Šogad programma Erasmus+ startēs ar jaunu iniciatīvu Eiropas universitātes, kas dos iespēju zināšanas smelties vienlaikus vairākās Eiropas augstskolās

Sadarbība

2019. gadā Erasmus+ programmā pieejamais finansējums salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaugs par 300 milj. eiro jeb 10% un būs trīs miljardi eiro. Sagaidāms, ka arī Latvijai tiks atvēlēts vairāk līdzekļu, precīza summa būs zināma pēc līguma noslēgšanas ar Eiropas Komisiju (EK), kas plānota martā. Iniciatīvai Eiropas universitātes Eiropas Komisija no šī gada budžeta rezervējusi 30 milj. eiro.

Plāno piedalīties

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 2018. gadā apstiprinājusi ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 23 milj. eiro, kas ir par trim milj. eiro vairāk nekā 2017. gadā. Visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 167 mobilitātes projekti, kuros piedalījušies 5665 pārstāvji no dažādiem izglītības sektoriem.

Šī gada jaunums ir iniciatīva Eiropas universitātes. 2019. gadā plānots atbalstīt sešas Eiropas universitāšu apvienības, no kurām katrā būs vismaz trīs augstākās izglītības iestādes no trim valstīm, lai popularizētu Eiropas identitātes stiprināšanu, vienlaikus veicinot izcilību un palīdzot vairot Eiropas augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Šī iniciatīva ir būtisks elements virzībā uz Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

Eiropas universitāšu iniciatīvā Latvijas augstskolas var piedalīties līdzvērtīgi kā jebkuras citas programmas dalībvalsts augstskolas. Universitātes ir aicinātas veidot sadarbības tīklus, kas ļautu studentiem iegūt grādu, kombinējot studijas dažādās valstīs. Taču šiem tīkliem jāpārklāj plašs ģeogrāfiskais spektrs. Šobrīd vairākas augstskolas, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Lauksaimniecības universitāte (LLU) apsver iespēju piedalīties jaunajā iniciatīvā Eiropas universitātes. Tā kā patlaban tā vēl tiek formulēta EK līmenī, ar to ir saistīti vairāki nezināmie faktori. RSU ir izpētījusi pieejamo informāciju un ir ieinteresēta pieteikties uz kādu no pilotprojektiem kopā ar spēcīgiem Eiropas sadarbības partneriem.

Kā ideja tā ir laba un atbalstāma, tā dotu iespēju jaunietim Latvijā iegūt zināšanas un izglītību vienlaicīgi vairākās Eiropas augstskolās, tādējādi paaugstinot kompetenci konkrētā jomā un apgūstot dažādu valstu specifiku, vērtē LLU rektore Irina Pilvere, secinot, ka šī iniciatīva ir problemātiska atšķirīgas normatīvu bāzes dēļ augstākajā izglītībā, kāda ir katrā Eiropas valstī. To apliecina LLU līdzšinējā pieredze, veidojot kopīgu studiju programmu Baltijas valstīs. Jau vairāk nekā 22 gadus LLU ir BOVA (Baltijas valstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un veterinārijas augstskolu tīkls) un NOVA (Ziemeļvalstu mežsaimniecības, veterinārijas un lauksaimniecības augstskolu tīkls) dalībniece. Pateicoties darbībai šajos tīklos un sadarbojoties Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātei, Vitauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijai Lietuvā un LLU, aizvadītajā gadā tika licencēta jauna maģistra studiju programma Agri-food business management, kuras īstenošanā iesaistītas visas trīs pieminētās universitātes. «Lai gan savstarpēji netika izveidots augstskolu konsorcijs, kāds būtu jāveido Eiropas universitāšu iniciatīvas ietvaros, šī ideja ir līdzīga – veidot kopīgas studiju programmas, kuru īstenošanā iesaistīti vairāku valstu mācībspēki. Jaunās programmas atvēršana atšķirīgu normatīvo regulējumu dēļ katrā valstī norisinājās divus gadus, turklāt daudzi jautājumi vēl tiek risināti. Konkrētais gadījums gan ir nebijis precedents Latvijā, līdz ar to, iespējams, ka normatīvos turpmāk tiks veiktas kādas izmaiņas, lai šo procesu atvieglotu,» spriež LLU rektore. Līdzīgās iniciatīvās LLU jau ir iesaistījusies dažādu starptautisku projektu ietvaros, kuros uz projekta darbības laiku LLU maģistrantūras vai doktorantūras studentiem ir iespēja studēt kādā no sadarbības universitātēm, kuras īsteno līdzīgas studiju programmas. «Ja LLU izlemtu par iesaistīšanos konsorcijā, kāda izveidi paredz iniciatīva Eiropas universitātes, tās būtu līdzīga profila augstskolas, kuras arī īsteno biozinātņu, inženierzinātņu un sociālo zinātņu studiju programmas. Iespējams, tās arī būtu augstskolas, ar kurām kopīgi tiek īstenotas aktivitātes BOVA un NOVA tīklos,» lēš I. Pilvere.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisu departamenta Mobilitātes nodaļas vadītāja Sintija Maculeviča norāda, ka vēl ir pāragri runāt par dalību jaunajā iniciatīvā, jo šobrīd notiek pieteikumu sagatavošana un Eiropas partneraugstskolas nelabprāt vēlas izpaust informāciju, kamēr nav iesniegts pieteikums. To iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 28. februāris.

Austu vērtē prakses iespējas

RTU ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kas iesaistījās Erasmus programmā. «Tā ir unikāla iespēja gan RTU studentiem, gan personālam gūt starptautisku pieredzi, veicināt universitātes starptautisko sadarbību un atpazīstamību. Erasmus+ mobilitātes projekta aktivitātes bieži vien kalpo par pamatu jaunām iniciatīvām, projektiem. Dalība programmā sniedz reālu ieguldījumu RTU studentu un absolventu konkurētspējas kāpināšanā darba tirgū. Protams, ne mazāk būtiska ir arī katra programmas dalībnieka personīgā izaugsme,» vērtē RTU Starptautiskās mobilitātes nodaļas vadītāja Jolanta Jurēvica. Kopējais RTU dalībnieku skaits pēdējo gadu Erasmus+ projektos pieaug. 2017./2018. studiju gadā 147 studenti studēja RTU ārzemju partneraugstskolās un 125 studenti strādāja praksi, saņemot Erasmus+ stipendiju. Īpašu atzinību izpelnījusies prakses mobilitāte, RTU ir daudz studiju programmu, kurās prakse ir obligāta. Rezultātā studenti gan iegūst savai studiju programmai nepieciešamos kredītpunktus, gan starptautisku darba pieredzi. Arvien lielāku popularitāti RTU gūst tā sauktā pēcstudiju prakse. 2017./2018. studiju gadā 51 RTU absolvents saņēma Erasmus+ finansējumu praksei pēc studiju beigšanas.

«Izteikti novērojama RSU studentu interese tieši par prakses mobilitāti, kas sniedz augstu pievienoto vērtību profesionālās izaugsmes ziņā. Īpaši jāatzīmē RSU Tālāk- izglītības fakultātes rezidentūras studentu prakses Erasmus+ programmas ietvaros, jo tās nodrošina jauno ārstu profesionālo izaugsmi un paaugstina viņu konkurētspēju darba tirgū. RSU rezidenti prakses īsteno vairākās atzītās ES slimnīcās un klīnikās,» saka RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone.

RTU īsteno arī Erasmus+ personāla mobilitāti. «Noslēdzot 2017./2018. studiju gada projektu, varējām lepoties ar rekordu – 54 mācībspēki devās docēšanas vizītēs uz RTU partneraugstskolām un 159 dažādu struktūrvienību darbinieki – profesionālās pilnveides vizītēs uz tām, uzņēmumiem u.c. institūcijām,» teic J. Jurēvica.

LLU Erasmus+ programmu vērtē kā labu un nepieciešamu – augstskola aktīvi izmanto programmas dotās iespējas, klāsta LLU Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss. Katru gadu mobilitātes aktivitātēs iesaistīti 100–200 LLU studējošo, dodoties gan uz Eiropas dalībvalstu augstskolām, gan Erasmus+ partnervalstu augstskolām Centrālāzijas reģionā. Šīs programmas ietvaros LLU ir noslēgti sadarbības līgumi ar 161 Eiropas augstskolu. LLU pēdējos gados būtiski pieaudzis iebraukušo studentu un mācībspēku skaits. «Tas ir apliecinājums tam, ka LLU ieguvusi starptautisku atpazīstamību un ārvalstu kolēģu uzticību. Protams, to mums palīdzēja izdarīt arī LLU nosaukuma maiņa angļu valodā uz Latvia University of Life Sciences and Technologies, kas starptautiskajā vidē precīzāk ataino LLU pārstāvētos studiju virzienus,» atzīst V. Bariss.

Arī LU studenti izmanto iespēju doties studēt un iziet praksi ārzemēs. 2018. gadā kopumā šo izdevību izmantoja 351 LU students. Visvairāk viņi devušies uz Vāciju, Spāniju, Nīderlandi, Itāliju, Igauniju, Portugāli, Japānu, Čehiju, pabijuši Dienvidkorejā un Čīlē. Ar katru gadu palielinās iebraukušo studentu skaits – 2018. gadā LU mācījās 622 apmaiņas studenti no dažādām pasaules valstīm (2017. gadā – 589, 2016. gadā – 581). Visvairāk LU uzņēmusi studentus no Vācijas, Itālijas, Spānijas un Francijas, kā arī no tādām valstīm kā ASV, Indija, Taivāna un Paragvaja.

No šī gada Serbija kļūs par pilntiesīgu Erasmus+ dalībvalsti, tādējādi dalībvalstu loks tiks paplašināts līdz 34 valstīm.