Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Līderu atgriešanās

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Sāk benzīntankā

K. Bērziņš ir absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā. Savas darba gaitas jau studiju laikā viņš sācis Shell degvielas uzpildes stacijā Mūkusalas ielā, Rīgā, strādājot par kasieri-pārdevēju, kas tolaik ir bijusi visnotaļ prestiža darba vieta, jo tas bijis ārzemju kapitāla uzņēmums. Kad reiz benzīntankā iebraukusi kompānijas Phillip Morris International automašīna ar uzrakstu Marlboro, viņš nolēmis šajā uzņēmumā pieteikties darbā un veidot tajā starptautisku karjeru. K. Bērziņš šajā kompānijā karjeras ziņā ir audzis no pašas apakšas, ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis tirdzniecības pārstāvis, uzņēmuma mārketinga un pārdošanas vadītājs. Karjeru Phillip Morris International viņš ir beidzis, būdams globālās pārdošanas stratēģijas direktors. «Sabiedrības acīs tabakas industrija ir demonizēta, jo tā pārdod produktus, kas var izraisīt cilvēku nāvi. Taču laikā, kad strādāju Phillip Morris International, pārliecinājos, ka šī kompānija neveicina to, lai cilvēki sāktu smēķēt. Visa komunikācija notika ar tiem, kuri jau ir izdarījuši savu izvēli. Tabakas ražotājs vienmēr ir bijis sociāli atbildīgs, piemēram, kopš 2000. gada sākuma tas ir investējis piecus miljardus dolāru, lai kopā ar zinātniekiem izstrādātu mazāk kaitīgus produktus,» klāsta K. Bērziņš, skaidrojot, kā darbs tabakas biznesā ir sakritis ar viņa vērtībām. Tā kā darbs šajā kompānijā viņam lika katrus divus vai trīs gadus mainīt dzīvesvietu, bet ģimenē auga trīs bērni, radusies nepieciešamība izveidot pastāvīgu dzīvesvietu, atgriežoties tuvāk draugiem un radiniekiem. «Kopā ar sievu nolēmām, ka atgriezīsimies Baltijā, pirksim zemi un celsim paši savu māju. Tā kā nevēlējos atbraukt tukšā vietā, strādāt kurā katrā uzņēmumā, piezvanīju personāla atlases kompānijai Amrop, kas mani iepriekš bija regulāri uzrunājusi, un uzreiz saņēmu uzaicinājumu piedalīties Fazer Bacery Baltic izpilddirektora atlases konkursā. Divas ceptuves, 620 cilvēki trijās Baltijas valstīs – tas man šķita pietiekami nopietns izaicinājums,» secina K. Bērziņš, kurš nekad iepriekš nav bijis tieši atbildīgs par ražošanas procesiem uzņēmumā. Viņš norāda, ka Baltijas valstīs ir atgriezies uz palikšanu. «Gribu, lai ģimene beidzot iegūst mājas sajūtu. Fazer Bacery Baltic sāku strādāt uzreiz pēc atgriešanās, bez mazākā pārtraukuma, tā teikt, no kuģa uz balli,» teic K. Bērziņš.

Problēmas integrēt bērnus

Kad K. Bērziņš plānoja savu atgriešanos, viņu visvairāk ir uztraucis atalgojuma līmenis, taču lielākā problēma, ar kuru viņš saskārās, bijis reintegrācijas atbalsta trūkums valsts izglītības iestādēs. Tāds ir gan Latvijā, gan Lietuvā. «Līdz šim mani bērni ir mācījušies starptautiskās skolās angļu valodā, tāpēc viņiem bija grūtības iekļauties valsts izglītības sistēmā. Viņi varēja sākt mācības divus gadus jaunākās klasēs, kas īsti nebija pieņemami. Būtu labi, ja bērni no tām ģimenēm, kas atgriežas Latvijā, skolās varētu saņemt nepieciešamo atbalstu. Vajadzētu tādas skolas, kuras būtu gatavas strādāt ar tiem bērniem, kuri tekoši nerunā latviešu valodā,» uzskata K. Bērziņš, secinot, ka tā ir viena no galvenajām problēmām, ar ko ir saskārušies tie cilvēki, kuri ir pēc ilgāka laika atgriezušies dzimtenē. Daļa tieši šī iemesla dēļ bijuši spiesti atteikties no ieceres par atgriešanos. K. Bērziņa bērni, kas ir dzimuši Šveicē, Lietuvā un Zviedrijā, šobrīd apmeklē starptautiskās skolas, kas piedāvā salīdzinoši daudz dārgāku izglītību un vecākiem par viena bērna izglītošanu ir jārēķinās ar aptuveni 15 tūkstošiem eiro gadā. «Vecāki darbu atradīs, Latvijā ir daudz dažādu iespēju atrast labu darbu, arī ar mājokļa sameklēšanu problēmas neradīsies, taču valdībai ir jārod risinājums, kā valsts skolās integrēt bērni no tām ģimenēm, kuras pēc ilgāka laika ir atgriezušās dzimtenē, jo ne visi ir gatavi maksāt par izglītību starptautiskajās skolās,» spriež K. Bērziņš.

Garšu pavēlnieks

K. Bērziņš atzīst, ka pārdot maizi sīvas konkurences apstākļos ir pat grūtāk, nekā pārdot cigaretes. «Tabakas nozarē ir četri lieli pasaules līmeņa spēlētāji, kas darbojas arī Baltijas valstīs, savukārt Latvijā vien ir trīs lieli maizes ražotāji un nesaskatāms daudzums mazo ceptuvju – konkurence tirgū ir nesamērojami lielāka nekā tabakas industrijā. Turklāt sabiedrības attieksme pret uzņēmumu, kas ražo maizi, un uzņēmumu, kas ražo cigaretes, ir pilnīgi atšķirīga,» salīdzina K. Bērziņš.

Savus pirmos sešus mēnešus Fazer Bacery Baltic vadībā viņš vērtē pozitīvi, informējot, ka pērn SIA Fazer Latvija ir audzējusi tirgus daļu līdz 20,9%. Turklāt, par spīti tam, ka maizes tirgus kopumā Latvijā ir samazinājies par 3,2%, uzņēmums pērn ir spējis saglabāt apgrozījumu 2017. gada līmenī. Viņš gan atzīst, ka ir pārņēmis veiksmīgas kompānijas vadību, tāpēc labie rezultāti nav tikai viņa nopelns. Tāpat K. Bērziņš konstatē, ka pārņemt sekmīga uzņēmuma vadību vienmēr ir krietni grūtāk nekā neveiksmīga.

«SIA Fazer Latvija seko līdzi pircēju vēlmēm patērēt veselīgus produktus, tāpēc uzņēmums ir veicis investīcijas tādas maizes receptūras izstrādē un ražošanā, kas satur 1/3 daļu graudu, sēklu vai dārzeņu, kurā ir samazināts sāls un cukura daudzums. Latvijā šis veselīgās maizes segments šobrīd aug visstraujāk un veido 36% no kopējā svaigās maizes patēriņa, taču tas joprojām ir ievērojami mazāks nekā Igaunijā, kur maizes ar augstu pievienoto vērtību patēriņš ir 57%,» klāsta K. Bērziņš. Veselīgās maizes īpatsvara audzēšanu Fazer Latvija produktu portfelī viņš ir izvirzījis kā vienu no galvenajām prioritātēm uzņēmuma turpmākajā attīstībā. «Somijas mātes kompānija dod pilnīgu rīcības brīvību pašiem noteikt, kādā virzienā attīstīties, kādus produktus ieviest ražošanā, kādas garšas izvēlēties,» uzsver uzņēmuma izpilddirektors. Šobrīd ir plānots ieviest ražošanā siseņu mazi, kurai ir augsts proteīna saturs. Tādu cep Somijas kompānija Fazer, bet Latvijas normatīvi to pagaidām vēl neļauj. «Interese par šādu maizi Latvijā ir liela, par to pārliecinājāmies Rīgas svētku laikā, kad piedāvājām šādas maizes degustāciju. Turklāt šādas maizes ražošana sasaistās ar ilgtspējīgu domāšanu, jo proteīna iegūšana no siseņiem ir videi draudzīgāka nekā, piemēram, liellopu audzēšana,» spriež K. Bērziņš. Šobrīd siseņu maizes ražošana ir atļauta piecās ES valstīs – Somijā, Nīderlandē, Francijā, Austrijā un Beļģijā. Iespējams, ka nākamajā gadā to varēs ražot arī Latvijā, lēš K. Bērziņš. Tāpat, īstenojot globālās korporatīvās atbildības programmu, kas skar arī dzīvnieku labturību, Fazer pakāpeniski pāriet tikai uz brīvās turēšanas apstākļos audzētu vistu olu izmantošanu savās ražotnēs.