Turpina sarukt tekstila nozares uzņēmumos strādājošo darbinieku skaits, kas paaugstina ražošanas izmaksas un samazina konkurētspēju

Tendences

Pieejamā informācija par tekstila uzņēmumu sniegumu šī gada pirmajā ceturksnī liecina, ka 2019. gadā nozares apgrozījums un eksporta apjomi būtiski nemainīsies, salīdzinot ar pagājušo gadu, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Līdzīgi kā 2018. gadā, šogad tekstila izstrādājumi tiks izvesti ārpus mūsu valsts robežām par aptuveni 500 miljoniem eiro. Šobrīd lielākais satraukums tekstila nozarē ir saistīts ar darbaspēka pieejamību. Tā kā uz Lielbritāniju eksportētās produkcijas apjoms ir salīdzinoši neliels, vien 3%, par Brexit iznākumu ir nobažījušies tie, kuriem tas veido būtisku noieta īpatsvaru.

Ražos citur

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē nebija tik veiksmīgs, cik iepriekšējais; DB jau rakstīja, ka tas galvenokārt bija saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmēja nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem klājās labi – apgrozījums auga 10–20% robežās. Visvairāk produkcijas pērn aizceļoja uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Zviedriju un Krieviju. Tekstil- izstrādājumu eksporta apjoms bija aptuveni 506 miljoni eiro, kas bija par 14 miljoniem eiro mazāk nekā 2017. gadā. Kopumā eksportēti tiek aptuveni 90% no saražotās produkcijas, tekstilizstrādājumi tiek realizēti aptuveni 60 valstīs, tostarp dažādu visnotaļ eksotisku valstu tirgū. Piemēram, uz Madagaskaru pērn tika eksportēta sintētiskā šķiedra par 900 tūkstošiem eiro.

Lielākās tekstila nozares problēmas pēdējos gados ir saistītas ar darbaspēka pieejamību. Pēdējos trīs gados strādājošo skaits ir samazinājies par aptuveni tūkstoti cilvēku, pērn tekstila uzņēmumos bija nodarbināti aptuveni 13,5 tūkstoši cilvēku, informē G. Strazds. Viņš stāsta, ka darbaspēka trūkuma dēļ šī gada sākumā vairāki uzņēmumi nav varējuši izpildīt pasūtījumus. Asociācijas ieskatā, risinājums būtu viesstrādnieku ievešana.

«Visvairāk trūkst šuvēju. Pieprasīti ir dažādi speciālisti, šobrīd jūtams ir arī inženiertehnisko darbinieku trūkums. Daudzi ir sasnieguši pensijas vecumu, bet jaunie speciālisti nav sagatavoti vai arī viņi nevēlas strādāt ražošanas uzņēmumos. Ja pirms trijiem vai pieciem gadiem būtu piesaistīti viesstrādnieki, šobrīd tādu problēmu nebūtu. Diemžēl valdība rūpniecisko ražošanu neatbalsta,» secina G. Strazds. Viņš informē, ka šogad tekstila uzņēmuma pulku nav papildinājis neviens jauns, gana liels spēlētājs. Savukārt atvērt filiāles ārpus Latvijas, piemēram, Baltkrievijā, Ukrainā, apsver vairāki lieli uzņēmumi, galvenokārt ievērojami zemāku darbaspēka izmaksu dēļ. DB jau rakstīja, ka, piemēram, ražošanu Ukrainā ir izvietojis veļas ražotājs SIA New Rosme.

Satrauc Lielbritānija

SIA Snickers Production Latvia 2019. gads kopumā ir iesācies labi. «Pirmajā ceturksnī mazliet atpalikām no plānotā, bet iekavēto noteikti atgūsim. Sagaidām, ka šogad apgrozījums būs pagājušā gada līmenī, kas ir 3,2 miljoni eiro, taču ir iespējams arī neliels pieaugums,» lēš SIA Snickers Production Latvia vadītājs Kaspars Sedlenieks. Lielākās investīcijas pērn uzņēmums veica piegriešanas iecirkņa modernizācijā un aksesuāru uzglabāšanas iekārtā, ieguldot 246 tūkstošus eiro. Šogad iecerēta vecāku šūšanas iekārtu nomaiņa pret jaunām. Lielākais darba apģērbu eksporta tirgus ir Zviedrijā, Norvēģija, Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā. Arī šogad Lielbritānija noteikti būs starp TOP 5 valstīm apgrozījuma ziņā, tādēļ nenoteiktība, kas ir par dažādiem Brexit scenārijiem, rada uztraukumu. Lielākas vai mazākas problēmas būs jebkurā gadījumā, bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, kāda būs vienošanās un vai tā būs vispār. Sliktākais variants noteikti ir Apvienotās Karalistes aiziešana bez vienošanās, kas nozīmēs vispirms jau aiziešanu no vienotās muitas savienības,» viņš klāsta. Situāciju nozarē uzņēmuma vadītājs vērtē kā stabilu, pat ar zināmu izaugsmi. «Bažas rada nākotne – kvalificētu darbinieku trūkums un ar to saistītais darbaspēka izmaksu pieaugums. Mēs vienkārši ļoti strauji kļūstam dārgi. Mūsu stiprā puse ir zināšanas kombinācijā ar saprātīgām darbaspēka izmaksām. Darbaspēka ievešana varētu uzlabot pieejamību, bet arī tas prasīs papildu izdevumus no darba devēja. Šādā situācijā pievilcīgas kļūst tādas valstis kā Baltkrievija un Ukraina,» spriež SIA Snickers Production Latvia vadītājs.

Turpina investēt ražošanā

Šī gada pirmajā ceturksnī SIA Tonus Elast ir kāpinājusi apgrozījumu par 12%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Pērn uzņēmums turpināja investēt ražošanas iekārtās, kas paredzētas medicīniskās kompresijas izstrādājumu ražošanā (teju pusmiljonu eiro). Veiktas investīcijas arī gatavās produkcijas noliktavas būvniecībā – vairāk nekā 230 tūkst. eiro apjomā, paplašinot esošo noliktavu saimniecību par 5000 m2. SIA Tonus Elast sāka produkcijas eksportu uz Malaiziju, Kataru un Nīderlandi. Tā kā uzņēmuma eksports uz Lielbritāniju veido tikai 1% no kopējā apgrozījuma, Brexit uzņēmuma darbību neietekmēs, teic D. Mihņenoka.

«Situācija darba tirgū nav manījusies, speciālistu trūkst, uzņēmumā esam izstrādājuši apmācību sistēmu, lai ražošanā apmācītu nepieciešamo profesiju pārstāvjus,» viņa stāsta. 2019. gadā uzņēmums plāno apgrozījuma pieaugumu 15% apjomā, aktīvi apgūst jaunas eksporta valstis, piedalās dažādās medicīnas un ortopēdijas ražotāju izstādēs un forumos.

Sākums labs

Pagājušais gads bija pirmais jaunajai Alūksnes šūšanas ražotnei, ko izveidoja SIA Linden. Uzņēmuma ražotie sieviešu apģērbi tiek realizēti gan vietējā tirgū, gan arī eksportēti. SIA Linden projektu vadītājs Kalvis Zariņš šūšanas ražotnes pirmo darbības gadu vērtē kā veiksmīgu, norādot, ka lielākās problēmas uzņēmumam bijušas ar darbaspēka pieejamību. Šobrīd apģērbu ražotnē tiek nodarbinātas 15 šuvējas. «Šūšanas fabrikās strādājošo skaits ir salīdzinoši neliels, tas, protams, ir nozīmīgs reģionam, bet ne nozarei,» spriež G. Strazds.

DB jau rakstīja, ka SIA Linden tika izveidota pavisam nesen un tai līdz šim nav nekādas pieredzes tekstila nozarē. Alūksnes novada pašvaldība uz 10 gadiem SIA Linden ir iznomājusi industriālajā teritorijā uzbūvēto ēku. Ēkas kopējā platība ir 991,6 m2, tajā ir ražošanas un noliktavas telpas 876,5 m2 platībā, kā arī biroja un tehniskās telpas. Pašvaldība piemēro 50% atlaidi telpu nomas maksai, jo uzņēmējs ir apņēmies nodrošināt 20 darba vietas un investīcijas 800 tūkstošu eiro apjomā. Nedz investīciju, nedz plānotos ražošanas apjomus uzņēmums neatklāj. SIA Linden apgrozījums pērn bija 20,5 tūkst. eiro, bet peļņa – vairāk nekā 13,1 tūkst. eiro.