Tendences Mainās izpratne par to, kas ir labs dizains, proti, ka tie nav tikai krēsli, logotipi, skaistas drēbes vai koka darinājumi, bet starpdisciplināri projekti vai plašāka nojēguma produkti

Tā atzīst DB aptaujātie šīs jomas eksperti īsi pirms Latvijas Dizaina gada balvas pasniegšanas.

Ir palielinājusies balvai iesniegto dizaina risinājumu daudzveidība, un tie ir starpdisciplināri; daudz kup- lākā skaitā šogad ir digitālie risinājumi. 25% no Latvijas Dizaina gada balvai 2019 iesniegtajiem 122 darbiem ir veltīti produktu dizainam, 12% – digitālajam dizainam, 9% – interjera, 9% – komunikāciju un 9% – grāmatu un žurnālu dizainam.

Šī gada balvas devīze – Dizains ir darbība. «Angļu valodā vārda dizains nozīme vairāk ir kā darbības vārdam. Latviski tas tiek saprasts kā lietvārds. Vēlamies uzsvērt šī vārda būtību – dizains kā darbība, process, rīcība,» saka biroja H2E radošā direktore Ingūna Elere, kura citē dizaina leģendas Masimo Viņelli (Massimo Vignelli) teikto, kurš vienmēr ir meklējis veidu, kā ietekmēt miljoniem cilvēku dzīves nevis ar politikas vai izklaides, bet ar dizaina palīdzību.

Izpratne mainās

I. Elere atzīst, ka ceturtās industriālās revolūcijas laikā, mainoties pasaulei un sociālajai situācijai, ir mainījusies arī izpratne par dizainu. «Tas šodien nav tikai krēsls, telpa vai iepakojums. Tas ir ļoti daudzveidīgs, un tam ir raksturīga starpdisciplinaritāte – sociālais, pieredzes, procesa, pakalpojumu dizains. Šī dažādība atspoguļojas arī iesniegtajos darbos – parādās jaunas jomas, tā tas notiek visā pasaulē un arī pie mums Latvijā. Ir izteiktāki darbi, kas ar dizaina palīdzību risina dažādas problēmas, piemēram, komunikācijas un sociālās problēmas. Dizains parādās kā instruments to risināšanai,» secina I. Elere.

Latvijas Dizaina gada balvas 2019 žūrijas locekle, modes zīmola Talented dizainere un līdzīpašniece Indra Komarova uzskata, ka pēdējā laikā sabiedrībā mainās izpratne par to, kas ir labs dizains, turklāt tas notiek visos līmeņos. «Protams, gadās arī dažādi dizaina izpratnes pārpratumi, piemēram, ar dizainu tiek jaukti rokdarbi un amatniecība, tā vārds tiek izmantots tik bieži, ka reizēm pat metas slikti. Taču ir daudz labu piemēru. Latvijā arvien vairāk sāk domāt un runāt par ilgtspējību, aug prasības pēc estētiskām kvalitātēm un ir dažādi sabiedrību izglītojoši pasākumi – publiski pieejamas lekcijas, raidījumi, kas stāsta par dizainu un tā nozīmi,» viņa secina.

Savukārt cits Latvijas Dizaina gada balvas 2019 žūrijas loceklis, Infogram vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš uzskata, ka Latvijā sabiedrības izpratne par to, kas ir labs dizains, mainās lēni. «Pieļauju, ka attīstība nav viegla arī pašai industrijai, kas ir bijusi diezgan konservatīva. Arvien biežāk novērojams, ka sabiedrība sagaida no ikdienas servisiem ne tikai to esamību, bet arvien rūpīgāk izvērtē, kā tie darbojas un cik efektīvi ir lietojami, attiecīgi salīdzinot, kādēļ kāds risinājums ir labāks par citu dizaina kontekstā, ne tikai pēc tā izskata vai ekskluzivitātes. Tas arī vērojams šī gada Dizaina balvas pieteikumu vidū, kur parādās aizvien vairāk mūsdienīga dizaina risinājumu attiecībā uz pakalpojumiem, ilgtspējību un ar globālu skatu,» viņš teic. Arī dizaina studijas Variant Studio dizainers Artūrs Analts, kura darbs Matter to Matter saņēma augstāko apbalvojumu Londonas Dizaina biennālē pagājušajā gadā, ir novērojis, ka dizaina lietotāji vienmēr ir novērtējuši tā funkciju, proti, ja produkts nestrādā vai ir sarežģīts, to neizmanto. «Otrs priekšstats, kas laika gaitā ir radies, ir par dizaina priekšmetiem kā skaistām lietām. Tādējādi bieži vien izpratne pieklibo, jo labs dizains nav tik sekls. Es priecātos, ja patērētājs iegādājoties, kā arī dizaineri radot vairāk pievērstu uzmanību produkta ilgtspējībai un ekoloģiskajam aspektam,» saka A. Analts.

Kā galvenās šā brīža aktualitātes dizaina pasaulē un arī Latvijā eksperti piesauc ekoloģiskos risinājumus, dažādus inovatīvos izejmateriālus, kā arī pieredzes dizaina attīstību. «Dizainu noteikti ietekmē jaunuzņēmumu kultūra, šo uzņēmumu prasme jaunos, superinovatīvos produktus pārliecinoši prezentēt, kas ir ļoti būtiski,» vērē I. Komarova.

Nepieciešamas investīcijas

Uzņēmēji aizvien vairāk novērtē labu dizainu un to, kā tas var strādāt viņu labā, ir novērojusi I. Komarova. «To pierāda gan virkne skaistu restorānu un kafejnīcu interjeru, gan uzņēmumu vizuālās identitātes, zīmola maiņa. Tāpat es saņemu aizvien vairāk īpaši konkrētam pasūtītājam radītu, jaunu korporatīvo apģērbu dizainu,» viņa stāsta.

J. Godiņš zina stāstīt, ka pēdējā laikā arī lielie uzņēmumi, lai arī gausi, ir sākuši pievērst uzmanību tam, kādu vērtību var pienest dizaineru klātesamība dažādos procesos, un veido iekšienē dizaina nodaļas. «Pieļauju, ka tas lielā mērā ir, pateicoties jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši, ka lietotājcentrēta pieeja spēj ilgtermiņā radīt vērtību ne tikai cilvēkam, kurš izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus vai produktu, bet arī, galu galā, atspoguļojas biznesa procesos un kompānijas peļņā un spēj ietekmēt tirgu,» secina J. Godiņš. Tikmēr A. Analts novērojis, ka uzņēmēju attieksme pret dizainu ir visnotaļ atšķirīga. «Ir tādi, kas novērtē dizainu un tajā investē, un ir arī tādi, kas to nesaprot un naudu tajā neiegulda. Daudziem Latvijā ir priekšstats, ka viņi visu var paveikt pašu spēkiem, taču nesaprot, ka dizains nav tikai skaista etiķete, ka tas ir jāskata daudz plašāk. Labi izstrādāts dizains noteikti spēj palīdzēt uzņēmumam augt ne tikai vietējā līmenī, bet arī pasaules mērogā, taču tajā vajag ieguldīt,» akcentē A. Analts. Kā veiksmīgu piemēru, kas raksturo to, kā produkta attīstība iet roku rokā ar dizanu, viņš piesauc medus brendiju Rižskij Samogon.

Jābūt iekļaujošākam

Tā kā Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, kā lielāko vietējo dizaineru izaicinājumu DB aptaujātie eksperti nosauc eksporta tirgu iekarošanu.

«Mums ir jārunā starptautiski saprotamā dizaina valodā, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt savu identitāti, citādi varam kļūt garlaicīgi,» spriež I. Komarova. Viņa atzīst, ka liela daļa izaicinājumu, ar kuriem sastopas Latvijas dizaineri, nav ne ar ko īpaši unikāli tieši mūsu valstij, tie ir aktuāli visā pasaulē, proti, jādomā, kā apvienot radošo ar racionālo, kā darbos iekļaut un risināt vides saglabāšanas problemātiku un kā panākt globālu saprotamību un lokālu identitāti.

J. Godiņš uzskata, ka lielākie izaicinājumi Latvijas dizaineriem ir kļūt atvērtākiem, sociāli aktīvākiem, iekļaujošiem, empātiskiem, vairāk skatīties nākotnē, nevis pagātnē, uzņemties atbildību par savu paveikto un mēģināt uzrunāt, pārliecināt un mainīt tos sektorus valstī, kur dizains nepieciešams visvairāk, proti, nevis skaistām vai sentimentālām lietām, bet servisam, produktiem un pakalpojumiem, kas skar visplašākās cilvēku masas ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. «Jādomā arī par tām cilvēku grupām, kurām, iespējams, daudz kas līdz šim nav bijis pieejams. Dizains varētu sniegt iespēju arī šiem cilvēkiem būt pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Un, protams, nevajadzētu gausties, jo dizains nav viegli, bet citādi tas nebūtu dizains, » rezumē J. Godiņš.

Izglītību vērtē dažādi

Dizaina studijas Latvijā ir visnotaļ augstā līmenī, jo tiek apgūtas dažādu veidu tehnikas un tehnoloģijas, kas noteikti paplašina redzesloku, uzskata A. Analts. Taču I. Komarova atzīst, ka mācībām Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) ir gan savi plusi, gan mīnusi. Turklāt viena un tā pati lieta var būt gan pluss, gan mīnuss. «Viena no unikālākajām un noteikti saglabājamām lietām ir mūsu spēcīgā zīmēšanas un gleznošanas skola, kam cauri iet visu nodaļu studenti. Tas ir vislabākais proporciju treniņš acīm un veiklības treniņš rokām. Rezultāts ir labas zīmēšanas prasmes, smalka krāsu izjūta un jutīgs proporciju redzējums. Citur šīs stundas aizstātu ar vadības prasmēm un citiem uzņēmējiem noderīgiem treniņiem. Es nezinu, kas ir labāk. Iespējams, ka katram savs. Tāpēc ir lieliski, ka ir dažādas iespējas studēt gan šeit, gan ārzemēs. Daudzi Erasmus programmas studenti LMA izvēlas tieši vecās skolas zīmēšanas un gleznošanas dēļ. Svarīgi būt unikālam, biznesa prasmes, ja vien tās ir nepieciešamas, var apgūt papildus,» spriež I. Komarova. Viņa atzīst, ka ļoti spēcīgas ir arī vidējās mācību iestādes, piemēram, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Liepājas Mākslas un mūzikas vidusskola.

«Būtiskāka problēma ir ar potenciālo ražotāju sagatavošanu. Tiem, kas ar savām rokām izgatavos – šūs, virpos un metinās dizaineru radītos izstrādājumus. Modes sfērā situācija ir diezgan bezcerīga. Pagaidām turamies lielākoties uz vecajiem profesionāļiem, kuri strādāja vēl padomju laikos, bet drīz viņu gluži vienkārši nebūs. Vai nu būtu jāceļ šo profesiju prestižs (konstruktori, tehnologi, šuvēji), vai jāsamierinās ar to, ka nākotnē izgatavotāji būs jāmeklē ārpus Latvijas robežām,» rezumē I. Komarova. Savukārt J. Godiņš ir pārliecināts, ka digitālo produktu un servisa dizaina jomā jaunie dizaineri Latvijas mācību iestādēs netiek sagatavoti tam, lai varētu pilnvērtīgi strādāt un konkurēt pasaules mērogā, tādēļ joprojām daudzi dodas studēt un gūt pieredzi uz ārzemēm, tostarp arī uz Igauniju.

Plašāka nojēguma darbi

Latvijas Dizaina gada balvai iesniegto darbu kvalitāte pamazām aug, tiek iesniegti arvien plašāka mēroga un jomu darbi, kuros dizains ir bijusi ļoti būtiska sastāvdaļa, secina J. Godiņš. «Nav tikai krēsli, logotipi, plakāti, skaistas drēbes un koka darinājumi, bet projekti vai plašāka nojēguma produkti, kuros sabiedrībai ir jākļūst arvien gudrākai, lai pamanītu, kur un kas tieši ir dizains. Tas ir ļoti labi, jo bieži varam teikt, ka labākais dizains ir tas, kuru nemaz nepamanām,» vērtē J. Godiņš. A. Analts atzīst, ka pēc iesniegtajiem darbiem var redzēt, ka Latvijā strauji attīstās digitālais dizains, kas ir pašsaprotami, jo tam ir pieprasījums visā pasaulē un to ir salīdzinoši vieglāk attīstīt.

J. Godiņš uzskata, ka Latvijā nav nepieciešamas divas dizaina balvas vai arī precīzāk būtu jādefinē, ar ko katra no tām atšķiras (otru dizaina balvu ik gadu dizaineriem piešķir Latvijas Dizaineru savienība – LDS). Viņaprāt, Latvijas Dizaina gada balvai būtu jābūt sabiedrībai nozīmīgai un izglītojošai sarunai starp dizaineriem un lietotājiem, kamēr LDS balvai vairāk jāatspoguļo amatprasmes un jābūt kā sarunai starp pašiem dizaineriem. Savukārt A. Analts uzskata, ka Latvijā var būt arī vairākas balvas, galvenais nosacījums, lai būtu gana kvalitatīvs piedāvājums. Viņaprāt, Latvijas Dizaina gada balvai vajadzētu sekot Purvīša balvas piemēram, kura tiek piešķirta vizuālajā mākslā, to rīkojot reizi divos gados.

Latvijas Dizaina balva ir ikgadējs nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas dizaineru sniegumu un veicināt nozares attīstību. Balvas iniciators ir Latvijas Kultūras ministrija, to organizē dizaina birojs H2E sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju.