Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti

Mākslas izstādes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Aiz robežām

Valsts jubilejas gadā tika rīkoti daudzi un dažādi pasākumi, piedāvājums bija plašs, tāpēc muzeju un izstāžu apmeklētāju skaits nav būtiski palielinājies, vērtē LNMM direktores vietniece administratīvajā darbā Una Sedleniece. Visvairāk apmeklētāju bija izstādei Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, kas īstenota valsts simtgades programmas ietvaros un piedāvāja tikšanos ar spilgtu portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Taču šīs izstādes apmeklējums ne tuvu nav tāds, kāds tas bijis 2016. gadā rīkotajai mākslinieka Miervalda Poļa gleznu izstādei Ilūzija kā īstenība, kas pulcēja vairāk nekā 85 tūkstošus skatītāju, un Jana Rozentāla darbu izstādei Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika, ko apmeklēja aptuveni 57 tūkstoši cilvēku.

Miervalda Poļa izstādes lielo apmeklētāju skaitu U. Sedleniece skaidro ar tās rīkošanas laiku – uzreiz pēc LNMM ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas.

«Kultūras akadēmijas studentu veiktais pētījums liecina, ka pēdējos gados muzejus un izstādes apmeklē teju vieni un tie paši cilvēki, iespējams, dara to biežāk. Mūsu lielākā rūpe un uzdevums ir sasniegt tos, kuri vispār neiet uz muzejiem un izstādēm, pie tā šobrīd strādājam,» teic U. Sedleniece.

Liels apmeklētāju skaits pērn bijis Baltijas valstu simtgades izstādē Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs, kas notika Orsē (Musée d’Orsay) muzejā Parīzē – to aplūkoja vairāk nekā 236 tūkstoši interesentu no visas pasaules. Dienā tā pulcēja vairāk nekā 3000 skatītāju.

Jau 2015. gadā LNMM nāca ar iniciatīvu – veidot sadarbības projektu kopā ar kolēģiem Baltijā, kā arī uzrunāja franču kuratoru un simbolisma pētnieku Rodolfu Rapeti (Rodolphe Rapetti) radīt vienotu mākslas skati, kuras eksponēšanas vieta būtu Eiropas kultūras metropole – Parīze. Izstāde veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā.

Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Plašajā izstādē bija apskatāmi 167 darbi no LNMM (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) kolekcijām.

Šobrīd šī izstāde apskatāma Igaunijas Mākslas muzejā Kumu. Pēc tam tā ceļos uz Viļņu, kur tā tiks parādīta 2020. gada vidū. Savukārt 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā šī ekspozīcija būs skatāma Rīgā.

Gandrīz pārsit rekordu

Otrā kuplāk apmeklētā LNMM rīkotā izstāde Latvijā pērn bijusi Imanta Tillera retrospekcija Ceļojums uz nekurieni, kura notika Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. To aplūkojuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku. Tai tika izvēlēti 70 darbi no Austrālijas Nacionālās mākslas galerijas Kanberā, Jaundienvidvelsas mākslas galerijas Sidnejā, Laikmetīgās mākslas muzeja Sidnejā, Oklendas mākslas galerijas Toi o Tāmaki Jaunzēlandē, Eleonoras Trigubof kolekcijas Sidnejā, Vila Belē (Will Baillieu) kolekcijas Brisbenā, kā arī no autora īpašumā esošajiem darbiem. Izlase parādīja meistara rokraksta attīstību vairāk nekā 40 gadu garumā.

Aptuveni tikpat interesentu Mākslas muzejā Rīgas Birža pulcēja izstāde Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Sadvabība. 19,6 tūkstoši interesentu apmeklēja Alekseja Naumova personālizstādi Nebeidzamā ainava. Tā tika organizēta ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu un bija apjomīgākā A. Naumova darbu retrospekcija.

Lielu apmeklētāju skaitu pulcēja viena no Latvijas simtgades programmas izstādēm Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no Mobilier national kolekcijas Francijā, kas notika Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM; aptuveni 9 tūkst.) un Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde, kura 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku. A. Analts, kuram tā bija pirmā izstāde Latvijā, atzīst, ka viņš ir bijis pārsteigts par lielo apmeklētāju interesi. «Pēdējā izstādes dienā tika sasniegts rekords – to apmeklēja 2,3 tūkstoši cilvēku, kas ir viens no lielākajiem izstāžu zāles apmeklējumiem Latvijā vienā dienā pēdējo gadu laikā,» ir gandarīts mākslinieks.

U. Sedleniece informē, ka apjomīgākais apmeklētāju skaits dienā līdz šim bijis Jana Rozentāla darbu izstādei Janis Rozentāls (1866. – 1916.). Māksla un tehnika, ko vienas dienas laikā apskatījuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

A. Analts uzskata, ka pamatīgās intereses pamatā bija lielā publicitāte, kas tika veltīta viņa panākumam Londonas Dizaina biennālē. Interaktīvā instalācija šobrīd atrodas pie autora, un viņš ir iecerējis to izstādīt gan Latvijā, gan ārvalstīs. «2019. gads man ir iesācies ar jauniem plāniem un iecerēm,» saka A. Analts, informējot, ka nākamajā Dizaina biennālē Londonā, kas notiks pēc gada, piedalīties nav plānojis.

Cenas augs

Savukārt šopavasar LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē notiks Purvīša balvas nominantu izstāde, bet rudenī – mākslinieces Aleksandras Beļcovas darbu plaša retrospekcija. Tikmēr izstāžu zālē Arsenāls pavasarī būs skatāmi mākslinieces Lidijas Auzas darbi, vasarā – igauņu mākslinieka Kaido Oles personālizstāde, bet rudenī tiks rīkota izstāde Latvijas Mākslas akadēmijai 100. Rīgas Biržas Lielajā izstāžu zālē 12. janvārī tiks atklāta izstāde Boriss Lurje un NO!art, bet pavasarī gaidāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejas darbu izstāde. DMDM 7. februārī tiks atklāta izstāde The Weather Diaries/ Laika zīmju pieraksti, aprīlī – poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas izstāde Tekstils un tēlniecība, bet gads noslēgsies ar Edītes Pauls–Vīgneres personālizstādi, kas tiks rīkota par godu mākslinieces 80 gadu dzīves jubilejai un viņas daiļrades turpat 50 gadu jubilejai.

Paredzams, kas LNMM šogad mainīs cenu politiku, paaugstinot maksu par izstāžu apmeklējumu. «Tā kā izmaksas palielinās gan siltumenerģijai, gan elektrībai, gan ūdenim, gada beigās pieaugs atsevišķas biļešu cenas pozīcijas,» lēš U. Sedleniece.

Jauna mērķauditorija

2018. gadā izstāžu zāli Rīgas mākslas telpa apmeklēja teju 22 tūkstoši mākslas interesentu. Salīdzinot ar 2017. gadu, apmeklētāju plūsma ir augusi, ko telpas veidotāji skaidro ar simtgades programmai veltītiem projektiem. Visvairāk apmeklētās izstādes bijušas Cilme/audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē, tautas lietišķās mākslas izstāde Radītprieks, kā arī īpašais notikums – koncertizstāde Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…, kuru īsā laika posmā noskatījās vairāki tūkstoši apmeklētāju. Šogad ir plānots vairot apmeklētāju interesi, tāpēc gads tiks sākts ar mākslinieka Ernesta Vītiņa stikla un gaismas instalāciju – izstādi Stikla labirintā, sekos Sandras Strēles darbu izstāde. Tāpat šogad turpināsies starptautisku projektu attīstība, piemēram, aprīlī tika eksponēts Lietuvas konceptuālista Daiņa Trumpja (Dainius Trumpis) veikums. Lai paplašinātu mērķauditoriju, tiks turpināts bērnu radošo nodarbību cikls Piloti. Tāpat iecerēta mākslas un mūzikas sintēzes koncertprogramma – no mūzikas avangarda eksperimentiem līdz elektroniskās mūzikas kompozīcijām. Biļešu cena un tās atlaižu piedāvājums izstāžu apmeklējumam šogad paliks nemainīgs.