SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst. eiro; tajā top cilmes šūnas, ko izmanto kosmētikā

Biotehnoloģijas

Tā kā augu cilmes šūnas kosmētisko un farmaceitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantotas biežāk, zinātniekiem paveras visnotaļ plašs darba lauks. DB jau rakstīja, ka 2017. gada pavasarī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki, doktora grāda pretendenti Mārtiņš Borodušķis un Anna Ramata-Stunda izveidoja uzņēmumu SIA Alternative Plants, kas ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Šobrīd uzņēmuma darbībā ir iesaistījušies vēl trīs speciālisti, kas kļuvuši par līdzīpašniekiem, – produktu izstrādes vadītājas Elza Kaktiņa un Baiba Silamiķele un inženieris Reinis Rutkis. 2017. gada vasarā kompānija noslēdza dalību biznesa akseleratorā RebelBio. Uzņēmums ir piesaistījis privāto un publisko finansējumu 168 tūkst. eiro apjomā. 100 tūkst. ASV dolāru ir saņemti no SOSV riska kapitāla fonda, kas ir viens no lielākajiem agrīnās fāzes investoriem ar biotehnoloģijām saistītos uzņēmumos. 50 tūkst. eiro ir piesaistīti no finanšu institūcijas Altum akselerācijas fonda Buildit Latvia un 15 tūkst. eiro no Climate KIC akseleratora. Jauno zinātnieku nākotnes plāni ir visnotaļ ambiciozi – viņi vēlas būt klātesoši gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.

Savs know-how

SIA Alternative Plants no telpām LU Akadēmiskajā centrā ir pārcēlusies uz savu ražotni Podraga ielā Rīgā. Ražotnes izveidošanā tika ieguldīti aptuveni 50 tūkst. eiro – galvenokārt iekārtās, kas nodrošina pilnīgi sterilu vidi un augstu mikrobioloģisko tīrību – tika iegādāts laminārās plūsmas bokss, nepieciešamās iekārtas sterilizācijai, klimata kamera un gaismas skapis, kas ļauj auga šūnām modelēt tā diennakts režīmu, lai bez jebkādām ģenētiskām modifikācijām varētu būtiski palielināt aktīvo vielu ražošanu, stāsta Alternative Plants valdes priekšsēdētāja Anna Ramata-Stunda. Izmaksas bija salīdzinoši nelielas, jo iegādātas arī lietotas iekārtas, kas pārveidotas uzņēmuma vajadzībām un darba specifikai, tāpat jaunie zinātnieki ražotnes izveidošanu veikuši pašu spēkiem, strādājot gan dienu, gan nakti. «Ir trīs dažādi veidi, kā var ražot biomasu, tie fundamentāli atšķiras. Kopā ar inženieri Reini Rutki braukājām uz dažādām biotehnoloģiski ražotu aktīvo vielu ražotnēm Vācijā un Lietuvā. Mūsu mērķis ir aktīvās vielas ražot vismaz desmit reižu lētāk. Augu šūnu ražošanai nav iespējams nopirkt gatavas iekārtas, sistēmas ir jāoptimizē un jāpielāgo. Mēs, protams, arī varētu iztērēt ražotnei pusmiljonu un miljonu eiro, sākotnējais investīciju plāns paredzēja finansējumu 600 tūkst. eiro apjomā, taču mums pietika ar 50 tūkstošiem eiro, jo iegādājāmies gan lietotas iekārtas, gan ar defektiem, kurus pašu spēkiem novērsām, kā arī pavisam citādāk pieejam ražošanas procesiem, dalot tos pa daļām,» saka uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Borodušķis. «Strādājam kā hakeri, lai uzlauztu procesus. Daļa no intelektuālā īpašuma, ko novērtē arī investori, ir ne tikai pats produkts, bet ražošanas sistēma – veids, kādā mēs šīs augu šūnas spējam pavairot. Tās ir mūsu zināšanas un prasmes,» uzsver A. Ramata-Stunda. Šobrīd aktīvās vielas tiek iegūtas no pūķgalves, kas ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. «Tā ir specifiska suga, kuras izmantošanai šādā veidā bioloģiski aktīvo vielu ražošanai uzņēmums ir iesniedzis patentu, turpinot starptautisko patentēšanas procedūru. Kopumā SIA Alternative Plants ir šūnu līnijas no septiņiem dažādiem augiem, kuras šobrīd publiski vēl nenosaucam, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu. Puse no šīm sugām, kuras izmantojam, ir aizsargājamas, daļa ir biežāk dzirdēti augi. Tie dabā ir grūti ievācami, jo ir ilgi augoši vai tādi, kas dabā savas aktīvās vielas producē ļoti īsu laika posmu, piemēram, pumpuru dzīšanas periodā,» klāsta A. Ramata-Stunda. Visi septiņi augi, no kuriem uzņēmums iegūst aktīvās vietas, aug Latvijā. Aktīvās vielas, kas iegūtas no pūķgalves, izmanto Latvijas kosmētikas ražotājs AS Madara Cosmetics, pievienojot tās divu krēmu izgatavošanas procesā kā aktīvās sastāvdaļas. Abi šie krēmi ir paredzēti ādas aizsardzībai.

Lauzīsies farmācijas lauciņā

A. Ramata-Stunda teic, ka aktīvajām izejvielām kosmētikas ražošanai uzņēmumam ir daudz potenciālo klientu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

«Daļai uzņēmumu interesē mūsu nākamais produkts, kas ir domāts kosmētikas līdzekļiem aknes skartas ādas kopšanai. Tas jau ir gatavs, bet mēs šobrīd strādājam pie intelektuālā īpašuma aizsardzības. Esam tiem jau iedevuši paraugus, pašlaik kārtojam visu, kas ir saistīts ar produkta dokumentāciju uz patentēšanu. Otra aktīvā viela ir paredzēta kosmētikai, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus, smoga radītos smagos metālus, kas ir ļoti būtiski novecojošai ādai pilsētvidē,» viņa klāsta. Tāpēc potenciālie šādas kosmētikas lietotāji ir lielajās pasaules metropolēs, kurās ir problēmas ar gaisa piesārņojumu, tostarp gan Londonā un Ņujorkā, gan Šanhajā.

Savukārt SIA Alternative Plants klienti ir izplatītāji, kas strādā globālajā tirgū. «Mēs tikko esam parakstījuši sadarbības līgumu ar vienu ļoti lielu ārvalstu kompāniju – aktīvo vielu izstrādātāju un izplatītāju, kas veic mūsu produkta testēšanu,» informē A. Ramata-Stunda. Kompānijai ir bijušas sarunas par sadarbību arī ar vairākām farmācijas firmām, kurām ir atvērtās inovāciju platformas. «Tas ir veids, kā uzņēmumi meklē potenciālos produktus un izejvielas sev, nodrošinot tādiem jauniem uzņēmumiem kā SIA Alternative Plants testus, kuru izmaksas tie sedz. Mēs sūtīsim savus paraugus farmācijas kompānijai, kura tos pārbaudīs divos testos. Šīs aktīvās vielas var izmantot ādas patoloģiju gadījumā, kā piemēram, psoriāze un ekzēma. Tas samazina mūsu pētniecības attīstības izmaksas, turklāt var novest pie sadarbības, kas ļaus mums lauzties iekšā arī farmācijas lauciņā,» cer A. Ramata-Stunda. Uzņēmuma mērķis ir būt klātesošiem gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, palielināt produktu portfeli un piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.

Labs signāls

Pāriešana uz savām laboratorijām ir skaidrs signāls, ka uzņēmums ikdienā veiks pētniecisko darbu, – tā vairs nav sadarbība starp zinātnisko institūciju un uzņēmumu, kas visbiežāk ir konkrēts pasūtījums, proti, izpētiet mums kaut ko un tad šķiramies, vērtē Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa. «Ne visās nozarēs ir nepieciešamas miljoniem vērtas iekārtas. Daļa pētniecības nemaksā dārgi, un tas ir ļoti labi, ka uzņēmumi to kvalitatīvi veic paši. Latvija kā valsts ļoti daudz iegūst no zināšanu ietilpīgiem uzņēmumiem, tādi mums būtu nepieciešami vēl vairāk,» viņa spriež, atzīstot, ka A. Ramata-Stunda ir viena no Latvijas šā brīža izcilākajām jaunajām zinātniecēm, kura zinātnes rezultātus tuvina praktiskam ikdienas pielietojumam. «Ir ļoti iepriecinoši redzēt Latvijas tautsaimniecībā arvien vairāk šādu piemēru. Ja jaunā valdība turēs savu solījumu par lielākiem ieguldījumiem zinātnē, radīsies vēl vairāk šādu, uz tirgu pārnesamu, ideju, no kurām iegūs gan tautsaimniecība, gan sabiedrība kopumā,» viņa secina.