Grāmatvedis kā sargsuns
Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni
Normatīvi
«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.
«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.
Nenogatavināta nodokļu skalai
Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza. «Tā ir politiķu pilna atbildība, ka nedz darba devējs, nedz grāmatvedis nevar šobrīd precīzi pateikt, kādu algu gada griezumā cilvēks saņems. Esmu šīs sistēmas pretiniece. Progresīvais nodoklis visās valstīs, kur tas ieviests, sākās no 12% vai 15%, nevis 23% kā pie mums. Turklāt, lai pārprogrammētu visas sistēmas, izmaksas gan uzņēmumiem, gan valstij bija nesamērīgi lielas. Valsts ekonomika tam nebija gatava. Vispirms vajadzēja izskaust aplokšņu algas, saprast, cik katrs nopelna, un tikai tad veidot progresīvā nodokļa skalu. Pie šī brīža spiediena un cilvēku neapmierinātības trakākais būtu sasteigti labot kļūdu, neizanalizējot iepriekšējās,» strikta ir L. Caune. LRGA arī aicinājusi klientus progresīvā nodokļa aprēķina iespējamās sekas pārrunāt ar saviem darbiniekiem, bet «viņiem jānodarbojas ar biznesu, nevis jāskaidro, kā katram veidojas neapliekamais minimums un cik cilvēks saņems».
Palīdz ar EDS
Lai arī darbu atslogo grāmatvedības programmas, kā arī paši grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību ir jau apraduši, viņi vēl joprojām turpina veltīt papildu laiku, lai korekti ievērotu nodokļu reformas laikā pieņemtās normatīvo aktu prasības, izskaidrotu atbilstošu normu ietekmi uz aprēķinātā nodokļa apmēru, atzīst Svetlana Šemele-Baikova, SIA Nexia Audit Advice zvērināta revidente, LRGA izpilddirektore. Joprojām pie grāmatvežiem ļoti bieži vēršas darbinieki, lai saņemtu paskaidrojumus par ikmēneša aprēķināto darba algu, jo prognozētais neapliekamais minimums mainās divreiz gadā. Bieži vien tieši grāmatvežiem ir jāpalīdz fiziskajām personām veikt atbilstošās atzīmes konkrētai personai VID EDS sistēmā, lai cilvēks kalendārā gada noslēgumā nebūtu parādā valstij nodokļus un lai pasargātu darbiniekus no nepatīkamiem pārsteigumiem, ar ko nākas saskarties, sagatavojot savas IIN deklarācijas par 2018. gadu un kļūstot par nodokļu parādniekiem galvenokārt dēļ nepamatota neapliekamā minimuma vai neatbilstošas IIN likmes piemērošanas 2018. gada garumā.
Neizpratnes viļņos
Vēl S. Šemele-Baikova akcentē, ka no 2019. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ir palielināts maksimālais neapliekamais minimums līdz 230 eiro (pērn – 200 eiro), kā arī ir paaugstināts mēneša ienākums līdz 1100 eiro, līdz kuram tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums (pērn līdz 1000 eiro). Tas automātiski atstāja ietekmi uz darbinieku algām, kam sekoja atbilstoši jautājumi no darbinieku puses.
Starp citu, grāmatveži prognozē jau nākamo neizpratnes vilni. Proti, no 1. marta IIN gada deklarācijas var sniegt saimnieciskās darbības veicēji, un šajā sakarā tie vēršas pēc palīdzības pie grāmatvežiem par jaunās kārtības ievērošanu. No 2018. taksācijas gada ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kā spriež S. Šemele-Baikova, šajā sakarā var sekot līdzvērtīgs neizpratnes vilnis, vien tagad – no saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem šī jaunā ierobežojuma dēļ izveidosies nodokļa parāds, līdzīgi, kā tas pašreiz bango no fiziskajām personām.
Papildu darba nasta
Vēl, runājot par nodokļu reformas nospiedumiem grāmatvežu darba laukā, aktīvi tiek gatavoti uzņēmumu gada pārskati par 2018. gadu, līdz ar ko tiek sagatavotas un iesniegtas arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas, atbilstoši nodokļu reformas ietvaros pieņemtajai jaunajai kārtībai.
Nodokļu reforma attiecībā uz UIN paredz iesniegt arī precizēto UIN deklarāciju par 2018. gada decembri, atspoguļojot tajā darījumu summas, piemēram, aizdevumus saistītajām personām, šaubīgos vai zaudētos debitoru parādus, palielinātos procentu maksājumus. Šajā laikā ir jāveic arī pēdējā pārbaude attiecībā uz gada laikā iesniegtajām ikmēneša UIN deklarācijām, lai gada pārskatā tiktu atspoguļotas korektas UIN izmaksas par 2018. gadu. Savukārt darījumi katram uzņēmumam ir individuāli ar īpašām niansēm, kas paredz atbilstošu laika patēriņu un profesionalitāti no grāmatvežu puses, lai informāciju korekti pirmo reizi atbilstoši jaunajai kārtībai atspoguļotu UIN deklarācijā. Neskatoties uz VID publicētajiem metodiskajiem materiāliem, ik pa laikam rodas jautājumi, uz kuriem vēl nebija saņemtas atbildes vai paskaidrojumi, jo prakse par jauno UIN kārtību vēl tikai veidojas.
Jāpiemin arī pieaugošās prasības pret ārpakalpojumu sniedzējiem kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Ārpakalpojumu grāmatvežiem ir jābūt izstrādātai atbilstošai iekšējās kontroles sistēmai, kas sekmīgi darbotos un nodrošinātu klientu darījumu efektīvu uzraudzību. Te L. Caune aicina likt aiz auss īpaši to grāmatvežu atbildību, kuri atrodas darba attiecībās, nevis ārpakalpojumā. Ja uzņēmumā notiks aizdomīgs darījums vai, piemēram, radīsies aizdomas par naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedis būs tikpat līdz- atbildīgs kā valdes loceklis.
Šī gada tālskatī
Grāmatvežu šī gada izaicinājumu lādē viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir neskaidrības par Brexit jeb Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no ES gala scenārijs. Uzņēmēji, kam ikdienā notiek darījumi ar AK, savus jautājumus adresē grāmatvežiem, kuriem attiecīgi ir jābūt jau informētiem par iespējamiem scenārijiem un spējīgiem izskaidrot ietekmi uz attiecīgā biznesa darbību.
VID jau ir publicējis metodiskos materiālus par Brexit ietekmi uz nodokļu piemērošanu un iesaka visiem nodokļu maksātājiem laikus sagatavoties un iepazīties ar muitas procedūrām un formalitātēm, kas saistītas ar importu un eksportu. Taču sniegtā informācija jebkurā brīdī var mainīties atkarībā no ES un Latvijas pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, ieteikumiem, vadlīnijām un citiem dokumentiem, akcentē S. Šemele-Baikova
Papildu visam pašreiz notiek arī jaunā Grāmatvedības likuma izstrāde, kam sekos uz likuma pamata izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi. Grāmatvežiem nepārtraukti ir jāseko izmaiņām ne tikai nodokļu jomā, lai būtu spējīgi sniegt savus pakalpojumus profesionāli augstākajā līmenī.Savukārt, noslēdzot grāmatvežu sāgu, L.Caune cer, ka Licencēšanas likums tiks beidzot pieņemts, jo tas sakārtotu ārpakalpojumu jomu.