Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju

Tendences

Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.

Pieprasījums aug

Jāsāk ar to, ka mūsdienās definējums spa palēnām aizslīd pagātnē. Tā vietā stājas un daudzviet pasaulē turpina attīstīties t.s. wellness un wellbeing (labsajūta) koncepcija, kas ietilpina daudz plašāku pakalpojumu klāstu vienuviet – fitnesu, dabas faktorus, jogu, meditāciju, refleksoloģijas, osteopātijas, uztura speciālistu pakalpojumus, skaistumkopšanu jeb visu, kam pamatā ir rūpes par cilvēka labsajūtu. Iezīmējas tendence, ka aizvien vairāk klientu izvēlas dienas spa piedāvājumus, kas ietver vairākas procedūras un vieglas pusdienas. Ja cilvēks izlēmis doties uz spa, viņš tur grib pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku, lai varētu pilnībā atpūsties, atgūt enerģiju un doties atpakaļ savās dienās gaitās. Tieši meditācija, joga un dažādas prāta nomierināšanas tehnikas pēdējos gados kļuvušas ļoti populāras, līdz ar to pieprasītas ir procedūras, kas ir īpaši izstrādātas, lai sniegtu relaksāciju ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Un kopumā pieprasījums pēc spa pakalpojumiem ir stabils, pat ar katru gadu vērojams neliels pieaugums, stāsta A.Lapiņa.

«Manuprāt, spa ir atradis savu vietu pilsētnieku dzīves ritmā. Tā daudziem vairs nav ekstra, bet gan nepieciešamība, jo dod ne tikai labu masāžu, bet arī palīdz dzirdēt sevi, norimt, ļauties, saņemt.  Pieprasījums audzis un aug,» rezumē Taka Spa vadītāja Lolita Millersone.

Trūkst tradicionālā produkta

Tomēr, pēc I. Ansones domām, niša nebūt nav piepildīta. Gluži pretēji. «Absolūti neesam piepildīti ar interesantu produktu. Tie lielā mērā visur ir līdzīgi. Atšķirīgu piedāvājumu ar savu rozīnīti nav daudz. Uzskatu, ka konkurence ir neliela, jo patiešām kvalitatīvu dienas spa ir ļoti maz. Uz abu roku pirkstiem var saskaitīt. Konkrēti gan nevienu neminēšu. Tirgū vēl ir, ko attīstīt, ko būvēt,» vērtē eksperte. Viņa min arī konkrētu piemēru, kas esošajiem spa centriem palīdzētu attīstīties vairāk. Proti, trūkst kāda Baltijas valstu vienojoša, tradicionāla produkta. Tas varētu būt speciāli izstrādāts rituāls, ko piedāvātu ikviens projektā iesaistījies spa centrs. Tajā tiktu ietverts mums raksturīgais pirts apmeklējums, dzintara programma, kā arī strādāts ar vietēji iegūstamajām dūņām, māliem, kaņepēm, dzērvenēm u.c. «Mums jāatrod savs Baltijas tradicionālais rituāls, kas nepaliktu tikai Latvijā. Piemēram, igauņiem ir sava autentiska masāža no viduslaikiem. Par to gan maz kurš zina. Baltijas valstu tradicionālo rituālu saredzu kā lielisku mērķi, uz ko tiekties. Asociācija līdzdarbotos šāda produkta ražošanā, cenu kalkulācijā,» apņēmības pilna ir I. Ansone.

Ne visi spa ir spa

«Gan vietējiem, gan ārzemniekiem cenu un kvalitātes ziņā esam pieejami, adekvāti, pievilcīgi, taču reizēm augsto latiņu uzlikušo un ietilpīgajai spa koncepcijai atbilstošo centru kļūst žēl, jo kopumā dienas spa tirgu krietni pabojājuši speciālisti, kuri savus klientus pieņem mājas apstākļos. Un tādu ir daudz,» klāsta I. Ansone. Viņa turpina: «Neuzskatu, ka meistara dzīvesvietā var tikt izveidota vajadzīgā vizuāli sensitīvā atmosfēra, piestrādāts pie tekstila, aprīkojuma, noformējuma, filozofijas. Tāpēc allaž, strādājot pie spa centru projektiem, rosinu iekļaut arī kādas modernās tehnoloģijas, ko mājās meistars nevar atļauties.»

ESPA Rīga strādā 10 gadu, bet starptautiskais zīmols ESPA pasaules tirgū darbojas jau 26 gadus, piedāvājot spa pakalpojumus vairāk nekā 550 centros 50 dažādās valstīs. «Kopš centra atvēršanas ļoti mainījusies komunikācija ar klientiem, ir jābūt viegli sasniedzamiem interneta vidē, aktīvi jāseko līdzi jaunākajām tendencēm digitālajā pasaulē. Arī mūsdienu klients meklē ātrāko un ērtāko veidu, kā rezervēt procedūru, iegūt papildu informāciju vai iegādāties dāvanu, tāpēc arī spa nozarē ir jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai. Tas nozīmē labu mājas lapu, atsaucību sociālajos tīklos, viegli atrodamu un uztveramu informāciju. Ņemot vērā cilvēku steidzīgo ritmu mūsdienās un vēlmi pēc tūlītēja rezultāta, meklējam jaunus pakalpojumu veidus, ko piedāvāt saviem viesiem, lai ātri un efektīvi atjaunotu enerģiju. No pagājušā gada vasaras piedāvājam unikālu un inovatīvu relaksācijas metodi – Amphibia SpaWave,» informē A. Lapiņa. ESPA Rīga pieprasītākā ir aromterapijas ķermeņa masāža, kur katram individuāli tiek piemeklēta piemērotākā ēteriskā eļļa. Savukārt tūristu vidū iecienītākās ir spa procedūras, kuras ir unikālas šajā reģionā, piemēram, čakru līdzsvarošana ar dzintara kristāliem vai ķermeņa kopšanas procedūra Baltija.

Jābūt pamanāmākam

Tiesa, ārzemju tūristu dienas spa centru apmeklētāju vidū varētu būt vairāk. Šajā biznesā tūrisma attīstībai ir liela nozīme, tomēr lielākā daļa – līdz pat 80% –, piemēram, no ESPA Rīga spa kompleksa apmeklētājiem ir vietējie iedzīvotāji. Un te akmens ieripo arī valsts puses dārziņā. I. Ansone domā, ka laikā, kad Rīga piesaistījusi rekordlielu tūristu skaitu – pērn 3,5 miljonus ārvalstu viesu – , valsts mārketingam konkrētajā sfērā vajadzētu būt pamanāmākam, bet pagaidām nav spilgtu piedāvājumu, kas nostrādātu uz ārzemniekiem. Savukārt pašiem spa (īpaši mazajiem) saimniekiem nav tik daudz līdzekļu, ko ieguldīt plašās mārketinga programmās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadošā eksperte Svetlana Voroncova skaidro, ka  Latvijas spa piedāvājums tiek popularizēts tūroperatoru iepazīšanās vizīšu ietvaros. Tāpat tiek organizētas vizītes tikai ieskatam spa pakalpojumos. Pērn tādas bijušas trīs. «Kāds varētu būt priekšlikums šīs nozares popularizēšanai? Lielākas auditorijas sasniegšanai ieteicams vairāk darboties digitālajā vidē, publicēt piedāvājumu sociālajos tīklos un piesaistīt viedokļu līderus dienas spa pakalpojumu popularizēšanai,» spriež S. Voroncova. 

Pievilcīgās «rozīnītes»

Runājot ar ekspertiem, secināms – kopumā dienas spa tendences met dažādus kūleņus. Ir virziens, kur dominē kāds monopakalpojums, piemēram, tā ir nagu studija. Tomēr vairumā gadījumu piedāvājums ir kā samaisīts rasols, kad grūti atšķirt, kur esi nonācis – spa centrā vai skaistumkopšanas salonā, jo teju visur ir arī relaksējošā jeb atpūtas zona (tās esamībai I. Ansone aicina pievērst īpašu uzmanību). Nereti ir arī pirts un baseins, kaut maziņš, tomēr ļoti pievilcīgs no salona apmeklētāja skatu punkta.

A. Lapiņa piemetina, ka mūsdienās aizvien izteiktāks kļūst klientu sadalījums tādos, kuriem svarīgāks ir pamanāms rezultāts pēc jebkuras sejas vai ķermeņa kopšanas procedūras, un tādos, kuriem prioritāte ir labsajūta, veselība un vēlme būt tuvāk dabai. Protams, arī apmeklējot spa, viesi vēlas iegūt rezultātu, bet ne vienmēr tam ir jābūt vizuāli pamanāmam. Bieži vien svarīgāka ir jau sākumā piesauktā fiziskās un emocionālās veselības uzlabošana un uzturēšana.