«Produkts, ko ražojam, ir varonis,» saka dāņu uzņēmējs Klauss Haugards (Claus Haugaard), kurš savu metāla mēbeļu furnitūras ražošanu attīsta Jelgavā un nākotnē ir iecerējis izvērst ražošanu

metālapstrāde

Metālapstrādes jomā Jelgavai ir laba reputācija, un tā ir piemērota šīs nozares attīstībai citu pilsētu starpā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem K. Haugards dibināja savu kompāniju tieši tur. Uzņēmums Latvijā specializējas cauruļu locīšanā un metināšanā mēbelēm un dizaina izstrādājumiem. Tie ir gan krāsoti, gan hromēti krēslu un galdu metāla rāmji. Savukārt Dānijas ražotnē lielāks fokuss ir uz industriālo sektoru, kā arī uz produktu izstrādes procesu un sagatavošanu sērijveida ražošanai.

Augs vēl straujāk

AS Haugaard Company ir viens no uzņēmumiem, kas skrupulozi definējis savas vērtības un attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem. Iepriekšējos gados SIA Haugaard Baltic jau paguvusi kļūt par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, bet turpmākā augšupeja iecerēta pat vēl raitākiem soļiem. Lai ar saviem augstas kvalitātes produktiem apmierinātu aizvien augošo pieprasījumu, Haugaard Baltic plāno paplašināties. «Gribam augt dubultā un piebūvēt vēl klāt 5500 kvadrātmetru. Esošā ražotne ir iekārtota 2800 kvadrātmetru plašās telpās. Pasūtījumi aug, jāiet pretī klientiem. Uzņēmums saredz sevi iesaistāmies dažādos dizaina projektos,» norāda Klausa «labās rokas» Latvijā SIA Haugaard Baltic Ražošanas daļas vadītājs Raivo Roze un Sagādes un pārdošanas struktūrvienības vadītājs Mārcis Lukmanis. Uzņēmums ir pieteicies ES fondu līdzfinansējumam savu ieceru īstenošanai, un tā ir pirmā reize, kad tas pretendē uz līdzekļiem no ārpuses. Līdz šim pieticis ar pašu investīcijām, kas Latvijas ražotnē ir ap diviem milj. eiro. Finansējums no ES fondiem uzņēmumam nodrošinātu straujāku izaugsmi. Taču vadītāji ir piesardzīgi un nesaka «Hop!», pirms nav pārlēkts. Konkurence uz konkrēto līdzekļu sadalījumu īpaši Zemgalē ir liela. Tomēr neatkarīgi no rezultāta Haugaard Baltic paplašināsies, jo pašreizējās telpas nenodrošina plānoto izaugsmi. Uzņēmums strādā ar labiem finanšu rādītājiem, un turpmāko trīs gadu laikā labvēlīgu apstākļu rezultātā uzņēmuma ieņēmumi varētu dubultoties. Pavisam kopā kompānija saražo ap 300 tūkst. vienību gadā un norāda, ka tas ir specifisks produkts, kam kādu konkrētu cenu nevar nosaukt.

Robotizēta tehnika ietaupa

Lielākā daļa uzņēmumā saražotās produkcijas vispirms nonāk Dānijā, bet starptautiskie klienti to nogādā tālāk, citur pasaulē. K. Haugards un viņa komanda tic, ka viņu nišas produkti ir unikāli, augstas kvalitātes, kas izceļas un ir kā varoņi citu starpā. Tomēr sīvo konkurenci nevar ignorēt, īpaši, ja tā jau reiz likusi trūkties. Proti, pirmā K. Haugarda ražotne nestrādāja ar tādiem panākumiem kā pašreizējā. Tā tika atvērta 2001. gadā, bet jau 2008. gadā pārdota citam dāņu investoram. Iemesls? Ne tik mūsdienīgas tehnoloģijas, lielāks roku darbs.

«Tirgus ir piesātināts, daudz piegādātāju ir no Ķīnas, tāpēc šodienas darbu optimizējam ar iekārtu palīdzību, robotizētu tehniku. Ir cauruļu liekšanas robotizētā iekārta ar CNC vadību un metināšanas roboti,» klāsta R. Roze. Viņš gan uzsver, ka arī bez roku darba neiztikt, tāpēc tiek gādāts par ērtiem darba apstākļiem, sakārtotu vidi, dažādiem papildlabumiem. Kā piebilst M. Lukmanis: «Jābūt atraktīviem arī darba devēju vidū, jo līdzās – Polijā, Lietuvā, Bulgārijā – konkurenti nesnauž. Esam noskaidrojuši, ka arī algu līmenis uz kopējā Jelgavas fona ir labs.» Darbinieki ir jāapmāca, jo tik specifiskā ražošanā strādājošos ar pieredzi atrast ir teju neiespējami. Un ieguldījums cilvēkos aizvien aug. Haugaard Baltic darbinieku skaits pērn divkāršots līdz aptuveni 60. Tie lielākoties ir jelgavnieki, kuru motivācijai kalpo arī pašu darba galarezultāts – kvalitatīvs produkts. «Daudz fokusējamies uz komandas darbu. Esmu apmierināts, ar to, kas te notiek,» teic K. Haugards, kurš Latvijā ir katru nedēļu, un Dānijas ražotne ar Latvijas pārstāvniecību darbojas ciešā «sazobē».

Biznesa vide vēl klibo

Tiesa, runājot par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, atsevišķas nianses K. Haugardu pārsteigušas. Viņš ieskicē atšķirības ar Dāniju. Proti, ja tur kāds vēlas izvērst savu biznesu, valsts/pašvaldība nekavējoties nāk pretī un palīdz. Lai arī Latvijā pašvaldības vadība sāk domāt šajā virzienā un vēlas palīdzēt, pati izpilde dzīvē vēl klibo. Piemēram, dažādas atbildes no viena departamenta jāgaida 30 dienu, tad jādodas uz nākamo iestādi, un tas aizkavē procesus, kaut gan mūsdienās bizness attīstās ļoti strauji; nevar stāvēt uz vietas un gaidīt. No valsts/pašvaldības puses saglabājies smagnējs birokrātiskais process, kā vietā vajadzētu būt biznesam draudzīgākai videi un lielākai ieinteresētībai atbalstīt. Tāpat K. Haugardam diendienā jāvēro, kā viņa uzņēmuma «varoņiem» ceļu pie pircējiem vispirms jāmēro pa bedraino līdzās esošo Smiltnieku ielu, kas arī kopumā nav vilinoši ārzemju investoru skatījumā.

Tomēr K. Haugards ir noskaņots pozitīvi un vairāk fokusējas uz sava uzņēmuma pamatvērtībām – būt drosmīgam, atbildīgam, pielāgoties spējīgam, vizionāram savā jomā un izcilam piedāvājumā ar augstiem standartiem.