Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības, tās uztver kā administratīvo slogu

Frizētavas

Kopš jauno Ministru kabineta noteikumu Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai spēkā stāšanās pagājušā gada oktobrī Veselības inspekcija (VI) laikā līdz šī gada marta beigām ir veikusi 255 plānveida kontroles šādu pakalpojumu sniegšanas vietās. 34% no kontrolētajiem objektiem tika konstatētas dažāda veida neatbilstības prasībām. Nozarē strādājošie uzskata, ka tirgu duļķo tie skaistuma kopēji, kuri pakalpojumus sniedz izbraukumā vai īrē darba vietu salonos vai frizētavās.

Netīras telpas un dvieļi

Līdz ar jaunajām higiēnas prasībām ir pieaudzis neatbilstību skaits par izlietnes neesamību, kas kopš pērnā gada rudens ir obligāti ierīkojama katrā darba telpā, kurā tiek sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi (iepriekš obligāti bija tikai sejas un ķermeņa estētisko pakalpojumu sniedzējiem). Tiesa gan, prasībām attiecībā uz lietoto darba piederumu apstrādi atbilstoši inficēšanās riskam pieminētajos noteikumos ir atrunāts pārejas periods – tās stāsies spēkā vien šī gada 1. oktobrī, ļaujot pakalpojumu sniedzējiem sagatavoties jaunajai darba piederumu apstrādes kārtībai. Par to izpildi šobrīd kontroļu laikā tiek skaidrots un sniegtas konsultācijas attiecībā uz jauno prasību ieviešanas un izpildes kārtību. Jaunie darba piederumu apstrādes procesi tiek skaidroti arī higiēnas minimuma apmācībās, kas no šī gada 1. oktobra reizi piecos gados būs obligāti jāapmeklē visiem tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav sertificētas ārstniecības personas.

Visbiežāk iedzīvotāji VI vēršas ar sūdzībām par iespējamiem pārkāpumiem gan manikīru, gan friziera lietoto darba piederumu apstrādē un telpu tīrībā, kā arī par netīriem dvieļiem. Pēdējos trīs gados inspekcijā saņemti 38 iesniegumi par skaistumkopšanas jomu, tomēr 63% gadījumu iesniegumos piesauktā informācija kontroles laikā neapstiprinājās. Vidēji gadā VI tiek saņemti 11 iedzīvotāju iesniegumi par iespējamiem higiēnas prasību pārkāpumiem skaistumkopšanas salonos. Iestāde informē, ka pēdējos gados ir palielinājies to objektu skaits, kuriem darba kabinetā nav ierīkota izlietne, jo ir pieaudzis to pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri kabinetus īrē skaistumkopšanas pakalpojumiem nepiemērotās telpās, piemēram, biroju centros, izmantojot koplietošanas tualetes telpās esošo izlietni. Tāpat frizētavu un skaistumkopšanas salonu darbinieki bieži neievēro dezinfekcijas līdzekļa lietošanas instrukcijā noteikto, piemēram, attiecībā uz tā pareizu pagatavošanu vai iedarbības veidu.

Problēmas sagādā arī prasībām atbilstošas atkritumu tvertnes nodrošināšana darba telpā – tādas, kuras vāka atvēršana izslēdz roku kontaktu ar potenciāli inficētu virsmu, piemēram, atkritumu tvertne ar vāku un pedāli vai sensoru tā atvēršanai.

Pārkāpumu iemesli ir dažādi – gan normatīvo aktu prasību nezināšana, gan attieksmes jautājums, neizprotot higiēnas prasību mērķi un uztverot tās drīzāk kā administratīvo slogu, nevis kā aizsardzības pasākumus infekcijas slimību izplatīšanās mazināšanai pakalpojumu laikā jeb gan klienta, gan pakalpojuma sniedzēja inficēšanās riska novēršanai. Lai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem palīdzētu izprast normatīvo aktu prasības un sniegtu atbalstu higiēnas prasībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanai, inspekcija ir izstrādājusi labas prakses rekomendācijas, kas lejupielādējamas tās tīmekļa vietnē.

Konsultē, nevis soda

Naudas sodi tiek piemēroti tikai kā galējs lēmums, ja konstatētie pārkāpumi būtiski ietekmē pakalpojuma drošumu un var radīt riskus klientu veselībai, kā arī gadījumos, kad objekts nenovērš kontrolē konstatētos higiēnas pārkāpumus, turpinot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav higiēnas prasībām atbilstoši. VI galvenokārt strādā pēc konsultē vispirms principa, uzdodot objektam novērst konstatētos higiēnas prasību pārkāpumus noteiktā laikā. Tad inspekcija atkārtoti veic kontroli, pārbaudot uzdoto darbu izpildi. VI ir tiesības uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 700 eiro, savukārt juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro. Pēdējos trīs gados inspekcija izrakstījusi sešus administratīvo pārkāpumu protokolus, pieņemot lēmumu par naudas soda piemērošanu. Laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam mazākais piemērotais sods bija 15 eiro, bet lielākais – 100 eiro. Šī gada pirmajos trīs mēnešos nav konstatēti gadījumi, kad būtu bijis nepieciešams piemērot soda sankcijas. Pēdējos gados arī nav bijuši gadījumi, kad konstatēto pārkāpumu dēļ bija nepieciešams apturēt kādas frizētavas vai skaistumkopšanas salona darbību.

Sagaida jēgpilnas pārbaudes

Skaistumkopšanas salona Elegance R īpašnieks Ingus Rihters atzīst, ka stingrāku higiēnas prasību ieviešana bija nepieciešama, turklāt ne tikai manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzējiem, bet arī frizētavām. «Arī tad, ja frizieri nesniedz pakalpojumus tiem klientiem, kuriem ir kādas galvas ādas problēmas, nepieciešamas sterilizētas ķemmes, tīri dvieļi un apkaklītes u.c. Taču lielākās problēmas ir nevis tiem saloniem, kuri strādā legālajā tirgū, bet tiem, kuri sniedz manikīra vai friziera pakalpojumus, izbraucot pie klienta uz mājām vai darba vietu. Šādi pakalpojumu sniedzēji savairojās krīzes gados. Ar to piedāvātajiem pakalpojumiem arī šobrīd ir pilni reklāmas portāli, un tieši ar viņiem atbildīgās institūcijas netiek galā. Kurš var izkontrolēt, vai pēc tam, kad manikīrs veikts vienam klientam, ar tiem pašiem instrumentiem, bez jebkādas dezinfekcijas tas netiks veikts viņa kaimiņam?» retoriski jautā I. Rihters.

Higiēnas prasību ievērošana skaistumkopšanas saloniem un frizētavām saistās ar nozīmīgām izmaksām. Turklāt nereti tie izīrē darba telpas – krēslu un galdu, nekādi neatbildot par to, vai un kā īrnieks ievēro higiēnas prasības.

I. Rihters atzīst, ka pie vainas ir gan normatīvo aktu nezināšana, gan attieksme, taču tie skaistumkopšanas saloni un frizētavas, kas jau ilgus gadus ir tirgū, tos lieliski pārzina un ievēro. Arī salonā Elegance R bijusi VI kontrole, taču nekādus pārkāpumus nav konstatējusi. «Mums jaunās prasības pat nedaudz atviegloja dzīvi, jo frizieriem vairs nav nepieciešama sanitārā grāmatiņa, to ir iespējams noformēt digitāli,» rezumē uzņēmējs.

Arī zīmola Maija radītājs un frizētavu salonu Maija dibinātājs un īpašnieks Andris Slapjums uzskata, ka stingrākas higiēnas prasības bija nepieciešamas, viņaprāt, svarīga bijusi ultravioletā starojuma un ultraskaņas iekārtas aizliegšana darba piederumu sterilizācijai. DB jau rakstīja, ka jaunās prasības liedz tās izmantošanu. «No tās jau nebija nekādas jēgas, tā bija tikai kastīte, kurā tika glabāti instrumenti,» viņš vērtē. A. Slapjums uzskata, ka lielā mērā klients pats ir atbildīgs par to, kādu pakalpojumu sniedzēju viņš izvēlas. «Ja grib riskēt ar veselību, var izvēlēties lētu vai nezināmu manikīri vai frizieri, kas strādā ar apšaubāmas kvalitātes instrumentiem,» viņš spriež. Savukārt Jānis Raubens, kurš saimnieko frizētavā pie Kronvalda parka, atzīst, ka daudzas no pārbaudēm ir visnotaļ formālas. Piemēram, kad viņš uzcēlis frizētavu, uz atbildīgām iestādēm vajadzēja vest ūdens paraugus. «Aizbraucu pēc trauka, ielēju ūdeni un aizvedu to pārbaudīt. Tikpat labi es varēju ieliet avota ūdeni un aizvest, kāda no visa tā ir jēga?» konstatē J. Raubens. Tāpat viņš ir neizpratnē par to, kāpēc frizētavās nepieciešamas atkritumu tvertnes, kurās mati tiek nodalīti no sadzīves atkritumiem, ja reiz viss saturs tāpat nonāk vienuviet. «Turklāt, tā kā pārbaudes notiek ne biežāk kā reizi gadā, visus pārkāpumus izkontrolēt nemaz nav reāli,» viņš spriež.