Mācību programmas Iespējamā misija pieredzi plānots integrēt augstākā līmeņa izglītībā, izveidojot jaunas pedagogu sagatavošanas programmas vairākās augstskolās

Iniciatīva

Paredzams, ka jau aiznākamajā akadēmiskajā gadā sešas augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Daugavpils Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola un Liepājas Universitāte – sadarbībā ar Iespējamo misiju un citiem ekspertiem piedāvās darba vidē balstītas, viengadīgas pedagogu sagatavošanas programmas, kurām varēs pieteikties tie, kuri ir jau ieguvuši grādu kādā specialitātē un vēlas strādāt par skolotājiem. Šobrīd augstskolas kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), ekspertiem un nodibinājumu Iespējamā misija veido programmas koncepciju un metodiku. Kamēr vēl nav notikusi saplūšana ar augstskolām, var pieteikties Iespējamās misijas jaunajam iesaukumam, kas noslēgsies 11. martā. Tiek aicināti pēdējo kursu studenti un jaunie speciālisti, kuriem ir vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā jomā. Īpaši tiek gaidīti ķīmiķi, fiziķi, matemātiķi un valodu jomās strādājošie, kuri jūt, ka nav pareizajā vietā un vēlas mācīties un mācīt.

Mainās finansēšanas modelis

Programma Iespējamā misija jau desmit gadus piesaista, atlasa un darbam Latvijas skolās sagatavo talantīgus augstskolu absolventus. Nodibinājumu Iespējamā misija, kas īsteno šo programmu, izveidoja Ideju partneru fonds, SIA Lattelecom un Swedbank. Desmit gados ar nodibinājuma atbalstu Latvijas skolās darbu sākuši teju 200 jaunie skolotāji. Lielākā daļa programmas absolventu turpina darbu izglītības sektorā arī šobrīd, viņu vidū ir četri skolu direktori, astoņi direktoru vietnieki, vairāk nekā 30 absolventi ir iesaistījušies projekta Skola2030 izstrādē un īstenošanā, kā arī ir līdzdarbojušies divu jaunu skolu – Domdaris un Cēsu Jaunā skola – tapšanā. Programma pastāv, pateicoties privātajiem atbalstītājiem – vairāk nekā 60 dažādām organizācijām, kuras šajos gados ziedojušas teju trīs miljonus eiro. 2018. gadā pirmo reizi programmai ir piešķirts finansējums arī no valsts budžeta – aptuveni 83 tūkstoši eiro.

«Pērn līdz ar nodokļu izmaiņām privāto ziedotāju skaits samazinājās, kā rezultātā 2018./2019. mācību gads bija pirmais, kad netika izsludināti divi iesaukumi, bet tikai viens, jo nevēlējāmies riskēt ar kvalitāti. Programmas finansēšanas modelim jāmainās, piesaistot arvien vairāk publiskā finansējuma, joprojām paļaujoties uz privāto sektoru, kas visvairāk novērtē kvalitatīvu izglītību,» atzīst nodibinājuma Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Edīte Millere. Šim mācību gadam programmai piesaistīts finansējums aptuveni 600 tūkstošu eiro apjomā. Lielākie atbalstītāji ir Swedbank, ExpoBank, SIA HansaMatrix, VAS Latvijas dzelzceļš u.c.

«Tā kā izglītība ir viena no bankas prioritārajām jomām, atbalsts programmai Iespējamā misija ir palicis nemainīgs visus šos desmit gadus,» uzsver Iespējamās misijas Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Swedbank Private Banking vadītāja Karīna Kulberga.

Iespējamā misija piedāvā divgadīgu darba vidē balstītu programmu, kas ļauj apvienot darbu skolā un mācības, piesaistot dažādu jomu profesionāļus, piemēram, inženierus, ķīmiķus, tulkus u.c. Lai kļūtu par šīs mācību programmas dalībnieku, ir jāiztur četru kārtu atlase, kurā uz vienu vietu kandidē vidēji astoņi pretendenti. Tādā veidā tiek gūta pārliecība, ka tikai labākie, mērķtiecīgākie un zinošākie savu jomu speciālisti nonāk skolās. Ik gadu dalībai programmā piesakās aptuveni 400 pretendentu, bet mācības sāk vien 25. Līdz ar to šis atlases filtrs līdzinās tam, kāds tas ir Somijā, kas tiek uzskatīta par mūsdienu izglītības sistēmas pirmrindnieci.

Nodos pieredzi

«Mēs vēlamies piesaistīt tikai labākos augstskolu absolventus un jaunos profesionāļus, jo uzskatām, ka skolās ir jāstrādā tikai izcilām personībām, kas spēj iedvesmot bērnus. Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts un skolotāja profesijas prestižs nav pārāk augsts, šādus cilvēkus piesaistīt vienmēr ir bijis liels izaicinājums,» secina E. Millere.

Šobrīd nodibinājums kopā ar IZM un augstskolām strādā pie skolotāju sagatavošanas modeļa, lai aiznākamajā akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestādēs ieviestu pilotprojektu – darba vidē balstītu viengadīgu mācību programmu topošajiem skolotājiem, kuri jau ir ieguvuši grādu kādā no specialitātēm. «Valstī jau otro gadu notiek skolotāju mācību programmu pārstrukturizācija, kad tiek samazināts programmu skaits un paaugstināta to kvalitāte. Līdz šim katru gadu sagatavoti aptuveni 200 skolotāju, taču strādāt skolās sāk labi ja viena ceturtā daļa. Pēc pirmā gada, apjaušot realitāti, viņu kļūst vēl mazāk, bet pēc diviem trim gadiem skolā vairs ir palikuši tikai 10–15 cilvēki. Savukārt to pedagogu, kas pensionējas, katru gadu ir proporcionāli daudz vairāk, radot katastrofālu skolotāju trūkumu,» konstatē E. Millere. Šobrīd par skolotāju var strādāt ikviens, kurš ir savā bakalaura vai maģistra programmā vismaz 6 kredītpunktu apjomā apguvis priekšmetu, kuru viņš mācītu skolā ar nosacījumu, ka gada laikā sāks apgūt skolotāja kvalifikāciju. «Ir nepieciešams kāds periods, kurā topošais skolotājs strādā tādā kā rezidentūras modelī ekspertu uzraudzībā, ar mentoru skolā un prakses vadītāju augstskolā, jo, līdzīgi kā ārstiem, kuri atbild par pacientu dzīvību, skolotājiem ir jāspēj atbildēt par bērnu izglītības un dzīves kvalitāti no pirmās darba dienas,» uzskata E. Millere. Savukārt K. Kulberga norāda, ka programmas pašmērķis nekad nav bijis būt esošajā formātā vienmēr, bet gan celt Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti kopumā.

«Programmas saplūšana ar augstskolām pavērs lielisku iespēju profesionāļiem, kuriem ir motivācija strādāt skolā un kam deg acis par pedagoģiju, gada laikā apgūt nepieciešamās prasmes un kļūt par izciliem skolotājiem,» teic K. Kulberga.

Šobrīd no 48 valstīm, kurās tiek īstenotas Iespējamajai misijai līdzīgas programmas, tikai dažās, tostarp Latvijā, tas netiek darīts sadarbībā ar augstskolām. Pretēji ir, piemēram, Igaunijā, kur sadarbība ar Tartu un Tallinas universitātēm notiek privātās publiskās partnerības ietvaros.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska atzīst, ka programmas Iespējamā misija veidotāju pieredze būtu īpaši noderīga, veicot studentu atlasi jaunajai pedagoģijas programmai. Līdz ar to pretendentiem netiks piemēroti augstskolas atlases kritēriji un jākārto iestājpārbaudījumi. Šobrīd LU ir dažādas otrā līmeņa profesionālās izglītības programmas pedagogiem, bet tās ir nepilna laika klātienes programmas. Šobrīd IZM tās pārveido par pilna laika klātienes programmām, kuras tiks īstenotas darba vidē. Topošie skolotāji varēs gan mācīties, gan strādāt, jo viņiem būs mentors arī skolā. «Ir ļoti labi, ja sabiedriskās organizācijas iesaistās nozīmīgu problēmu risināšanā. Taču tā nevar turpināties mūžīgi, skolotājiem ir nepieciešami augstskolas diplomi par skolotāja kvalifikācijas iegūšanu,» teic M. Raščevska. Paredzams, ka šajā programmā būs arī budžeta vietas.