Latvijas jaunie zinātnieki izstrādājuši rezultātorientētu bāzes finansējuma sadalījuma modeli, kas varētu veicināt zinātnes ekselenci; tas tiek vērtēts pretrunīgi

Finansējums

Latvijas ieguldījumi zinātnē un pētniecībā krietni atpaliek no citu Eiropas valstu ieguldījumiem: Latvija iegulda pētniecībā un attīstībā 0,51% no IKP, Lietuva – 0,88%, Igaunija – 1,29%, bet vidēji ES – 2,07% (2017. gada Eurostat dati). Latvijas Bankas veiktais pētījums Ieguldījumi izglītībā un zinātnē – atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda rāda, ka ieguldījumi atmaksājas, taču ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek sadalīti un apsaimniekoti efektīvi un ir rezultātorientēti. Pamatojoties uz šo pētījumu, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) ir izstrādājusi zinātnes bāzes finansējuma modeli, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas paspārnē ir izveidota darba grupa, kas esošo modeli skatīs visas zinātnes ekosistēmas kontekstā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopumā atzinīgi vērtē LJZS izstrādātos principus zinātnes bāzes piešķiršanai zinātniskajām institūcijām, taču šādu modeli var ieviest tikai tad, ja tiek piešķirts papildu finansējums.

Finansējums jāizmanto efektīvi

Esošais zinātnes bāzes finansējuma sadales modelis ir izstrādāts krīzes gados un ir atbilstošs tā laika vajadzībām, proti, saglabāt darba vietas un palīdzēt zinātniekiem izdzīvot, atzīst LJZA vadītāja Ieva Siliņa. Šobrīd tas vairs nav aktuāli; jaunajā modelī galvenais uzsvars ir uz kvalitātes rādītājiem, nevis uz darba vietu skaitu. Viņa uzskata, ka, izveidojot veselīgu, pasaules labākajai praksei atbilstošu zinātnes bāzes finansējuma sadales mehānismu, iegūs visa tautsaimniecība un Latvijā būs vairāk pasaules līmeņa zinātnieku un zinātnisko grupu vadītāju, kas spēj nodrošināt un vadīt projektus, dodot darbu citiem pētniekiem. «Nauda ir jāizmanto efektīvāk, liekot iekšā tur, kur no tās ir maksimāla atdeve, nevis «izsmērējot» vienmērīgā slānī, lai izdzīvotu visi, kas grib saukties par zinātniekiem. Modelis pieļauj dažāda apjoma naudas palielinājumu. Ir skaidrs, ka tas būs, jo it visas Saeimā ievēlētās partijas ir to solījušas vismaz 1% apmērā no IKP,» klāsta I. Siliņa. Palielinot finansējumu, taču nemainot bāzes finansējuma piešķiršanas principus, valsts turpinās ieguldīt naudu sistēmā, kas nav vērsta uz konkurētspējas paaugstināšanu. Pašreizējais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periods varētu būt pēdējais, kad no tiem būs iespējams Latvijā finansēt zinātnisko darbību, ir svarīgi samazināt zinātniskās darbības atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, uzsver LJZA vadītāja.

Trīs pīlāri

Bāzes finansējuma jaunais sadalījuma mehānisms varētu būt balstīts uz trim pīlāriem – stabilu grupu vadītāju skaitu institūcijā, institūcijas zinātniskās darbības rezultātiem un attīstības komponenti. Paredzēts, ka institūcija var pretendēt uz bāzes finansējumu un atkarībā no tās darbību raksturojošajiem skaitliskajiem rādītājiem (grupu vadītāju skaita, zinātniskās darbības rādītājiem un piedalīšanās kādos attīstības projektos) tā saņem bāzes finansējumu. Lai katrā institūcijā izveidotu pastāvīgi finansētu, augsti kvalificēta zinātniskā personāla kodolu, institūcijas saņems stabilu finansējumu uz sešiem gadiem par noteiktu skaitu starptautiskā konkursā izvēlētu un skaidri finansētu zinātnieku – grupu vadītāju vietām. Optimālo grupu vadītāju skaitu institūcijā izvērtēs starptautiskie eksperti (institūciju regulārā starptautiskā izvērtējuma ietvaros). Ik pēc sešiem gadiem plānots grupu vadītāju darbības izvērtējums. Ja darbības rezultāti ir labi un izcili, institūcijas grupu vadītāju skaits tiek palielināts, ja ne – vietu skaitu pārskata. Otrā pīlāra finansējums tiek piešķirts, balstoties uz zinātnisko institūtu iepriekšējos trīs gados sasniegtajiem darbības rādītājiem (cik un kādi zinātniskie raksti publicēti, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai, cik jaunu doktoru sagatavots). Atšķirībā no projektu konkursu finansējuma, kur zinātniskās grupas un institūcijas sacenšas ar idejām, kuras grasās realizēt nākotnē, bāzes finansējums tiek sadalīts, balstoties uz esošajiem sasniegumiem iepriekšējo trīs gadu periodā.

Trešā pīlāra finansējums ir plānots kā investīcijas Latvijas zinātnieku sabiedrībai svarīgām iniciatīvām, piemēram, kopīgas infrastruktūras izveidei un koplietošanai noteiktiem mērķiem. Pirmā pīlāra īpatsvars ir 45%, un par katru uz sešiem gadiem nodrošināto zinātniskās grupas vadītāja vietu institūcija saņems finansējumu – 45 tūkstošus eiro gadā. Otrā pīlāra īpatsvars ir 45%. Snieguma rādītāji tiek aprēķināti, ņemot vērā organizācijā aizstāvēto doktora disertāciju skaitu (10%), izstrādāto kvalitatīvo publikāciju skaitu (30%), piesaistīto ārvalstu finansējumu (30%) un piesaistīto privātā sektora finansējumu (30%). Trešā, attīstības pīlāra, īpatsvars ir 10%.

IZM vērš uzmanību uz to, ka šāds modelis ir iespējams vien tad, ja zinātnei tiek piešķirts papildu finansējums, jo bāzes finansējums nodrošina zinātnisko institūciju ilgtspējīgu darbību un to izmanto arī komunālo maksājumu segšanai, infrastruktūras uzturēšanai, atalgojumam personālam, kas nesaņem algas no projektiem, kā arī nodrošina līdzfinansējumu pētniecības un infrastruktūras atjaunošanas projektos.

Trūkst aprēķinu

Latvijas Zinātnes akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša vērtējumā, apsveicama ir jaunās paaudzes zinātnieku aktīva iesaistīšanās zinātnes dzīves un administrēšanas modernizēšanā. Piedāvājums paredz nodrošināt ilgtermiņā – uz sešiem gadiem – stabilu, nesaraustītu un pētniecisko darbu stimulējošu finansēšanas kārtību, bet neskar citas ar zinātnes budžetēšanu saistītas jomas kā infrastruktūras papildināšanu un atjaunošanu, zinātnes izgudrojumu komercializācijas sekmju ievērtēšanu u.c. Kā trūkumu viņš min finanšu aprēķinu neesamību, neapšaubot modeļa teorētisko pamatojumu. «Pozitīvs ir uz speciālistu izglītošanu un ataudzi centrētais skatījums, kas ļautu nodrošināt mūsdienīgi izglītotu un starptautiskajās pētnieciskajās praksēs pieredzējušu doktorantu un postdoktorantu paaudzi. Tur jaunie zinātnieki, izprotot savu vienaudžu problēmas, tālredzīgi modelē nākotnes situāciju ilgtspējīgai attīstībai, kas diemžēl valstī netiek mērķtiecīgi plānota un rezultatīvi atbalstīta,» spriež LZA prezidents.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna pozitīvi vērtē to, ka modelis piedāvā palielināt kvalitātes īpatsvaru. Šobrīd galvenais fokuss ir uz cilvēku skaitu, bet tas neveicina zinātnes ekselenci. «Piemēram, RTU ir izaugsme pēc visiem kvalitātes rādītājiem (indeksētās publikācijas, citējamība u.c.), bet ietekme uz saņemto finansējumu ir relatīvi maznozīmīga,» viņš teic. Tiek piedāvāts izstrādāt ilgtermiņa līgumus ar pētniecības grupu vadītājiem, piemēram, augstskolu profesoriem. «Ja šī pieeja tiks realizēta pareizi, tā ļaus nodrošināt ilgtspējīgu sistēmu, kas atbilst tām, kāda ir vadošajās Rietumeiropas valstīs,» spriež T. Juhna, rezumējot, ka kopumā piedāvājums ir ļoti ambiciozs. Arī Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis atbalsta priešlikumu. «Šobrīd zinātnes finansējuma sistēmā bāzes finansējums ir tas posms, kurā izmaiņas ir nepieciešamas visvairāk. Pašreizējā sistēmā ļoti liela daļa bāzes finansējuma tiek sadalīta pēc zinātnieku skaita, ko nodarbina zinātniskās institūcijas. Tas universitātēm un institūtiem rada stimulu audzēt pilna laika ekvivalentu dažādos veidos, kas nevairo zinātniskās darbības kvalitāti,» akcentē A. Ambainis. Katrai zinātniskajai institūcijai ir svarīgs tās kodols, ko veido pieredzējušie darbinieki, kuri vada citus zinātniekus un veic finansējuma piesaisti. «Lai izaudzinātu šāda līmeņa zinātniekus, nepieciešami vairāki gadi, un to pazaudēšana var nopietni kaitēt organizācijai. Citās valstīs šādam kodolam tiek nodrošināts garantēts finansējums, kas nav atkarīgs no projektu konkursu rezultātiem, un tas notiek caur mehānismiem, kas atbilst zinātnes bāzes finansējumam,» stāsta zinātnieks. LJZA priekšlikums, viņaprāt, palīdzēs atrisināt būtisku saturisku problēmu Latvijas zinātnē, proti, augsta līmeņa zinātnieku kodola piesaisti un noturēšanu institūcijās. LU profesors pozitīvi vērtē arī piedāvājumu, ka bāzes finansējums būs atkarīgs no zinātniskās institūcijas darbības rezultātiem, norādot, ka šobrīd šī atkarība ir visnotaļ neliela un visu nosaka zinātnisko darbinieku skaits.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš uzskata, ka piedāvātais modelis faktiski paredz atbalstīt nevis zinātniskās institūcijas (atbilstoši to sniegumam), bet vadošos zinātniekus tajās, kuri tiek saukti par grupu vadītājiem. «Praktiski tas nozīmē pāreju uz bāzes finansējuma institūcijai 100% atkarību no tā, cik grupu vadītāju tās spēs izvirzīt starptautisko ekspertu vērtējumam,» spriež I. Kalviņš. Modelim, viņaprāt, ir vairāki trūkumi. «Nav zināmi kritēriji, pēc kādiem vērtēs grupu vadītājus. Tā kā apstiprinātais  grupas vadītājs saņems tikai sev pašam nepieciešamo finansējumu ar garantiju, ka tā tas saglabāsies nākamos sešus gadus, visu pārējo darbinieku atalgojums būs atkarīgs no tā, vai un cik finansējuma spēs piesaistīt grupas vadītājs. Viņa neveiksmīgas darbības gadījumā vienīgā nodrošinātā persona sešus gadus būs pats grupas vadītājs,» spriež I. Kalviņš. Jaunā pieeja arī nozīmē, ka zinātnieki, kuriem ir palikuši pieci gadi līdz pensijas vecuma sasniegšanai, no konkursa izkritīs. Savukārt jaunajiem zinātniekiem (ar retiem izņēmumiem) nav cerību iegūt pozitīvu starptautisku ekspertu atzinumu, ka viņi var tikt nominēti par grupu vadītājiem, jo retajam citējamības indekss publikācijām ir lielāks par 20. «Tā kā vidējās paaudzes zinātnieku Latvijā iepriekšējo valdību nepareizas zinātnes politikas rezultātā katastrofāli pietrūkst, institūcijas drīzāk centīsies iepirkt zinātniekus no trešajām valstīm, nevis rūpēties par jauno zinātnieku izaugsmi,» spriež I. Kalviņš.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka ārējā finansējuma piesaistes iespējas ir ļoti svārstīgas. Latvijā tās galvenokārt ir atkarīgas no ES piešķirtajiem līdzekļiem un ES kopējo zinātnisko programmu uzsaukumu esamības. Turklāt ES kopējo zinātnisko programmu tematika ne tuvu nesedz visas zinātņu nozares. Kopējās programmas ir paredzētas dažu ES kopīgo problēmu risināšanai (klimata izmaiņas, enerģētika, veselība u.c.), bet Latvijā par prioritāriem atzīti 18 zinātņu virzieni. Tāpēc zinātniekiem ar atšķirīgu specializāciju nav vienādu iespēju piedalīties ES projektu konkursos. Starpposmos starp projektu uzsaukumiem bāzes finansējums zinātniskajai institūcijai šobrīd nodrošina iespēju kaut nedaudz mīkstināt šo faktoru  ietekmi.

«Tāpēc piedāvāto reformu sākt apstākļos, kad valsts budžeta finansējums zinātnei ir tik niecīgs, kāds tas ir šobrīd, un netiek nodrošināta tā izaugsme, būtu neprāts. Vispirms ir jānodrošina Zinātniskās darbības un Augstskolu likumā paredzētais finansējuma pieaugums zinātnei, un tad šo pieaugumu varētu sadalīt atbilstoši LJZA piedāvājumam,» domā I. Kalviņš.