Egle Klekere, Deep White dibinātāja un stratēģiskā konsultante

ceļvedis

Vēderprieki

Vistuvākā man ir taizemiešu un Vidusjūras reģiona virtuve. Dienvidaustrum- āzija ir viens no maniem iecienītākajiem ceļojumu galamērķiem, kas saistās arī ar labu ēdienu. Rīgā ir pāris vietu, kuras ieraduma vai ģeogrāfijas dēļ sanāk apmeklēt biežāk, klasika ir restorāns Osiris, labu japāņu virtuvi baudu restorānā COD, mēdzu pusdienot Stabu ielas Vīna studijā un Kolekcionārā, ja sagribas indiešu ēdienu, dodos uz Rāmu. Mājās visi kopā ēdam vakariņas, taču gatavošana nav mans hobijs vai aizraušanās. Ja esam ļoti aizņemti, bez sirdsapziņas pārmetumiem pasūtām ēdienu līdzņemšanai.

Dvēselei

Man patīk ļoti dažāda mūzika. Pēdējā laikā mājās mūzikas izvēli diktē desmitgadīgais dēls Pēteris, kurš ir liels rokmūzikas fans. Pie mums skan Deivids Bovijs, Igijs Pops, Lū Rīds, Merkūrijs un citi. Kopā dodamies uz koncertiem – pagājušajā gadā bijām uz Niku Keivu un Džeku Vaitu. Noteikta mūzika, konkrēti mūziķi un skaņdarbi man palīdz koncentrēties darbam. Gan Latvijā, gan ceļojumos cenšos apmeklēt klasiskās mūzikas notikumus un operas izrādes. Ņujorkas Metropolitēna operas izrādē Rožu kavalieris izcila bija Elīna Garanča, izrādē Otello – Aleksandrs Antoņenko un izrādē Toska – Anna Ņetrebko. Latvijas Nacionālajā operā un baletā man jāizceļ divi spilgti iestudējumi ar ievērojamu laika distanci – Aīda ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju un Aika Karapetjana režisētais Fausts.

Arī kino man vienmēr bijis ļoti svarīgs – drīz pēc vidusskolas diezgan nopietni apsvēru iespēju studēt dokumentālo kino. Liels nopelns tajā bija kinoforumam Arsenāls un tā dibinātājam Augustam Sukutam, kas man 18 un 20 gadu vecumā deva iespēju veidot Arsenāla komunikāciju – rīkot pasākumus, vadīt uz Latviju atbraukušo zvaigžņu preses konferences, organizēt intervijas – mācījos ne vien par kino, bet arī sabiedriskās attiecības. Godīgi sakot, neticami, ka man toreiz ko tādu uzticēja. Iespējams, tāpēc man tuvi ir Arsenāla laika kino varoņi – Stellings, Grīnvejs, Joseliani. Brīvdienās ar bērniem skatāmies klasiku – Billiju Vailderu, Čārliju Čaplinu, Hičkoku. Domājot par jaunākā laika spilgtākajām kino pieredzēm, prātā nāk Džārmuša Patersons, Ksavjera Dolana Tas ir tikai pasaules gals un Alehandro Hodorovska Nebeidzamā dzeja. Esmu priecīga par Latvijas simtgades kino programmu un latviešu kino atdzimšanu. Latvijas kino ir audzis, pateicoties finansējumam, noteikti arī Ditas Rietumas pašaizliedzīgajam darbam un mīlestībai pret kino.

Brīvajā laikā

Kā divu bērnu mammai mans nopietnākais sporta veids ir laika pavadīšana ar bērniem. Tā kā daļu laika dzīvojam laukos, katru nedēļu cenšamies daudz staigāt pa mežu, ziemās – slēpot, vasarās – braukt ar riteņiem. Viļņveidīgi, parasti pavasarī un vasarā, pieslēdzos skriešanai. Nevarētu teikt, ka izbaudu, drīzāk piespiežu sevi, bet pēc tam ir prieks.

Vēlos aizbraukt uz...

Ceļošana ir veids, kā sevi uzlādēt un piepildīt, atslēgties no intensīvās ikdienas un atgūt veselīgu skatu uz dzīvi. Ceļoju daudz. Divas dažādas lietas ir ceļojumi ar bērniem un bez viņiem. Ar bērniem ceļojam relaksēti, mierīgi, izmantojot skolēnu brīvlaikus. Ar viņiem es, piemēram, nebrauktu uz valstīm, kur ir malārijas risks, augsts noziedzības līmenis, rēķinos arī, ka viņi negribēs 20 kilometrus dienā, karstumā staigāt kājām. Pavasarī visbiežāk dodamies uz Dienvidaustrum- āziju – Taizemi, Mjanmu, Malaiziju, Laosu, šogad – Šrilanku. Vasaras ir lieliskas Latvijā, bet rudens brīvdienās ceļojam pa Eiropu. Savukārt ceļojumi bez bērniem mēdz būt intensīvāki – vēl neiepazīti galamērķi, piemēram, šogad gadu mijā apceļojām Etiopijas dienvidus, iepazīstot vietējo cilšu dzīvi. Pirms gada gājām trekingā pa Izraēlas tuksnesi. Garās nedēļas nogales no piektdienas līdz pirmdienai ir labs formāts, lai apmeklētu spilgtākos Eiropas kultūras notikumus, izstādes. Nākotnē vēlētos labāk iepazīt Āfriku, pa to paceļojot.

Grāmatplauktā man...

Dominē profesionālā literatūra par komunikāciju, biznesa vadību. Tā ir ikdienas sastāvdaļa, grāmatas lasu, meklējot atbildes uz man tajā brīdī aktuālajiem jautājumiem. Sarežģītāk un tieši tāpēc vērtīgāk, ja izdodas atrast brīdi un veltīt laiku grāmatām, kas redzesloku paplašina ārpus profesionālo tēmu loka vai bagātina emocionāli. Piemēram, laba daiļliteratūra – negaidīts atklājums pērn bija Olivjē Burdo Gaidot Bodžanglu vai Daces Meieres izcili iztulkotā Roberto Bolanju Mežonīgie detektīvi. Lasīšana ir ceļojumu sabiedrotais. Pēdējā grāmata, ko tikko nopirku Šrilankā, ir Mišelas Obamas Becoming. Ceļojot līdzi ņemu ne vien grāmatas, bet arī neizlasītos žurnālus Rīgas Laiks, kas, manuprāt, ir unikāla parādībā Latvijas kultūrā. It kā ērtāk un racionālāk ceļojumos būtu lasīt e-grāmatas. Kindle ir tiešām ļoti patīkami lietot, aizņem maz vietas, jebkurā brīdī var pasūtīt jaunu grāmatu – garākos braucienos tas vienmēr ir man līdzi. Tomēr emocionāli joprojām priekšroku dodu drukātajām grāmatām.