Farmācijas uzņēmumi ieguldīs produktu izstrādē un turpinās vērt jaunas eksporta tirgus durvis; pretrunīgi vērtē medikamentu cenas pieauguma iespējamību

Farmācija

Ņemot vērā arvien augošās prasības zāļu drošībai un kvalitātei, tostarp tās, kas šogad stāsies spēkā Eiropas Savienībā (t.s. viltoto zāļu direktīva), farmācijas uzņēmumi par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzījuši pasākumus, kas nepieciešami to ieviešanai un prasījuši gana lielas investīcijas.

Piemēram, AS Olainfarm ieguldījumi šajos pasākumos pērn sasniedza 4,5 miljonus eiro. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs noliedz, ka veiktās investīcijas varētu šogad atspoguļoties medikamentu cenās. Savukārt AS Rīgas Farmaceitiskā fabrika valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja lēš, ka vairums ražotāju 2019. gadā būs spiesti celt medikamentu cenas.

Audzēs apjomus

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2019. gadā palielināsies par vismaz 12%, prognozē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. «Turpināsim ieguldīt uzņēmuma attīstībā – šogad investēsim vismaz 9 miljonus eiro. Tāpat turpināsim īstenot stratēģiski svarīgākos pētniecības un attīstības projektus, tostarp sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem Grindeks turpinās kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – pētījumus. Ņemot vērā mūsu produktu klāstu un farmācijas specifiku ražošanas prasībās un standartos, ir produkti, kurus vienkārši nav iespējams ražot vienā ražotnē, un ir skaidrs, ka mūsu akcionāri vēlas, lai risinām arī ražošanas paplašināšanas jautājumus. Tādēļ 2019. gadā sāksim izstrādāt detalizētu projektu jaunā inovāciju centra izveidei Rīgā, Krustpils ielā, ietverot teritorijas modernizācijas plānu un precīzus investīciju aprēķinus,» viņš klāsta.

AS Olainfarm šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas Eiropā. «Ikgadēja dalība starptautiskās izstādēs un jauni sadarbības līgumi ir pozitīvs signāls tam, ka uzņēmuma produkcija ir konkurētspējīga un par to aug interese globāli. Vienlaikus viens no izaicinājumiem šogad un arī nākamgad būs turpināt nostiprināties Eiropā. Sekojot šim mērķim, pērn esam atvēruši arī meitas uzņēmumu Slovākijā, kas turpina iesākto stratēģiju – nostiprināties Centrāleiropā. Vienlaikus jūtam lielu interesi par sadarbību no Āfrikas kontinenta, jo daudzas tās valstis pastiprināti interesējas par Eiropā ražotiem un kvalitatīviem medikamentiem un vēlas veidot biznesu ar Eiropas zāļu ražotājiem, tai vidū no Latvijas. Mums ir notikušas vairākas sarunas, taču paredzam, ka ceļš līdz reālai sadarbībai būs garš,» saka AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs.

Izmantojot mātes uzņēmuma AS Olainfarm koncerna iespējas un iestrādes, arī SIA Silvanols plāno nostiprināties eksporta valstu tirgū, stabilizēt apgrozījumu. Tā 2019. gadā eksporta apgrozījuma kāpums kopumā ir paredzēts par 4%. Tomēr galvenais fokuss arī šogad tiks veltīts Latvijas tirgum, kur apgrozījumu plānots kāpināt par 22%. «2018. gads ir apliecinājis, ka Igaunijas un Polijas tirgū SIA Silvanols ir iemantojis stabilus un lojālus klientus. Esam ambiciozi un arī nākamgad Igaunijā plānojam palielināt apgrozījumu par aptuveni 35%, bet Polijā – par 5%,» atklāj SIA Silvanols valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa. Ieiešana jaunā tirgū uzņēmumam gan ir izaicinājums, kas prasa laiku un citus resursus, jo patērētājs ir jāizglīto un jāinformē. «Pozitīva tendence ir tā, ka zaļās jeb fito farmācijas produktu tirgus ir atdzīvojies visā pasaulē, ko ietekmējusi inovāciju attīstība un augošās iespējas, kā arī veselīga un dabai draudzīga dzīvesveida popularitāte. Arī Latvijā zaļās farmācijas produkti kļūst pieejamāki ārpus aptiekām, kas veicina patērētāju interesi. Otrs izaicinājums uzņēmumam ir strauji mainīgie nozares normatīvi Eiropas līmenī un arvien augošās kontroles prasības. Tas liek ražotajam būt modram, meklēt risinājumus un resursus, » uzsver L. Puriņa.

Iegulda jaunos produktos

2018. gads AS Rīgas Farmaceitiskā fabrika bija pārmaiņu gads. Uzņēmumā ir mainījusies vadība un arī uzņēmuma stratēģija. «Aktīvi strādājām tirgus izpētē un jaunu produktu attīstībā, šogad būsim gatavi laist tirgū vismaz desmit jaunus produktus. Trīs no tiem ir tapuši sadarbībā ar Eiropas Savienības atbalsta programmu Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrā. Tā esam izstrādājuši produktus cietajās zāļu formās un tādējādi gribam palielināt savu konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan arī eksporta tirgos,» informē D, Stepiņa-Gauja. Ir pieņemts arī stratēģisks lēmums vizuālās identitātes maiņai Dr. Pakalna produktu līnijai. Tā tiks īstenota 2019. gadā, un pirmie jaunie iepakojumi Latvijas tirgū parādīsies jau janvārī. Uzņēmums plāno ieviest arī vēl vienu nebijušu zīmolu, kas papildinās jau esošo divu zīmolu klāstu. Pašlaik lielākie šī uzņēmuma eksporta partneri ir Kazahstānā, Gruzijā un Baltijas valstīs. Tas šogad plāno būtiski kāpināt eksporta apjomu. «Šobrīd aktīvi strādājam, lai varētu noslēgt sadarbības līgumus ar jauniem eksporta partneriem piecās dažādās valstīs. Arī jau esošajiem partneriem piedāvāsim jaunus produktus. Tāpat turpināsim investēt jaunu produktu attīstībā. Ieguldīsim tādu produktu izstrādē, kas ir mūsdienīgi un tirgum vajadzīgi. Veiksmīgai uzņēmuma tālākai attīstībai ir būtiski, lai produktu portfelis gan sastāva, gan arī zāļu formu ziņā atjaunotos, un tas prasa lielus ieguldījumus. Šo darbu aizsākām jau 2018. gadā un 2019. gadā turpināsim,» teic D. Stepiņa-Gauja.

Kopumā situāciju nozarē viņa vērtē kā stabilu. «Visus zāļu ražotājus noteikti ietekmēs viltoto zāļu direktīva, kas stājas spēkā jau 9. februāri. Tas skars visus – gan recepšu, gan arī dažus bezrecepšu medikamentu ražotājus. Būtiskākais no ražotāja viedokļa ir tas, ka būs jānodrošina vesela rinda papildu drošības prasību, kā rezultātā pieaugs ražotāju izmaksas. Tas var atstāt ietekmi uz produktu cenu. Domāju, ka vairums ražotāju 2019. gadā būs spiesti celt medikamentu cenas,» viņa spriež.

Savukārt AS Olainfarm vadītājs O. Grigorjevs noliedz, ka veiktās investīcijas, lai atbilstu prasībām, varētu šogad atspoguļoties medikamentu cenās. «To regulē, pirmkārt, normatīvi un, otrkārt, – konkurence kā vietējā, tā globālajā farmācijas tirgū, un jauna gada sākums nav pamats pārskatīt cenu politiku. Analizējam procesus un tendences un izvēlamies elastīgu stratēģiju, kas palīdz būt konkurētspējīgiem mūsu izvēlētajā virzienā, jo cenas celšana nav panaceja. Nenoliedzami, kā ikviens ražotājs, arī mēs sastopamies ar energoresursu ikgadēju sadārdzinājumu, investīcijām ražotnē, aug izejvielu cena, loģistikas pakalpojumu un darbaspēka izmaksas, kas jāakumulē. Taču cenas celšana nav vienīgā iespēja, kā pelnīt, ir arī citi mehānismi. Piemēram, kļūstam efektīvāki, ieejam jaunos tirgos, attīstām pētniecību, izvērtējam biznesa paplašināšanās iespējas, kas strādās ilgtermiņā,» klāsta O. Grigorjevs.

Gatavojas lēcienam

Farmācijas uzņēmumiem ir jāiegulda produktu attīstībā, meklējot jaunas formas esošajiem produktiem, jo izgudrot jaunas molekulas ir ļoti dārgi, kā arī jāturpina apgūt jauns eksporta tirgus, uzskata Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Pharmidea valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis.

Šogad Pharmidea strādās pie diviem jauniem patentbrīvajiem medikamentiem, kas paredzēti anestēzijai un reanimācijai, kā arī paplašinās eksporta valstu ģeogrāfiju. 2018.gadā uzņēmums apguvis desmit jaunu eksporta valstu tirgu, tostarp Saūda Arābiju un Dienvidāfriku, šogad pamatā fokusēsies uz produktu reģistrāciju un noietu Tuvo Austrumu valstīs. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni pieci miljoni eiro, arī 2019. gadā sagaidāms līdzīgs apgrozījums. «Šobrīd sagatavojam nepieciešamās jaudas, tad leksim. Būtisks apgrozījuma pieaugums būs 2020. gadā,» lēš SIA PharmIdea vadītājs. Uzņēmuma darbību negatīvi ietekmē darbaspēka trūkums ražošanā. «Meklējam cilvēkus, apmācām uz vietas. Šobrīd mums trūkst 12 speciālistu. Jau pusotru gadu izjūtam darba roku trūkumu, kas bremzē iecerētos attīstības tempus,» vērtē uzņēmējs.

Piedzīvos renesansi

2019. gadā SIA Latima turpinās strādāt tikai biotech (biofarmācijas/biotehnoloģiju) formāta tvērumā – jau pērn tā piedalījās vairākās nozīmīgās izstādēs un pasākumos Eiropā, Skandināvijā, ASV u.c. DB jau rakstīja, ka 2018. gadā SIA Latima pārgāja uz Biotech darbības modeli, ekspluatācijā tika nodota jauna zinātniskā laboratorija un zāļu labas ražošanas prakses (GMP) ražotne, kurā tika ieguldīti 2,7 miljoni eiro. «Šogad paredzēts izstrādāt vairākus zinātniskos darbus, noslēgumā tos publicējot, kā arī pabeigt iesāktos un sākt jaunus zinātniskos pētījumus, realizējot Zāļu valsts aģentūras un EMA apstiprināto pētījumu plānu. Uzņēmums arī plāno realizēt vismaz divus nākotnes licences darījumus, attīstīt vairākus nozīmīgus sadarbības pētījumu projektus, tostarp arī par zāļu kombinācijām. 2019. gadā nemainīsies uzstādījums ar apgrozījumu nodrošināt tikai operatīvās izmaksas, bet investīcijām piesaistīt partneri/investoru. Tāpat iecerēts pabeigt akreditāciju un sākt reāli izmantot jauno vīrusa ražotni, kā arī pieteikt zāles nacionālajām reģistrācijām vairākās valstīs,» stāsta Rigvir uzņēmumu grupas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.