Farmācijas jomā sadarbība ar zinātni ir obligāta, un tas ir konkrēts piemērs, kāpēc Nacionālais attīstības plāns (NAP) un industrija kopumā nevar tikt norobežoti no zinātnieku pienesuma

Zinātne

Tā uzsver AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis plašā diskusijā par to, ko tad īsti zinātnieki piedāvā NAP, kā arī, vai zinātne palīdzēs sabiedrības ilgtermiņa labklājībai. Senais jautājums uzvirmojis ar jaunu sparu, jo pie durvīm klauvē NAP 2027, kas, pēc Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka vārdiem, dienas gaismu pirmās redakcijas rāmī varētu ieraudzīt jau vasaras sākumā, bet Saeimā nonākt oktobrī.

Jānodrošina zāļu pieejamība

Turpinot sākumā pieminēto piemēru, Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts farmakoloģiskajā izpētē, analītiskajā ķīmijā u.c. sadarbojas jau kopš 2000. gada. Tā rezultātā izstrādātas piecas veterinārās aktīvās farmaceitiskās vielas. Kopš komercializācijas sākuma to kopējais apgrozījums sasniedzis 23 milj. eiro; pērn – trīs milj. eiro. Tāpat izstrādāts un ieviests CNS medikaments milnaciprāns un pēdējās paaudzes pretvēža medikaments imatinibs (gan aktīvā farmaceitiskā viela, gan gatavo zāļu forma). Kopš komercializācijas sākuma kopējais apgrozījums – 7 milj. eiro, bet pagājušajā gadā – 1,5 milj. eiro. Un arī pašlaik ir jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē. Piemēram, notiek jaunu sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanai paredzētu zāļu kandidātvielu pētījumi. «Tāpēc uz itin bieži izskanējušo jautājumu, ko zinātnieki piedāvā NAP, varu droši atbildēt, ka daudz ko jaunu. Saskatu labas izredzes tālākai attīstībai,» vērtē J. Bundulis, kura vadītais koncerns 2018. gadā strādāja ar 145,5 milj. eiro apgrozījumu, un viņam ir pamats apgalvot, ka Latvijas nacionālā farmācijas industrija veiksmīgi attīstās. Lauvas tiesa jeb 93% no kopējā apgrozījuma aizplūst uz 87 pasaules valstīm. Uzņēmuma attīstībā pēdējo 15 gadu laikā ieguldīti 105 milj. eiro. «Visā pasaulē cilvēkiem ir viedoklis par zālēm,» smaida J. Bundulis, bet turpina jau nopietnāk, «un pirmām kārtām, ka tās ir dārgas. Kā Latvijai vajadzētu raudzīties uz nacionālo farmācijas industriju? Tā jāskata kontekstā ar visu veselības aprūpes sistēmu. Ir jānodrošina zāļu pieejamība iedzīvotājiem, un tas ir pamatu pamats. Nav jārunā par cenu, bet gan pamatotu samaksu par rezultātu. Medikamentozā terapija ir viena no izmaksu efektīvākajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.»

Rūdolfs Kuveitā

Taču ir arī citi piemēri, kas apliecina biznesa un zinātnes sazobi. AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētājs, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons akcentē Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku sadarbību ar SIA Lat Eko Food, kā rezultātā tapusi biezeņu sērija Rūdolfs bērniem, kam piešķirta preču zīme Latvijas Ekoprodukts un Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojums Nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2014. gadā. Tagad jau gardos biezeņus vērtē arī Kuveitas, Korejas un Lielbritānijas bērni. Savukārt tipisks inovāciju piemērs Latvijas meža nozarē ir hibrīdā apse, kas ir vismaz divas reizes ražīgāka par parasto. «Ja to cilvēku rīcībā, kuri veidoja un audzēja šodien cirstās mežaudzes, būtu bijušas zināšanas, ko rada mūslaiku mežzinātne un ikdienā izmanto meža nozare, tās eksportēto produktu vērtība 2018. gadā būtu vismaz par vienu miljardu eiro lielāka,» lēš J. Jansons.

Atmaksājas ilgā laikā

Tāpat mobilo sakaru jomā zinātnei ir nozīme. Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde kā galvenos komponentus izceļ produktivitāti un konkurētspēju. Otrā no tām visu laiku aug, un inovācijā bez cilvēku smadzenēm neiztikt, tālab zinātne palīdz pieaudzēt saražotajam produktam pievienoto vērtību, ir pārliecināts J. Binde.

Zinātne ir resurss, nevis izdevumu pozīcija, uzsver arī Latvijas Universitātes profesors, biedrības Latvijas Formula 2050 valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš. Viņš ir gandarīts, ka jautājumā, ko zinātne gatava dot sabiedrībai, vairs nav tik ļoti jātaustās, jo citi runātāji jau var pārliecināt ar konkrētām lietām.

Tiesa, zinātnes ieguldījumi atmaksājas ilgā laikā. Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) direktors Osvalds Pugovičs vēsta, ka, piemēram, jaunu zāļu izgatavošanas tehnoloģijā ir dažādi līmeņi. Nereti līdz to ieviešanai praksē vajadzīgi četri un pat vēl vairāk gadu. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Anatolijs Šarakovskis uzteic LOSI zinātnieku Kristapa Jaudzema vadībā izstrādāto metodi, kā iegūt mākslīgo zirnekļa zīdu, kas ir augstvērtīgs, ļoti izturīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs. Vairāku gadu garumā ilgušie pētījumi ir tikai pusceļā.

Kodols aptaustīts

A. Šarakovskis secina, ka Latvijas zinātnieki, sadarbojoties ar industriju, izglītojot studentus un sabiedrību kopumā, var palīdzēt sasniegt NAP izvirzītos mērķus, kas nav miglā tīti. NAP 2027 pats satura kodols diskusijām jau bija gatavs pērn vasarā. Un arī pēc sekojošās plašās sabiedriskās apspriešanas ar iedzīvotājiem, organizācijām, nozaru ekspertiem u.c. viens no domas virzieniem ir koncentrēties uz dažām prioritātēm, piemēram, uz svarīgāko izglītībā, zinātnē un uzņēmējdarbībā. «Galvenais, lai NAP tiktu sagatavots atbildīgi, lai jautājumam pieietu gudri un plāns īstenotos dzīvē,» rezumē Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš. Viņaprāt, uzņēmumiem ir jātic, ka zinātniskā produkcija spēs nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju un ienākumus virs vidējā.

Jāpiebilst, ka NAP 2027 izvirzītās sešas galvenās prioritātes uz papīra izklausās labi: stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei, uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība, kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei, vienota, droša un atvērta sabiedrība.