Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki

Golfs

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Sit kaut sniegā

Arī iepriekš konkrētajā vietā Piņķos atradās golfa laukums, taču mantojumā no tā nav palicis nekas. 2013. gadā jaunie saimnieki sāka visu no gala. Pārmaiņām bija nepieciešami pieci gadi. Un nu ar gandarījumu tiek apgalvots, ka tas ir pilnīgi jauns produkts Baltijas valstu starpā. Būvniecībā ievēroti augstākie kvalitātes standarti, par ko liecina liela, starptautiski atzīta golfa arhitektūras uzņēmuma Nicklaus Design piesaiste laukuma, ainavas veidošanā. Vēl Jūrmala Golf Club & Hotel izceļas ar augstākajām tehnoloģijām aprīkotu treniņlaukumu. Tajā ir prožektori, kas apgaismo 250 metru tālumā, un individuālie sildītāji. No maija treniņlaukumā būs instalēta arī TopTracer tehnoloģija, tādējādi tas būs pirmais golfa laukums Austrumeiropā, kur golferiem iespējams trenēties labos apstākļos visa gada garumā. Atsevišķi izveidota arī iekštelpu treniņu studija, kas aprīkota ar TrackMan un Foresight simulatoru.

Sniegbaltīte un septiņi rūķīši

Tomēr garākās un smagākās darba stundas bija jāpavada 75 hektāru plašā laukuma pamatnes sagatavošanai. «Esam pilnīgā purvā. Apakšā kūdras slānis sasniedz līdz pat piecu metru dziļumu. Lai visas zonas būtu spēlējamas gan pavasarī, gan rudenī pēc lietus, būvējot objektu, ievedām ap 150 tūkstošiem kubikmetru smilts. Zem zāles visā laukumā atrodas 30 centimetru biezs smilšu slānis, kas ir papildinājums no jauna instalētajai ūdens novades sistēmai. Drenāžas cauruļu kopgarums ir ap 40 kilometru, ko neviens gan neredz. Aptuveni 30 kilometru gara ir laukuma jaunākās paaudzes automātiskā apūdeņošanas sistēma – 1600 laistīšanas galvu. Naktī nepieciešamas sešas stundas, lai visu aplaistītu,» stāsta K. Lūsis.

Būvniecībai tika izveidots savs būvkomersants – SIA Baltic golf development. Šis ģenerāluzņēmējs piesaistīja darba vadītājus no ASV, Meksikas, Lielbritānijas – kopā septiņu profesionāļu komandu. Un arī pieredzes un specifisko zināšanu pēc galvenā agronome tika izraudzīta no Anglijas. Nu jau viņa Latvijā audzina nākamo golfa laukumu dārznieku paaudzi. Laukuma uzturētāju komandas (greenkeepers) sastāvā pamatā gan ir latvieši, kuri strādā pieredzējušu, augsta līmeņa golfa laukumu vadītāju uzraudzībā.

Turpinājums sekos

Salīdzinoši 1600 kvadrātmetru plašajai kluba ēkas celtniecībai bija vajadzīgi vien 13 mēneši, lai gan arī tā ir īpašs arhitektūras objekts, kas izvirzīts valsts mēroga skates Gada labākā būve Latvijā 2018 finālā nominācijā Koka būve. Rezultāti būs zināmi jau parīt, 28. martā. Konstrukcijā betons izmantots tikai pamatiem. Koka karkass – Somijas lapegle. «Māju pasūtinājām Somijā pēc amerikāņu arhitektu dizaina koncepcijas. Gan Latvijā, gan Somijā apskatījām vairākas rūpnīcas, kas ražo koka konstrukcijas. Toties logi ražoti Jelgavas SIA Flora, durvis, interjera detaļas – Jaunolaines SIA Rauko. Maksimāli centāmies izmantot vietējo ražotāju piedāvāto,» klāsta K. Lūsis. Kluba mājā ir gan ģērbtuves ar saunu, gan restorāns un viesnīca ar 17 boutique numuriņiem. Kopējais darbinieku skaits ārpus aktīvās sezonas ir ap 50 cilvēku, bet sezonā tas dubultosies. Līdz šim ieguldītās investīcijas ir 6,5 milj. eiro laukuma izveidei un pieci milj. eiro kluba mājai. Investīcijas ieplūdušas no Šveices. Īpašnieks ir Divertimento Investment AG.

Taču tas ir tikai starta šāviens. «Nākamajā vasarā plānojam sākt būvēt sporta centru ar tenisa kortiem, baseinu, SPA, trenažieru, grupu nodarbību zāli, lai te būtu ko darīt visai ģimenei. Esam jau sākuši koncepcijas izstrādi,» atzīmē K. Lūsis. Attīstības plānos ietilpst arī privātmāju apbūve. Infrastruktūras izbūve sāksies gada nogalē. No kopējiem 130 hektāriem golfs, kluba ēka un sporta centrs aizņems 80 hektāru.

Iemācīties var visi

Kopā jaunajā golfa centrā ir 27 bedrītes, 18 no tām ir Jūrmalas laukumā un 9 – akadēmijas laukumā. Pēdējais ir īsāks, un tajā spēle aizņem pusotru stundu atšķirībā no pirmā, kur nepieciešamas četras līdz piecas stundas (ar standarta bāzes cenu spēlei 89 eiro). Vienlaicīgi uz vienu bedrīti parasti pulcējas ne vairāk kā četri cilvēki. Spēles laikā jānostaigā gandrīz 10 kilometru. Taču ir pieejami arī kopā 20 īres golfa karti, kas visi aprīkoti ar Visage GPS tehnoloģiju. Vienu no tiem jau izmēģinājis kāds īpašs pasažieris – Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks pagājušā gada vizītes laikā Latvijā. Tomēr K. Lūsis nepiekrīt stereotipam, ka golfs ir dārgs, nepieejams un ekskluzīvs sporta veids. Te der pieminēt, ka to aizsāka aitu gani Skotijā, kurus nu nekādi par sabiedrības eliti nenosauksi. Aiz «neko darīt» viņi ar koka nūjām sāka dzenāt čiekurus. K. Lūsis golfu pielīdzina slēpošanas izmaksām. Arī etiķetes smalkumi nebūt nav drastiski. Jābūt vien zempapēžu apaviem, lai nebojātu zāliena segumu, jebkura auduma biksēm, kas nav džinsi, un polo kreklam. Sākumā inventāru var arī īrēt. Tiesa, vispirms obligāts ir noteikumu tests un praktiskas treniņu nodarbības, lai uz lielā laukuma nav vilšanās un sapņi par lielisku golfa spēli kopā ar bumbiņu dīķī. Šobrīd jau strādā vietējie treneri, bet sezonā plānots piesaistīt kādu ārzemnieku, «kura nebūt ne vieglajos meklējumos pašlaik vēl atrodamies».

«Iemācīties spēlēt golfu var visi,» uzskata K. Lūsis. Turklāt pulcēties uz maču var gan kompānijā, gan pa vienam. Proporcija varētu būt 50:50. Darba dienu vakaros pat vairāk individuālistu, kuri tādējādi raitā solī izvēdina galvu.

Olimpiskais sporta veids

Pasaules līmeņa sacensībām teritorijas tomēr ir par maz; būtu vajadzīgas arī lielas tribīnes, bet Eiropas līmeņa turnīriem laukuma kvalitāte atbilst. «Pirmajā sezonā gan vēl negribam uzņemties tos rīkot, jo vispirms pašiem jāsadzīvo ar jauno objektu, bet 2020. gadā gan var sākt organizēt kādas Eiropas līmeņa sacensības,» spriež K. Lūsis. Līdz tam notiks dažādi pašmāju turnīri un aktivitātes, kas tiks rīkoti gan kopā ar vietējiem uzņēmējiem, gan Latvijas Golfa federāciju, par kuras biedru Jūrmala Golf Club & Hotel kļūs jau tuvākajā laikā.

K. Lūsis rezumē: «Ņemot vērā, ka golfs ir kļuvis par olimpisko sporta veidu, esam par to, lai tas attīstītos. Ir vairākas spēcīgas golfa spēlētājas, piemēram, Laura Jansone, māsas Krista un Māra Puisītes, Anna Diāna Švanka, kuras jau ASV apvieno izglītību ar golfu. Nākotnē patīkami būtu dzirdēt arī Latvijas vārdu pasaules golfa rangā.»