Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi aktīvi iesaistās darba vidē balstītās mācībās un iziet prakses pie potenciālā darba devēja

Profesionālā izglītība

Kopš 2017. gada sākuma, kad Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar uzņēmējiem un profesionālajām izglītības iestādēm sāka īstenot projektu Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos, tajā piedalījušies teju 1,5 tūkstoši uzņēmumu, 39 izglītības iestādes un vairāk nekā 6 tūkstoši profesionālo mācību iestāžu audzēkņu. Projektu, kura kopējais finansējums ir 20,6 miljoni eiro, finansiāli atbalsta Eiropas Savienības (ES) Sociālais fonds (75%) un valsts (25%). Projekts noslēgsies 2023. gada augustā, tajā uzņēmumi var iesaistīties līdz pat 2023. gada 1. jūlijam.

Nepieciešamas izmaiņas

Aktivitāte no uzņēmumu un profesionālās izglītības mācību iestāžu puses, kā arī no jauniešiem bijusi lielāka, nekā tā sākotnēji tikusi gaidīta, atzīst LDDK pārstāve, projekta Darba vidē balstītas mācības vadītāja Jolanta Vjakse. Vairāk nekā pieci tūkstoši profesionālo mācību iestāžu audzēkņu iesaistījušies mācību praksēs, bet vairāk nekā viens tūkstotis jauniešu – darba vidē balstītās mācībās. Šī gada janvāra pirmajās divās nedēļās projektam pieteikušies vairāk nekā 100 uzņēmumi. Aktīvi ir kā Rīgas un Pierīgas uzņēmumi, tā arī kompānijas no Latvijas reģioniem.

Visvairāk darba vidē balstītu mācību un prakses vietu piedāvājuši tūrisma un skaistumkopšanas nozarē strādājošie uzņēmumi (503), pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi (245), metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi (188), uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi (178) un 134 būvniecības uzņēmumi. Viskūtrākās nozares pēc iesaistes projektā ir jūrniecība, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, kā arī enerģētika, tekstilizstrādājumu ražotāji un transporta un loģistikas uzņēmumi.

Lai paplašinātu uzņēmumu klāstu, kas piedalās projektā, būtu nepieciešami grozījumi normatīvos, kuri ļautu prakses organizēt arī ārpus Latvijas, tas būtu saistoši, piemēram, jūrniecības un būvniecības uzņēmumiem, secina J. Vjakse. Šādu priekšlikumu LDDK ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai.

Iegūst pedagoģisko kompetenci

Uzņēmēji, vienojoties ar profesionālajām izglītības iestādēm, var īstenot darba vidē balstītas mācības un prakses, saņemot finansiālu atbalstu. Kompensācija par darba vidē balstītu mācību vadītāja nodrošināšanu vienam profesionālās skolas audzēknim ir līdz 225 eiro mēnesī, bet par atbilstošas mācību prakses nodrošināšanu – līdz 120 eiro mēnesī par vienu audzēkni vienā iesaistes reizē. Tāpat tiek piešķirts finansējums audzēkņa individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei un citiem izdevumiem, kas saistīti ar viņa darba aizsardzības nodrošināšanas izdevumiem uzņēmumā, kā arī audzēkņa apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem. Tiem audzēkņiem, kuri izmanto transporta un dienesta viesnīcas pakalpojumus, tiek piešķirti 70 eiro mēnesī.

Uzņēmējiem, kuri īsteno mācību prakses, vairs nav jāaizpilda daudz dažādu dokumentu, kā tas bija iepriekšējos ES Sociālā fonda finansētos projektos, bet gan tikai mācību prakses beigās jāsagatavo rēķins, lai uzņēmums saņemtu finansiālu atbalstu, klāsta J. Vjakse. Viņa atzīst, ka finansiālais atbalsts uzņēmumiem ir svarīgs, taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc tie iesaistās projektā. LDDK veiktā aptauja liecina, ka 43% kompāniju galvenā motivācija ir kvalificētu darbinieku izskološana, 22% – tā veicinājusi atpazīstamību un spodrinājusi publisko tēlu, bet 19% uzņēmumu – kompensācija bijusi dzinulis ielaist savā uzņēmumā jaunos censoņus.

Lai varētu piedalīties projektā, uzņēmumiem ir jānodrošina meistari, kas ieguvuši nepieciešamo pedagoģisko kompetenci. Šādas apmācības kompānijām bez maksas nodrošina Valsts izglītības satura centrs. «Tādējādi ar vienu šāvienu tiek nošauti divi zaķi, proti, uzņēmumi tiek pie meistariem ar pedagoģisko kompetenci, kuri var ne tikai apmācīt jauniešus darba vidē, bet arī mācīt izglītības iestādēs, būdami tādi pasniedzēji, kas labi pārzina drēbi,» spriež J. Vjakse. Līdz šim pedagoģisko kompetenci ieguvuši teju tūkstotis uzņēmumu darbinieku.

Aptuveni 9 miljoni eiro no projekta finansējuma paredzēti uzņēmumiem par darba vidē balstītu mācību un mācību prakšu īstenošanu, 9 miljoni eiro – individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei, apdrošināšanai un mobilitātei, 2,6 miljoni eiro – projekta ieviešanai un administrēšanai.

Iesākumā pietiks ar vienu

Vecgulbenes muiža projekta gaitā sadarbojusies gan ar Smiltenes, gan Valmieras tehnikumiem. Darba vidē balstītajās mācībās un mācību praksēs iesaistījušies vairāk nekā desmit jaunieši, no kuriem viens puisis palicis strādāt muižas restorānā par pavāru. «Pārsvarā visi jaunieši ir motivēti strādāt un mācīties, ja patīk izvēlētā profesija, taču bija arī tādi, kas šurp nāca tikai stipendijas dēļ,» stāsta Vecgulbenes muižas vadītāja Ilga Romanova. Profesionālo skolu audzēkņi strādājuši gan restorānā pie ēdienu sagatavošanas un pasniegšanas, gan viesnīcā, veicot numuriņu uzkopšanas darbus. Viņa atzīst, ka sadarbība ar LDDK projekta ietvaros bijusi veiksmīga, dokumentu kārtošana daudz laika nav prasījusi.

Projektā iesaistījies arī Jēkabpils uzņēmums Sedumi, kas jau 15 gadus sadarbojas ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžu. «Iepriekš ņēmām 4. kursa audzēkņus darbā kvalifikācijas praksēs, un, kad mums piedāvāja ņemt 2. kursa studentus, daudz nedomājām un teicām «jā». Tā ir laba iespēja mācīties mums pašiem un ļaut jauniešiem apgūt praktiskās zināšanas un iemaņas, kas parasti pietrūkst visbiežāk. Protams, ceram, ka labākie paliks strādāt mūsu uzņēmumā. Tāpat būtisks ir arī materiālais atbalsts, ko saņemam šī projekta ietvaros,» neslēpj SIA Sedumi vadītāja Aija Bojāre. Trīs jaunieši uzņēmumā apguvuši grāmatvedības un komercdarbības prasmes. «Lai iegūtu nepieciešamās pedagoģiskās kompetences, sūtījām uz kursiem trīs uzņēmuma darbiniekus. Man pašai ir augstākā pedagoģiskā izglītība, tāpēc varu apmācīt jauniešus bez kursu apmeklēšanas,» viņa teic. Citus uzņēmējus Sedumu vadītāja mudina nebaidīties un ņem jauniešus apmācībām savās kompānijās. «Taču tiem uzņēmumiem, kuri nekad nav piedāvājuši prakses vietas, ieteiktu iesākumā neaicināt vairāk par vienu praktikantu, jo tas uzņēmuma darbiniekiem prasa papildu laiku un enerģiju,» atzīst A. Bojāre.

Administratīvs slogs

Viesnīcu mērķis, piedaloties projektā, ir veicināt jauniešos interesi par profesijām un darbu viesnīcā, kā arī izaudzināt sev jaunus talantus un darbiniekus, saka Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel personāla vadītāja Ineta Niedra. Viesnīcām ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu jau daudzu gadu garumā, un no šīs skolas nāk 90% praktikantu. Tāpat notiek sadarbība ar Ogres un Valmieras tehnikumu. Darba vidē balstītās mācībās jaunieši iesaistās jau otro gadu – 75 profesionālo izglītības skolu audzēkņiem ir bijusi iespēja iziet praksi trijās viesnīcās – Radisson Blu Conference & SPA Hotel, Radisson Blu Elizabete Hotel, kā arī Radisson Blu Ridzene Hotel. Viņi ir apkalpojuši viesus restorānā, veikuši saimniecisko darbu, strādājuši viesu uzņemšanas nodaļā un gatavojuši ēdienu. «Projekta ideja ir vērtīga – piedaloties darba vidē balstītās mācībās, ir iespēja cieši saistīties ar konkrētu uzņēmumu, integrēties tā kolektīvā un kultūrā, iemācīties augstas kvalitātes standartus, kas kompānijā tiek prasīti. Turklāt audzēknis saņem samaksu par praksi, mūsu gadījumā – stipendiju. Mums tā ir iespēja pēc prakses profesionālās skolas audzēknim piedāvāt darbu un iegūt darbinieku, kurš jau būtu lojāls. Tā ir arī iespēja gan mūsu vadītājiem mācīties darbaudzinātāju kursos, gan attīstīties pašiem, mācot jauniešus,» uzsver I. Niedra. Tas, ka jaunieši strādā viesnīcās visu mācību gadu, ne vienmēr garantē to, ka būs jauni darbinieki, tikai mazākā daļa paliek strādāt arī pēc prakses. «Iemesli katram ir savi – daudzi jaunieši apjauš, ka vēlas dzīvē darīt ko citu, pārceļas uz dzīvi ārzemēs, daļa izvēlas darbavietas, kurās nav tik daudz darba izpildes kvalitātes prasību un nav tik augsta intensitāte,» viņa atzīst, kā vēl vienu projekta mīnusu minot ievērojamo administratīvo slogu.