Reformas izglītības jomā turpināsies arī 2019. gadā; augstskolas sagaida strukturālas pārmaiņas un lielāku finansējumu

Prognozes

Jaunā mācību satura un pieejas ieviešana pirmsskolā sāksies 2019. gada 1.septembrī, tiks pabeigta digitālo mācību līdzekļu izstrādne un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide. Paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā un jaunā satura īstenošana skolās no 2020. gada 1.septembra.

Satura reformu iecerēts turpināt arī profesionālajā izglītībā, tuvinot izglītības un darba vidi, uzlabojot prakses kvalitāti un pilnveidojot darba vidē balstītās mācības. Tāpat tiks stiprināta profesionālās izglītības kompetences centru kapacitāte reģionālās attīstības un mūžizglītības kontekstā. Savukārt augstākajā izglītībā tiks ieviesta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma un asistenta pakalpojumi, pārskatīta akadēmiskās karjeras un doktora studiju un promocijas sistēma.

Plānots ieviest trīs pīlāru finansēšanas modeli, pārejot uz optimālo finansējuma apjomu tiem visiem, tostarp ieviešot jaunu stimulu 2. pīlāram (snieguma finansējums). Paredzēts ir pilnveidot studējošo kreditēšanas un stipendiju sistēmu.

Ar šī gada 1. janvāri stājušies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz, ka studiju programmas jāīsteno latviešu valodā.

Jābūt prioritātei

Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons no jaunās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadības sagaida, ka tiks mainīta vēsturiskā tradīcija, kā tiek piešķirtas valsts budžeta vietas studiju programmām. «Naudai ir jāseko studentam un studiju kvalitātei,» uzsver RSU rektors. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis jaunajai valdībai novēl atrast drosmi pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansētu augstāko izglītību visiem studentiem. «Tas dotu būtisku ieguldījumu valsts attīstībā. Latvijai ir jāmācās no kaimiņiem. Igaunijā, Somijā un Zviedrijā darbojas šāds augstākās izglītības finansēšanas princips, un mēs varam pārliecināties par šo valstu izaugsmi,» pauž RTU rektors.

Jaunajai valdībai būtu jāīsteno augstākās izglītības reforma, savukārt valdības deklarācijā augstākā izglītība un zinātne jāpasludina par prioritāti, tā apliecinot savu ieinteresētību gudras un konkurētspējīgas nācijas veidošanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā, uzskata RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Līdz šim vēl neviena valdība augstāko izglītību un zinātni nav izvirzījusi par galveno prioritāti, tāpēc likumsakarīgi, ka šajās jomās kavējas nepieciešamās strukturālās pārmaiņas un papildu finansiālais atbalsts. «Tāpat jādomā, kas notiks pēc 2020. gada, kad beigsies ES fondu finansējums. Tāpēc, plānojot valsts budžetu, lielāks finansējums jāparedz augstākajai izglītībai un zinātnei ne tikai tiešajai darbībai, bet arī attīstībai, ko patlaban sedz ES. Finansējuma apjoms un tā palielinājums ir tieši atkarīgs no augstākās izglītības sistēmas reorganizācijas, jo bez tās nevar nodrošināt ieguldītās naudas efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu,» ir pārliecināts A. Zeps.

IZM 2019. gada pagaidu budžetā plānoti izdevumi vairāk nekā 391,7 milj. eiro apjomā, savukārt mērķdotācijām pašvaldībām – 363,4 milj. eiro. Galvenās izmaiņas ir saistītas ar palielinājumu pedagogu darba samaksai (17,1 milj. eiro).

RSU sagaida, ka jaunā valdība apstiprinās valsts budžetā Veselības ministrijas pieprasītos finanšu līdzekļus 600 tūkst. eiro apjomā, lai realizētu Valsts pētījumu programmu medicīnā, jo uzskata, ka tas ir priekšnosacījums medicīnas nozares attīstībai Latvijā. «2019. gadā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tiks sadalīti ES finanšu līdzekļi turpmākajiem gadiem. Ceram, ka ES arī turpmāk finansēs augstākajai izglītībai tik svarīgās programmas, kā, piemēram, Erasmus+ un Apvārsnis,» saka A. Pētersons.

«Šogad plānojam paveikt nopietnu darba apjomu, tāpēc sagaidām stabilu un pārdomātu politiķu rīcību, lai progress, kas panākts Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) iepriekšējos gados, netiktu bremzēts un būtu vēl straujāks. Iepriekšējā valdība 2018. gadu valsts budžetā pasludināja par veselības aprūpes un drošības gadu, sagaidām, ka 2019. gads budžetā būs augstākās izglītības gads,» cer LLU rektore Irina Pilvere.

Ieguldīs infratruktūrā

Šogad RSU turpinās investēt studiju un zinātnes infrastruktūrā. «Pēc apjoma ievērojamākais projekts – mūsu šī brīža lielākais izaicinājums ir pētniecības un studiju centrs. Tas atradīsies līdzās RSU centrālajai ēkai Dzirciema ielā, veidojot vienotu RSU studiju un pētniecības kompleksu Pārdaugavā. Jaunajā ēkā būs izvietotas studiju telpas un gatavo zāļu formu laboratorija, kurai industrija saskata lielu izaugsmes potenciālu. Šogad pabeigsim projektēšanas darbus un jau nākamgad ceram sākt būvdarbus šai aptuveni 8000 m2 lielajai ēkai. Šīm iecerēm saņemts arī ES līdzfinansējums 9,4 milj. eiro apmērā,» klāsta A. Pētersons. Tāpat šogad turpināsies telpu atjaunošanas un pārbūves darbi RSU telpās Kuldīgas ielā, kur patlaban daļā ēkas atrodas RSU Medicīnas fakultātes Pataloģijas katedra, kā arī arhīvs. Šogad plānots turpināt investīcijas studiju klīniskajās bāzēs universitātes un reģionālajās slimnīcās, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, kur pērn RSU investēja 943 tūkst. eiro, atklājot modernāko studiju centru. Šobrīd norisinās studiju korpusa projektēšanas darbi P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzīgs investīciju projekts plānots Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Katrs no šiem studiju centriem tiks aprīkots ar modernām mācību simulācijām, jo simulācijās balstīta izglītība ir RSU prioritāte.

Tāpat RSU turpinās renovēt studentu dienesta viesnīcas Hipokrāta un Mārupes ielā, kā arī īstenos vairākus vides pieejamības projektus. Paredzēts, ka 2020.gadā Anatomikuma teritorijā durvis vērtu Baltijā unikāls muzejs – RSU Anatomijas muzejs, kura ekspozīcijā vēsturiskie preparāti tiks apvienoti ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām.

2019.gadā turpināsies arī RTU studentu pilsētiņas būvniecība. Martā ir iecerēts beigt renovāciju ēkā, kurp no līdzšinējās mītnes vietas Viskaļu ielā pārcelsies RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte. Tad visas fakultātes struktūrvienības varēs strādāt vienkopus, tā ietaupot gan laiku, gan resursus, gan arī veidojot ciešāku savstarpējo sadarbību studiju procesā, zinātnē un valorizācijā. Tāpat šogad tiks sākti Būvniecības inženierzinātņu fakultātes renovācijas darbi un sākta Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas projektēšana, lai arī šī fakultāte varētu pārcelties uz Ķīpsalu no pašreizējās mītnes vietas Daugavgrīvas ielā. RTU Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstības projekta pirmajā kārtā, kas norisinājās no 2008. līdz 2015. gadam, tika renovēti vai no jauna uzbūvēti vairāki objekti, kas kopumā izmaksāja aprtuveni 40 milj. eiro. Otrās kārtas kopējās izmaksas tiek lēstas 50 milj. eiro apjomā, šogad iecerēts apgūt 18 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka 28.janvārī ekspluatācijā tiks nodota Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu māja, kurā kopumā investēti 36,2 milj. eiro. 2019. gads LU būs ļoti nozīmīgs – augstskola svinēs savu simtgadi.

Arī LLU 2019.gads solās būt vēl darbīgāks nekā iepriekšējais, jo jāturpina iesākto projektu īstenošana, kas vērsti uz studiju kvalitātes paaugstināšanu, un nopietni jāgatavojas studiju programmu akreditācijai, atzīst I. Pilvere. Turklāt jau 2019. gada rudenī starptautiskā akreditācija gaidāma studiju programmai Veterinārmedicīna, kas ir īpaši svarīga ārvalstu studentu piesaistē.

Izaicinājums pārmaiņām

1. janvārī stājušies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz, ka studiju programmas jāīsteno latviešu valodā. Lai arī programmu īstenošanu varēs turpināt līdz 2022.gada 31.decembrim, šogad vairs nevarēs uzņemt studentus programmās, kuras nav latviešu valodā. Augstskolas RISEBA Studiju prorektors Ilmārs Kreituss atzīst, ka grozījumi likumā būtiski neietekmēs augstskolas RISEBA darbību, tā kā vairums bakalaura, maģistra un arī doktorantūras programmu ir gan latviešu, gan angļu valodā. «Grozījumi likumā saistībā ar krievu valodas izslēgšanu no studiju procesa, īpaši kas attiecas uz privātajām augstskolām, tika pieņemti nepārdomāti un sasteigti, tāpēc sagaidām, ka jaunā valdība šo apzināsies un likuma grozījumi tiks pārskatīti. Ja izglītības eksports ir definēts kā viena no valsts prioritātēm, tad, izslēdzot studijas krievu valodā no piedāvājuma, Latvija būtiski zaudē ārvalstu studentu piesaistē no tik milzīga reģiona kā bijušās NVS valstis. RISEBA tieši šie studenti veidoja lielāko daļu krievu valodā studējošo. Iespējams, tas arī būs izaicinājums šajā gadā – pārorientēt ārvalstu studentus uz studijām angļu valodā,» lēš I. Kreituss.