Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Granulu ražošana

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Eksportē nedaudz vairāk

Granulu ražotājiem pagājušais gads bija labāks nekā 2017. gads, atzīst Latvijas biomasas asociācijas Latbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Pērn tika eksportēti 1,67 miljoni tonnu granulu, kas par 80 tūkst. tonnu pārsniedz 2017. gadā ārvalstīs realizēto granulu apjomu, liecina Zemkopības ministrijas dati. Jāatgādina, ka 2017. gadā granulu eksporta apjoms saruka par 1,5%. «Pērn uzlabojās izejmateriāla sagādes iespējas, bet cenas joprojām bija augstas. Realizācijas tirgos bija labs granulu noiets, un cenas pieauga. Vērojama arī laba tendence – Latvijas vietējais patēriņš pakāpeniski palielinās,» granulu ražotāju pērnā gada sniegumu vērtē D. Palejs. Šogad granulu realizācijas tirgū granulu cena nedaudz krītas, bet joprojām ir salīdzinoši augstā līmeni. Savukārt izejmateriāla (skaidu, šķeldas) cena joprojām ir augsta, bet arī izejmateriāla tirgū sagaidāma cenas pazemināšanās.

Ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs Latvijas lielākie granulu ražotāji SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest pērn nav būtiski palielinājuši saražotās produkcijas apjomu. Kopumā šie uzņēmumi saražoja nepilnus 900 tūkst. tonnu granulu, kas ir aptuveni par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Tā kā šobrīd AS Graanul Invest visu trīs Latvijas uzņēmumu veikumu analizē kā vienotu biznesu, katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomi netiek izpausti. 2017. gadā visvairāk granulu saražoja SIA Latgran – aptuveni 459 tūkst. tonnu, SIA Graanul Pellets –183 tūkst. tonnu, bet SIA Graanul Invest –163 tūkst. tonnu. Jau pagājušā gada sākumā AS Graanul Invest valdes loceklis un SIA Latgran un SIA Graanul Pellets valdes priekšsēdētājs Rauls Kirjanens (Raul Kirjanen) DB prognozēja, ka uzņēmumu ražošanas apjomi nepieaugs vairāk par 10%, to skaidrojot ar izejmateriālu pieejamību, to neizdevīgo cenu un sarežģīto Latvijas tirgu. 2018. gadā saražotās 900 tūkst. tonnas ir aptuveni 75% no uzņēmumu ražošanas jaudas, teic R. Kirjanens. «Pagājušajā gadā visās trijās rūpnīcās tika izveidoti digitālās mērīšanas vārti, SIA Latgran rūpnīcā Gulbenē tika uzstādīta jauna stacionārā mizošanas un šķeldošanas sistēma. Mēs arī attīstām savu mežsaimniecības uzņēmumu, tomēr tas nav ļoti strauji audzis. Tie bija galvenie ieguldījumi pagājušajā gadā,» uzņēmumos veiktās investīcijas raksturo R. Kirjanens. AS Graanul Invest nav atteikusies no idejas par jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā bija plānots investēt 21,6 miljonus eiro. «Pēdējos gados mūsu esošajās ražotnēs ir bijis diezgan daudz neizmantotu jaudu, un tādēļ ražotnes būvniecība Brocēnos nav sākusies. Kad palielināsim ražošanas jaudas esošajās rūpnīcās, izvērtēsim turpmākos ieguldījumus ražošanas infrastruktūrā. Tajā pašā teritorijā, kas atrodas tuvu Latvijas–Lietuvas robežai, plānots būvēt jaunu kokskaidu rūpnīcu, manuprāt, tas nostiprinās izejvielu konkurenci reģionā,» vērtē R. Kirjanens.

Granulu tirgus šobrīd ir ļoti nestabils. «Nelabvēlīgo laika apstākļu un mūsu amerikāņu un Kanādas kolēģu tehnisko problēmu dēļ tirgus pagājušajā sezonā netika pilnībā apgūts. Ja problēmas ar ražošanu tiek atrisinātas, tad, protams, tirgus atkal stabilizēsies. Ir vērojams stabils granulu pieprasījuma pieaugums mazumtirdzniecības sektorā. Mēs gaidām, kādi politiskie lēmumi tiks pieņemti Vācijā un Francijā par ogļu izmantošanas aizliegšanu apkurē,» viņš skaidro.

Savukārt izejvielu tirgus Latvijā sāk stabilizēties. «Sniega kušanas periods mežsaimniecībā vienmēr ir kritisks, tāpēc mums būs jāgaida līdz jūnijam, lai labāk plānotu pārējo gadu,» secina uzņēmējs.

AS Graanul Invest mērķis 2019. gadā ir palielināt Latvijas granulu ražotāju saražotās produkcijas apjomu par 10–15%, salīdzinot ar 2018. gadu. R. Kirjanens atzīst, ka kompānija AS Graanul Invest ir ļoti noraizējusies par to, kas notiek ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un par to, cik šis jautājums publiskajā telpā ir kļuvis populistisks. «Šīs diskusijas iznākumam būs milzīga ietekme uz mūsu nākotnes plāniem Latvijā. Enerģētikas politika, kā arī kokrūpniecība, ir ilgtermiņa bizness, un tai ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, ja laika periodā no vienām līdz nākamajām vēlēšanām valdība maina savu nostāju pret investoriem, tad būtisku investīciju veikšana Latvijā ir apgrūtināta,» viņš uzsver.

Ggranulu ražošanas biznesam Latvijā tiek meklētas izaugsmes iespējas. Pašlaik kompānija strādā pie tehnoloģijas, kas ļaus ražot biomateriālus no zemas kvalitātes bērza. Šāda tehnoloģija būs modulāra un videi draudzīga. «Nākamais solis būtu pilna spektra produkcijas ražotnes, lai radītu augstu pievienoto vērtību bērza masīvkokam un koksnes pārpalikumiem. Taču šādai ražotnei būtu nepieciešamas 100 miljonu eiro investīcijas un tāds investīciju klimats, kas investoriem rada uzticību,» rezumē R. Kirjanens.

Audzēs apjomus

SIA Pellet4Energia otrais darbības gads bijis visnotaļ veiksmīgs, vairāk par 30% pārsniegti 2017. gada ražošanas apjomi – kopumā saražoti 134 tūkst. tonnu granulu. «Pērn uzņēmums sasniedza optimālo ražošanas jaudu un gada beigās to stabili pārsniedza. Gads tika pabeigts ar zaudējumiem, ko noteica augstā izejmateriāla (koksnes) cena, kura nekorelēja ar gatavās produkcijas cenu ilgtermiņa līgumos,» uzņēmuma sniegumu vērtē SIA Pellet4Energia direktors Toms Nāburgs. Ir sākta rūpnīcas ražošanas jaudu dubultošanas tehniskās dokumentācijas izstrāde. «Granulu ražošanas jaudas ir sasniegušas galējo piesātinājumu izejmateriāla trūkuma dēļ, un nozare ir iegājusi stabilizācijas periodā. Augot globālajam granulu pieprasījumam, varam sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem,» konstatē T. Nāburgs. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt audzēt ražošanas apjomus un saražot 145 tūkstošus tonnu granulu.

Iegulda modernizācijā

2018. gads bija izaicinājumiem pilns – izejvielu tirgus kļuva arvien sarežģītāks, bet granulu tirgus Latvijā piedzīvoja strauju izaugsmi, secina SIA Scandibo Latvia valdes loceklis Māris Ziediņš. Pagājušajā gadā uzņēmums SIA SBE Latvia nomainīja nosaukumu uz SIA Scandibo Latvia, jo tas ietilpst Scandbio AB grupā. Zviedrijas kapitāla uzņēmums ir lielākais Skandināvijas cietās pārstrādātās biodegvielas ražotājs, kas nodrošina ražošanas uzņēmumus, pašvaldību un valsts iestādes, vietējos uzņēmējus, kā arī privātmāju īpašniekus ar 100% atjaunojamiem energoresursiem. Uzņēmuma galvenais tirgus ir Zviedrija, tam ir septiņas ražotnes Zviedrijā un viena – Latvijā, kurās gadā tiek saražoti aptuveni 650 tūkstoši tonnu cietās pārstrādātās biodegvielas. Lielākā daļa SIA Scandibo Latvia produkcijas ir industriālās granulas, kas tiek eksportētas uz Dāniju un Īriju. Latvijas tirgus vajadzībām uzņēmums ražo arī augstākās kvalitātes kokskaidu granulas, ko telpu nodrošināšanai ar siltumu izmanto mājsaimniecības, uzņēmumi, kā arī daudzu novadu pašvaldības.Pērn SIA Scandibo Latvia saražoja 76 tūkst. tonnu granulu. Pērn uzņēmums ražošanas procesu modernizācijā ieguldījis 350 tūkstošus eiro. Arī šogad tas turpinās veikt investīcijas, ražošanas procesu uzlabošanā plānots investēt 950 tūkstošus eiro. M. Ziediņš atzīst, ka granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība, kas ir kļuvusi arvien sarežģītāka un dārgāka. 2019. gadā SIA Scandibo Latvia plāno saražot 80 tūkstošus tonnu granulu.