Liene Puriņa, SIA Silvanols valdes priekšsēdētāja

ceļvedis

Vēderprieki

Mana iecienītā virtuve ārpus mājas ir Āgenskalna restorānā Visi savējie, kur vasarā ļoti mājīgā un jaukā atmosfērā var nesteidzīgi baudīt pusdienas āra terasē vai iekštelpās. Ēdiens tur nekad nav licis vilties. Arī pašai ļoti patīk gatavot sev un savai ģimenei, pavārgrāmatās smeļos tikai idejas, galvenokārt eksperimentēju.

Dvēselei

Kopš mūsu ģimenē ir bērni, vakaros fonā vairs neskan mūzika, jo bērnu čalas aizpilda visu telpu. Taču koncertus man joprojām patīk apmeklēt, un visbiežāk tas ir laiks, ko pavadu kopā ar draudzenēm. Izvēloties liela nozīme ir vietai, un priekšroku dodu brīvdabas koncertiem. Viena no mīļākajām norises vietām ir Dzintaru koncertzāle. Neskaitāmas reizes esmu tur bijusi uz Intara Busuļa koncertiem dažādās variācijās, iespaidīgākais priekšnesums – kopā ar simfonisko orķestri. Man ļoti gribētos aizbraukt uz Vīni, uz Šēn- brunnas pils vai Hofburgas pils klasiskās mūzikas koncertu, kas notiek pils dārzos. Tas ir viens no sapņiem, ko vēlos drīzā nākotnē realizēt. Sezonā vienu reizi noteikti atrodu laiku apmeklēt kādu operas vai baleta izrādi. Manuprāt, lieliska izrāde, ko apmeklēt kopā ar ģimeni, ir balets Riekstkodis. Viena no manām iecienītākajām operas izrādēm ir Madam Butterfly Latvijas Nacionālajā operā un baletā – fantastiski izspēlētas lomas, lielisks izpildījums. Agrāk par savu saucu Dailes teātri, uz kuru diezgan bieži devos brīvajos vakaros. Tam sekoja Jaunais Rīgas teātris ar savu plašo repertuāru. Viena no izrādēm, kas spilgti palikusi atmiņā, ir Divpadsmit krēsli. Šobrīd mana pirmā izvēle ir Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātris. Pēdējā izrāde, ko apmeklēju, bija Gandrīz laime – mazas epizodes iz’ dzīves dažādās attiecībās, kurās ikviens zālē sēdošais vismaz kādā no tām varēja ieraudzīt sevi un pasmieties, kā tas izskatās no malas, protams, ja pats par sevi prot pasmieties. Mani aizrauj Krievu drāmas teātra aktieru tēlojums, kas būtiski atšķiras no latviešu teātra kultūras. Krievu valoda pati par sevi ir ļoti bagāta, aktieru žesti un spilgtā emociju izspēlēšana, lai arī dažreiz šķiet pārspīlēta, bet kopainā teicami iederas. Kā nākamo izrādi, ko vēlos apmeklēt, esmu sev iezīmējusi Odesa, burvīgā pilsēta.

Kino

Kinoteātru apmeklējumam šobrīd atliek vismazāk laika, lai gan pēdējā gadā, pateicoties plašajam latviešu simtgades filmu piedāvājumam, esmu bijusi uz tik daudzām no tām, ka saskaitot sanāktu vairāk nekā pēdējos piecos gados kopā. Jāteic, ka mans favorīts ir Homo Novus. Filma man patika ar savu nesteidzīgo sižetu, kas bija viegli plūstošs un ar gaumīgu humoru. Arī Kriminālās ekselences fonds, manuprāt, ir īpaša filma, tā nekonkurē ne ar vienu citu, izceļoties ar savdabību.

Brīvajā laikā

Man patīk aktīvs dzīves veids, un es cenšos visu laiku būt kustībā, apgūstot jaunas prasmes. Bija periods, kad braucu ar kalnu velosipēdu, dažkārt piedalījos SEB maratona posmos, pēc tam sekoja posms, kad braucu ar šosejas velosipēdu rīta apļus, dienu sākot ar 20 km. Tad sekoja vasaras sezona, kad ar velosipēdu devos ikdienā uz darbu un atpakaļ, dienā vidēji nobraucot 15–20 km. Esmu aizrāvusies arī ar kalnu un distanču slēpošanu. Savukārt pēdējā gada laikā esmu sākusi tenisa apmācības un izmēģinājusi roku jau pirmajos turnīros. Ņemot vērā gadalaika piedāvātās iespējas, šobrīd pašmācību ceļā apgūstu arī snovborda prasmes. Katrs sporta veids man ir izkopis raksturu vai kādu no īpašībām, un tas ir sasniegums, ar ko es lepojos. Nevaru nepieminēt vēl vienu lielu mūsu ģimenes sportu – BMX, kurā esam iekšā ar visu galvu un brīvo laiku, jo BMX ir mana dēla lielā aizraušanās, kurai dzīvo līdzi visi. Treniņi, nometnes un sacensības paņem daudz brīvā laika, ko, domāju, saprot visi vecāki, kuru bērni ir nopietni aizrāvušies ar kādu no sporta veidiem.

Vēlos aizbraukt uz...

Kuram latvietim gan nepatīk ceļot?! Neesmu no tiem, kas pērk aģentūrā all inclusive brīvdienas. Izvēlos piedzīvojumus, autentiskas vides atklāšanu un patiesas citas valsts ikdienas iepazīšanu. Patīk nogaršot mājās gatavotus nacionālos ēdienus, sajust citas tautas nacionālo garšu līdz saknei. Priekšroku dodu dabas ceļojumiem, nevis urbānai videi. Spilgti iespaidi man saistās ar Gruziju, kur bija aizrunāts vietējais šoferis un atzīmēti kartē daži apskates punkti, kurus noteikti gribētos redzēt. Naktsmājas meklējām uz vietas, ēdienreizes apzināti nebija restorānos, bet saimniecībās. Ļoti daudzās vietās likās, ka Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests nobālētu, redzot, cik vienkāršos apstākļos tiek pagatavots ēdiens, bet rezultāts bija gards. Lielisks veids, kā iepazīt valsti, ir sarunas ar vietējiem. Tie ir stāsti, kurus nekad tūrisma kūrortos vai no gidiem nedzirdētu. Par reālo situāciju valstī, par ekonomisko un politisko vidi, par labklājību. Kad pēdējā dienā bijām Tbilisi, šķita, ka tā ir cita teritorija, cita Gruzija, kuru rāda tūristiem. Skaista, bet cita. Līdzīga pieredze mums bija Azerbaidžānā, kurp devāmies, lai atbalstītu sava dēla sasniegumus sportā, piedaloties BMX Pasaules čempionātā. Dzīve Baku un dzīve ārpus tās ir kardināli atšķirīgas. Devāmies ar ģimeni pārgājienā gar Kaspijas jūru un ieguvām atkal citu skatu uz Azerbaidžānu un vietējo kultūru. Nacionālas īpatnības, tostarp vēlme apvest ap stūri, brīžiem neatstāja mūs vienaldzīgus, bet arī tā ir eksotika. Ceļojot uz Austriju, Somiju, Vāciju, Horvātiju un manu iecienīto Itāliju, nekad šādus iespaidus negūsi, tur savukārt ir citi ceļojuma mērķi. Man patīk garie pārgājieni, to sapratu pēc brauciena uz Gardas ezeru un pastaigām pa Alpu kalniem. Šobrīd gana bieži dodamies pārgājienos tepat Latvijā un tādā veidā baudām ģimenes kopā būšanu.

Kur es gribētu doties? Laikam uz Norvēģiju, jo mani vilina tur esošais kontrastu loks. Jāatzīst, ka pagaidām šim maršrutam vēl neesmu gatava, vēl jāiemācās dažas elpošanas tehnikas.

Grāmatplauktā man

Lai cik dīvaini neskanētu, pēdējos gadus regulāri lasu bērnu literatūru. Tā ir neatņemama sastāvdaļa mūsu ģimenes ikdienā – vakarēšanā, kopā būšanā. Mācu mīlestību pret grāmatu un to, kādu valodas bagātību tā dod. Nemēdzu vairākas reizes lasīt vienu grāmatu, bet Ronja – laupītāja meita ir tā, kuru esmu lasījusi vairākas reizes. Manis nopirktās grāmatas diezgan ilgi stāv manā aktīvās lasīšanas zonā. Reizēm tās ir vairākas grāmatas, jo mēdzu tās vairākas lasīt vienlaikus. Pirmā izvēle ir izglītojošā literatūra, patīk arī autobiogrāfijas. Šobrīd lasu Klausa Otto Šarmera darbu U teorija. Ceļojumos parasti ņemu līdzi žurnālus, bet lielāko daļu no tiem pat neatveru, jo nesanāk laika. Taču nākamā ceļojumā atkal pērku žurnālus ar domu, ka tagad gan izdosies tiem pievērsties, bet stāsts atkārtojas – ir tik daudz iespaidu, ka žurnālam atkal nepietiek vietas.

Domugrauds

Tā kā ikdiena paiet, vadot uzņēmumu un risinot situācijas, kuras prasa viedu pieeju, mana pēdējā laika atziņa, kas sasaucas ar konfliktu risināšanu, – liela daļa konfliktu balstās tajā, ka trūkst vienota mērķa. Ja komandai ir vienots mērķis un skaidrs ceļš uz to, tad visi saliedēti strādā uz uzņēmuma un personības izaugsmi.