Ilze Kalniņa, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, jauniešu programmas Panākumu universitāte izveidotāja

Ceļvedis

Vēderprieki

Ja dodos uz biznesa tikšanos, parasti izvēlos kādu klusāku vietu. Tā var būtu pat mazāk zināma, bet kur varu netraucēti izrunāt biznesa jautājumus, kā arī ļoti svarīga ir atrašanās vieta. Galvenais, lai būtu, kur novietot auto, jo esmu nemitīgā dzīves kustībā. Savukārt, ja dodos pusdienās ar savu ģimeni vai draugiem, bieži vien izvēlos kādu no Āzijas virtuves restorāniņiem. Man ļoti tuva ir Taizeme, tās kultūra un arī virtuve. Ikdienā ļoti labprāt ieskrienu paēst Avotu ielas ķīniešu ēstuvītē.

Esot ārzemēs, vienmēr mēģinu izbaudīt vietējo virtuvi, arī to, ko piedāvā ielu tirgotāji. Šo patieso garšu nepasniedz nevienā restorānā.

Ņemot vērā manu intensīvo darba grafiku, nemēdzu ikdienā gatavot, un, visticamāk, tas man arī tik labi nepadodas, bet Ziemassvētkos un Jāņos es pārsteidzu savu ģimeni ar pašas ceptajiem, īpašajiem pīrāgiem. Darbdienu vakaros ēdu dažādus lapu salātus un dārzeņus. Vakaros ļoti labprāt mielojos ar saulespuķu sēklām, un bieži vien ģimenes sarunas vedas tieši pie to bļodiņas.

Dvēselei

Spēju atrast sava veida burvību visos sarīkojumos, it īpaši, ja uz tiem dodamies jaukā kompānijā. Ar kolēģiem bieži apmeklējam dažādus uzņēmēju pasākumus, tostarp vadītāju konferenci EBIT. Tajos mēdzu uzņemt daudz pozitīvas enerģijas un stimulu darīt ko jaunu savā uzņēmumā. Ļoti labprāt klausos citu panākumu stāstus, kā arī mēdzu sevi pieķert pie domas, ka es arī to varu un varu pat labāk!

Aprīlī braukšu uz Zviedriju klausīties Mišelas Obamas lekciju.

Man tuva ir arī opera. Iespaidīga šķiet Aīda, reizi pa reizei atkārtoti aizeju uz Seviļas bārddzini, Karmenu.

Noteikti spēcīgākās emocijas guvu izrādē, ko ieteiktu redzēt ikvienam Latvijas patriotam, – No zobena saule lēca. Tas bija tik spēcīgs emocionāls pārdzīvojums, ka grūti iedomāties, vai vispār iespējams radīt kaut ko skaistāku par šo! Protams, arī koncerts Dod, Dieviņi, tāpat Daumanta Kalniņa un Raimonda Paula koncerti, ko tikko apmeklēju Dailē.

Pati esmu patriote, tādēļ mani lielie svētki ir Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Uzskatu, ka tie vieno tautu un daudz pasaka par tās kultūru, dzīves norisēm, vēsturi un tradīcijām. Mana aizraušanās ir arī Latvijas pilsētu svētki. Tā ir fantastiska iespēja iepazīt daudzas Latvijas pilsētas, paražas, tradīcijas. Aizgājušajā vasarā īpaši gribu izcelt Sabiles Vīna svētkus.

Droši vien ticu kam ārpausaulīgam, jo esmu dzimusi 30. aprīlī, tātad Valpurģu naktī. Tie ir tradicionāli svētki, ko izsenis atzīmēja naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju daudzās Eiropas kultūrās, arī Latvijā. Tādēļ ticu, ka tā ir nakts, kad raganiņas tiekas savā ikgadējā sapulcē, lai pārrunātu lietu kārtību. Tad dodos uz Tērveti, kur ir «raganu sabats».

Kino

Ikdienā nemēdzu skatīties televīziju. Sākot skatīties kādu filmu, parasti aizmiegu jau pirmajās minūtēs. Acīmredzot ikdiena dara savu. Savulaik uz kino devos kopā ar bērniem, lai pasmietos par kādu komēdiju vai atbalstītu latviešu režisoru filmas. Arī šobrīd, ja uz lielajiem ekrāniem tiek rādīts pašmāju kino, ļoti labprāt to dodos skatīties. Pēdējās bija Bille un Tēvs nakts, ko noskatījos. Spilgtas emocijas joprojām raisās par filmu Melānijas hronika. Tā ir jānoskatās ikvienam Latvijas iedzīvotājam, varbūt pat pateicībā par mūsu brīvību, lai novērtētu Latviju un gūtu izpratni, kā to veidot tālāk, lai nekas tāds nebūtu jāpiedzīvo mums un mūsu bērniem.

Brīvajā laikā

Noteikti ceļošana ir hobijs Nr.1! Vispirms Latvija, tad mīļie kaimiņi Lietuvā un Igaunijā. Turklāt man patīk aktīva ceļošana, nevis nīkšana kūrortos. Izmēģinu visu, ko piedāvā konkrētā valsts. Viesnīcā ierodos nomazgāties un aizmigt. Bērni mēdz mani apcelt, ka pēc intensīvās atpūtas ceļojumā nepieciešama vēl viena nedēļa, lai atpūstos no ceļojuma.

Vasaras vakaros mana svētā meditācija ir riteņbraukšana. Izbaudu to mirkli, kad dodos ar riteni pa lauku ceļiem, pa Iecavas mežiem, izbaudu Latvijas ainavas, reibinošās ievas, ceriņus, ziedošos rapšu laukus, rudzu laukus, pļavas. Man patīk pabūt ar sevi un atpūsties no lielpilsētas steigas un kņadas.

Mans netradicionālais hobijs, ja tā to var saukt, ir mana daiļdārza kopšana. Mamma bērnībā man mēdza teikt, ka nekas tik ļoti neatpūtina galvu kā «roku iemērkšana zemē». Vakaros pēc darba aplaistu savus ziedu podus, košumkrūmus, zālāju un puķu dobes, lai tās priecētu mani un manus viesus līdz rudens salnām. Šo nodarbi esmu nodevusi arī saviem bērniem, kuri tīņu vecumā reiz man teica, ka dzīvos dzīvokļos, lai tik nebūtu jādara tie dārza darbi, bet šobrīd paši uzprasās brīvdienās atbraukt ciemos un palīdzēt.

Vēlos aizbraukt uz…

Man laikam nekad nebūs par daudz Taizemes. Esmu līdz ausīm iemīlējusies šīs valsts sirsnībā, vienkāršībā, laipnībā, dzīvespriekā un skaistajā kultūrā. Tomēr vēlos arī saņemties apmeklēt Vjetnamu, Mjanmu un, iespējams, kādu citu Āzijas valsti. Eiropā vēl neesmu paspējusi apceļot Grieķiju, jo parasti biļete nopērkas uz sen sirdī iekritušo Itāliju. Šogad plānoju apciemot savu meitu Meksikā.

Grāmatplauktā man…

Parasti izvēlos izlasīt grāmatas ar filozofisku ievirzi. Man svarīgi iedziļināties, dzīvot līdzi un meklēt jautājumus un atbildes no savas gūtās pieredzes. Tā nav daiļliteratūra. Parasti tās ir grāmatas, kas palīdz izprast kādu no dzīves procesiem.

Noteikti iesaku kopā ar saviem bērniem izlasīt Roberta T. Kijosaki un Šāronas L. Lekteres grāmatu Bagātais tētis, nabagais tētis un citas viņa grāmatas. Kad auga mani bērni, jau tīņu vecumā viņiem katram bija pa savai grāmatai, ko viņi vairākkārtīgi pārlasīja, un mēs par to daudz diskutējām. Starp maniem favorītiem ir arī tādi autori kā Bodo Šēfers ar Uzvarētāju likumiem, Robins Šarma ar grāmatām Līderis bez titula un Kurš raudās pēc Tavas nāves? Ko ieteiktu izlasīt ikvienam? Paula Ardena Lai ko Tu domā, domā citādi par nepareiziem lēmumiem un pareiziem rezultātiem.

Domugrauds

Ļoti iedvesmo cilvēki, kuri dzīvē visu ir sasnieguši saviem spēkiem, un tādu Latvijā ir ne mazums, piemēram, Ieva Plaude-Rēlingere. Ticu, ka cilvēks spēj visu, tikai nepieciešams gribasspēks un vēlēšanās augt. Domu grauds, kas raksturo manu dzīves dziņu, ir eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas: «Apņēmībai un idejām rodas atbalstītāji un sabiedrotie, vienaldzībai un apātijai tie zūd», jo arī es ticu, ka labai idejai ir sekotāji. Tā tas ir. Kad pirms 10 gadiem izveidoju pirmo tālmācības vidusskolu, daudzi šaubījās, vai tā pastāvēs kaut gadu. Šogad izsniegšu 2000 atestātu, un manai idejai ir sekotāji – tālmācības izglītība ir ikdiena.