Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Medicīnas pakalpojumi

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Tehnoloģijas vēl neapdraud

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Pirms savas zobārsta prakses atvēršanas A. Vanka bija strādājis Stomatoloģijas institūtā un Pļavnieku poliklīnikā. Ārsta – stomatologa diplomu viņš ir ieguvis 1986. gadā, absolvējot Rīgas Medicīnas institūta (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) Zobārstniecības fakultāti. Pēc tam viņš turpinājis izglītoties Ulmas Universitātē, Vācijā. «Jau no bērnības man patika knibināt kopā dažādas lietas, tās salikt un izjaukt, tāpēc vēlējos kļūt par ārstu. Par zobārstu kļuvu, jo ir jāmācās viens gads mazāk,» smej A. Vanka. Viņš atzīst, ka mūsdienās reti kurš jaunietis prot strādāt ar rokām, kas nākotnē var radīt lielas problēmas medicīnā, īpaši ķirurģijā. Lai arī zobārstniecībā ienāk dažādas modernas tehnoloģijas, tostarp lāzers un 3D printeris, ar kuru tiek frēzētas plombas, A. Vanka ir pārliecināts, ka šajā profesijā cilvēka klātbūtne vēl vismaz 50 gadus būs nepieciešama. «Iespējams, ar laiku daļu darba aizstās roboti, taču zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži,» viņš lēš.

Nozīmīgas investīcijas

Zobārstniecības nosaukums Velk un ārstē A. Vankam ir radies, lasot kādu no brāļu Kaudzīšu darbiem, kurā par ārstēšanu bijis teikts – velk un dziedē. «Ar vilkšanu es sapratu izvilkt, proti, saglabāt un izārstēt zobu, nevis izraut to ārā. No saviem pacientiem uzzināju, ka vārdu izvelk viņi uztver kā izrauj,» viņš atzīst.

Šobrīd daudz retāk zobi tiek izrauti, cilvēki ir kļuvuši atbildīgāki par savu mutes veselību un pie zobārsta dodas regulāri. Pļavnieku poliklīnikā, kurā A. Vanka ir strādājis pirms savas zobārstniecības izveidošanas, bijušas dienas, kad dežūras laikā viņš izrāvis 60 zobus. Tagad pat vairākus mēnešus var būt tā, ka netiek izrauts neviens zobs. «Mūsdienās ārsti dara visu iespējamo, lai zobu izārstētu, nevis to izrautu. Līdzīgi kā reanimācijā, kur ne vienmēr izdodas visus atdzīvināt, atnākot pie zobārsta, ne vienmēr izdodas visus zobus izārstēt. Taču ārsti to cenšas darīt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem,» uzsver speciālists.

Viņš ir bijis viens no pirmajiem, kurš Latvijā strādā, izmantojot lāzeru. «Diagnostikas un ārstēšanas procesu veic dators – zobārsts izvēlas attiecīgās saslimšanas ārstēšanai nepieciešamo programmu, uzstāda un kontrolē to. Pārējo paveic dators – tiklīdz infekcija ir iznīcināta vai izurbta zoba bojātā daļa, dators dod signālu un lāzers darbu beidz. Būtiski ir tas, ka, labojot zobus ar lāzeru, veselie audi netiek skarti. Lāzers bojājumus tīra ļoti precīzi, taču ir jārēķinās, ka zobārsta krēslā nāksies pavadīt vairāk laika nekā parastas procedūras laikā. Turklāt gan pacientam, gan ārstam procedūras laikā ir jālieto aizsargbrilles. Urbjot zobu ar parasto urbi, mikrobi netiek pilnībā likvidēti, turklāt urbis skar lielu veselo audu apjomu. Preparējot zobu ar lāzera stara palīdzību, nav dzirdama nepatīkamā urbšanas skaņa, izurbtais caurums ir sterils un bojātie audi tiek izņemti ar gaismas stara, nevis mehāniskas darbības palīdzību. Turklāt plombai ir vieglāk piesaistīties zobam, arī pēc apjoma tā ir mazāka. Un procedūra ir nesāpīga,» lāzera izmantošanas priekšrocības apraksta A. Vanka. Zobu labošana ar lāzeru izmaksā teju 50% dārgāk, taču tā ir efektīvāka un nodrošina pacientam augstu komforta līmeni. Lāzers, kas tiek izmantots zob- ārstniecībā, maksā no 200 tūkstošiem līdz pat vienam miljonam eiro. A. Vanka savas zobārstniecības aprīkošanā ar modernām tehnoloģijām – lāzeru, 3D printeri, ar kuru tiek frēzētas plombes, rentgena aparātiem u.c. – ieguldījis vairākus simtus tūkstošus eiro.

Viņš atzīst, ka Latvijā zobārstniecības pakalpojumu kvalitāte kopumā ir laba, taču informācija par medicīnas tūrisma straujo attīstību šajā nozarē ir nedaudz uzpūsta. «Es nefokusējos uz ārzemju pacientiem, man pietiek darba ar vietējiem klientiem. Ir izveidojusies rinda no tiem cilvēkiem, kuri jau gadiem nāk labot zobus pie manis,» teic uzņēmējs. A. Vanka atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju zobu kvalitātei pēdējos gados ir tendence uzlaboties. «Šobrīd stomatologi pamatā nodarbojas ar profilaktiskiem pasākumiem, jo cilvēki pie zobārsta iet regulāri, rūpējoties par savas mutes veselību jau savlaicīgi,» vērtē A. Vanka.

Lai arī viņa ģimene lielā mērā ir saistīta ar medicīnu – savulaik vecvectēvs mācījies Pēterburgā par ārstu, arī abi bērni studējuši medicīnu –, zobārstniecība viņus nevilina. «Turpināšu veikt gan redzamās, gan neredzamās investīcijas, kuras ārsti regulāri veic savā izglītībā un profesionālo prasmju pilnveidošanā,» konstatē A. Vanka.