Atalgojums Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Jāstrādā pie tēla

«Tāpat kā pagājušais, arī 2019. gads Latvijā turpinās būt darba ņēmēju gads. Labu speciālistu trūkums būs vērojams visās amatu grupās. Tāpēc augsta līmeņa profesionāļiem un vadītājiem ir iespējas izvēlēties, kuram darba devējam pievienoties. Vairāku uzņēmumu vadītāji un īpašnieki domā par speciālistu aicināšanu arī no citām valstīm,» saka uzņēmuma Pedersen & Partners partnere Evita Lune.

«Darba tirgū šobrīd vienaldzīgo nav. Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs. Darba devēji arvien domā, kā piesaistīt, iesaistīt un noturēt darbiniekus, savukārt darba ņēmēji sajūt pieprasījumu un ir gatavi izskatīt jaunas darba iespējas. Globāli atalgojuma pieaugums šogad tiek plānots 2–4% robežās, Latvijā tas varētu būt 3%,» domā SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Būtisku artavu darba algu pieaugumā devušas plašās publikācijas medijos par vidējiem atalgojuma līmeņiem Latvijā, kā arī darbaspēka trūkums. «Tas veicinājis to, ka arvien vairāk darba devēju aizdomājas vai ir sākuši risināt jautājumu par viesstrādnieku ievešanu Latvijā. Darba tirgus situācija liek arī darba devējiem atgriezties pie darba efektivitātes jautājuma, proti, kā izdarīt efektīvāk ar mazāku cilvēkresursu iesaisti, kā arī pārskatīt savas iespējas noturēt atalgojuma lielumu mediānas līmenī,» viņa raksturo. Atalgojuma lielākais pieaugums, pēc E. Mackevičas teiktā, turpināsies jomās, kurās jau ilgāku laiku ir sīva konkurence, proti, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātnēs. «Šajā gadā vairākas kompānijas mērķtiecīgi budžetā ir ieplānojušas finanses darbinieku noturēšanai, proti, situācijā, kad vērtīgs darbinieks dara zināmu lēmumu par došanos prom, uzņēmums izsaka savu piedāvājumu. Vērtīgu darbinieku kategorijā atalgojuma pieaugums būs 30–50%,» lēš E. Mackeviča. 83% kandidātu atzīst, ka būtiska loma darba vietas izvēlē ir darba devēja tēlam, līdz ar to – šis būtu viens no galvenajiem 2019. gada uzdevumiem darba devējiem.

Arī CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante Jūlija Lobanovska iesaka darba devējiem vairāk uzmanības pievērst savam publiskajam tēlam. «Ir jāsaprot, ka personāla piesaistē būtiska loma ir tam, kā uzņēmums izskatās uz citu nozares kompāniju fona, ar kurām tas dala potenciālo darba ņēmēju tirgu,» viņa skaidro. Kandidāti ir daudz izvēlīgāki un apdomīgāki, pieņemot lēmumu mainīt darbu, viņiem ir būtisks ne tikai atalgojuma līmenis, bet arī citi faktori, piemēram, uzņēmuma reputācija, ilgtermiņa mērķi un izaugsmes iespējas, piebilst arī E. Lune.

Jāsakārto procesi

Uzņēmumiem darbaspēka pieejamības jautājumi liks meklēt dažādus risinājumus. «Viens no tiem ir saistīts ar darbaspēka ievešanu no ārvalstīm, kas īpaši aktuāli varētu būt mazkvalificētu darbu veikšanai, kur vietējais darbaspēks aizvien mazāk būs gatavs pieņemt piedāvātos darba nosacījumus. Taču galvenie risinājumi darbinieku piesaistei joprojām jāmeklē tepat vietējā līmenī, daudz efektīvāk izmantojot valsts iekšējos resursus, primāri iesaistot bezdarbniekus, īpaši no reģioniem, kur to skaits joprojām ir salīdzinoši liels. Tāpat papildu resurss darba tirgum ir nepilnu laiku strādājošie, seniori, kā arī ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri līdz ar vidējās darba algas palielināšanos Latvijā virs 1000 eiro ir motivētāki atgriezties dzimtenē. Uzņēmumiem arī jārēķinās ar tālāku personāla izmaksu pieaugumu, ko veicinās straujš algu kāpums, kas, pēc aptaujas datiem, šogad sasniegs vidēji 6–10%,» savukārt pauž A. Brodiņš.

Šis gads darba ņēmējiem radīs visus priekšnoteikumus, lai tas viņiem būtu veiksmīgs, – gan darba meklētājiem, gan nodarbinātajiem. Brīvo darba vietu skaits būs noturīgi augsts, dodot plašas darba atrašanas iespējas dažādās jomās. Tāpat darba devēji būs ieinteresēti motivēt savus darbiniekus, kas nozīmēs gan algu pieaugumu lielai daļai strādājošo, gan citu darba nosacījumu uzlabošanu. Lielākais strādājošo skaita pieaugums sagaidāms IKT nozares uzņēmumos, kas pēdējos gados piedzīvojuši ļoti strauju izaugsmi, radot labvēlīgu augsni pieprasījumam pēc papildu darba rokām arī turpmāk. Augsts pieprasījums sagaidāms arī transporta, mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, biznesa pakalpojumu nozarēs. Saskaņā ar CV-Online darba devēju aptauju, šogad lielākais pieprasījums būs pēc speciālistiem, pakalpojumu, tirdzniecības un klientu apkalpošanas darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un vidējā līmeņa vadītājiem.

J. Lobanovska atzīst, ka darba tirgū iespējas atrast piemērotus darbiniekus ir samazinājušās līdz minimumam. «Viens kandidāts uz konkrētu amata pozīciju šobrīd jau tiek uzskatīts par ļoti labu rezultātu, pirms gada varējām piedāvāt 3–5 kandidātus,» viņa teic. Daudziem uzņēmumiem, īpaši ar Latvijas kapitālu, ir problēmas ar darbaspēka piesaisti, jo tiem nav sakārtoti iekšējie procesi un ir visnotaļ tuvredzīgs skatījums uz jautājumiem, kas ir saistīti ar personāla atlasi, kā rezultātā nākas pārmaksāt.

«Darba devējiem vajadzētu saprast, kā viņi skatās uz darbiniekiem – kā uz resursu vai investīciju biznesa attīstībā,» viņa iesaka. Taču uzņēmēju nepareizā attieksme pret personāla atlasi ir labvēlīgi ietekmējusi personāla atlases uzņēmumu finansiālo darbību, proti, šīs nozares uzņēmumu apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis.

Izmaiņas vērtē pretrunīgi

Pērn tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kas nosaka sludinājumos to publicēšanas brīdī obligāti norādīt piedāvāto atalgojumu. A. Brodiņš atzīst, ka kopumā uzņēmumi izprot un pilda jaunās prasības, rezultātā sludinājumu skaits cv.lv un visidarbi.lv nav samazinājies. «Tā kā uzņēmumi ar katru gadu aizvien vairāk atspoguļoja atalgojumu sludinājumos brīvprātīgi, apzinoties to kā priekšrocību kandidātu skaita veicināšanā, valsts iejaukšanās šī jautājuma risināšanā nemaz nebija nepieciešama,» viņš vērtē. Savukārt J. Lobanovska uzskata, ka nosacījums publicēt atalgojuma summu sekmēs darba algas pieaugumu konkrētās pozīcijās.

«Jaunie speciālisti, izvērtējot darba sludinājumus, vadās pēc tā, kurš darba devējs ir gatavs maksāt lielāku algu. Tie, kuri pēc sludinājuma publicēšanas izjutīs pieteikumu trūkumu, būs spiesti paaugstināt piedāvāto atalgojumu,» viņa spriež, norādot, ka kvalificēti speciālisti darba pārrunās tāpat prasīs to summu, kādu viņi uzskata par adekvātu konkrētajā amata pozīcijā.