņā nodarboties ar inovāciju. Tā nebūs naudas garantija, bet gan apliecinājums, ka labi sagatavotiem projektiem finansējums būs pieejams ilgtermiņā un nebūs jāpārtrauc sāktais pētnieciskais darbs finansējuma nepieejamības dēļ,» uzsver RTU zinātņu prorektors.