Slieku kompostu izmanto vairāk bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu, to pieprasa arī zaļi domājoši dārzu entuziasti un profesionāli dārznieki

Mēslojums

Latvijā biohumusu jeb slieku kompostu nodrošina vairāk nekā desmit ražotāji. Latvijas Augu aizsardzības dienesta (LADD) mājaslapā ir apkopota informācija par visiem ražotājiem, kā arī iespējams iepazīties ar produkta ķīmisko sastāvu, kas ir atšķirīgs. LADD uzskaita visus tos biohumusa ražotājus, kuri savu produkciju tirgo, savukārt tos, kuri šo organisko mēslošanas līdzekli iegūst savā mazdārziņā, lieto paši vai dalās ar kaimiņiem, dienests neapkopo, informē LADD Agroķīmijas departamenta vadītāja Skaidrīte Rulle.

Vairo zaļos pirkstiņus

Pieprasījums pēc biohumusa palielinās, jo cilvēki vēlas dzīvot tīrā zemē, audzēt un patērēt veselīgu pārtiku, kas ir iespējams tad, ja tiek izmantots ekoloģiski tīrs, patērētājiem un apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, kāds ir arī slieku komposts, skaidro SIA Eko Zeme valdes priekšsēdētāja Aiga Freiberga, kuras vadītais uzņēmums slieku kompostu Mežotnē (Bauskas novadā) ražo jau astoņus gadus. SIA Eko Zeme ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kur liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā izvērsta 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns ražošanas cikls – sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi (žāvēšanu un sijāšanu), līdz pat biohumusa saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū.

SIA Eko Zeme biohumusa izpētē aktīvi sadarbojas ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieku, profesoru Ģedertu Ieviņu. Uzņēmums ražo organisko mēslojumu – kūtsmēslu un slieku kompostu, kā arī biohumusa ekstraktu. «Kad pirms astoņiem gadiem sākām ražot biohumusu, cilvēki vispār nezināja, kas tas tāds ir. Tagad tas tiek izmantots plaši – ne tikai bioloģiskajās lauku saimniecībās, bet arī piemājas dārziņos, jo produkts nesatur sintētiskus mēslošanas līdzekļus, bet tikai dabīgas izejvielas. Tie, kuri reiz ir izmēģinājuši slieku kompostu, noteikti to turpinās lietot. Tas palīdzēs vairot zaļos pirkstiņus,» ir pārliecināta uzņēmēja.

Viņa atzīst, ka biohumusa ražotāju tirgus Latvijā nav piesātināts. «Daudzi ražotāji dzīvo ēnas zonā, tie, kuru produkcija ir nopērkama veikalos, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi,» tirgu raksturo uzņēmēja, atzīstot, ka biohumusa ražošana nav viegls bizness. «Abi ar vīru to sākām, būdami pilnīgi diletanti šajā jomā. Tā kā interesējāmies par zaļo dzīvesveidu un šis bizness solīja ātru peļņu, vienā brīdī bijām tajā tik dziļi iekšā, ka vairs nebija atpakaļceļa,» teic A. Freiberga. SIA Eko Zeme gadā saražo aptuveni 100 tonnas organiskā mēslojuma. Biohumusa ražošanas apjomi astoņos darbības gados ir auguši, taču šobrīd tie ir nostabilizējušies, jo pieprasījums ir stabils un prognozējams. Nedaudz mazāk par pusi saražotā slieku komposta Eko Zeme eksportē uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Lietuvā uzņēmuma produkcija tiek realizēta Depo tīkla veikalos.

«Biohumusu galvenokārt lieto tie, kuriem ir mazi bērni un mājdzīvnieki. Tas ir apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, ilgtspējīgāks par kūdru ar minerālmēsliem, jo ar lietus ūdeņiem tie tiek aizskaloti. Taču biohumuss bagātina augsni arī vēl nākamajā sezonā,» klāsta A. Freiberga. Slieku komposta cena nav daudz augstāka par citiem mēslojumiem, taču tas ir ekoloģisks un to var izmantot kā pamata vai papildu mēslojumu visām augu kultūrām, kā arī augsnes uzlabošanai. Eko Zeme biohumusu ražo viesstrādnieces – Krievijas hibrīdšķirnes sliekas. «Tās ir ražīgākas un izturīgākas pret aukstumu. Dienā tās saražo tik daudz komposta, cik pašas sver. Biohumusa kvalitāte ir atkarīga no tā, ko dod sliekām ēst. Ja tās pārtiks no bioloģiskajiem atkritumiem, produkts nebūs tik augstvērtīgs, kā ražojot no kompostētiem kūtsmēsliem,» skaidro uzņēmēja.

Pēta iedarbību

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātē ir veikti biohumusa efektivitātes mērīšanas pētījumi un izmēģinājumi, tos bieži veic arī studējošie savos studiju noslēguma darbos. LLU Dārzkopības un apiloģijas laboratorijas vadītājs Imants Missa stāsta, ka pētījumu rezultāti ir dažādi, jo nav iespējams runāt par biohumusu kā vienu un viendabīgu produktu. «Katrs ražotājs ražo diezgan atšķirīgus produktus ar dažādu humusvielu koncentrāciju. To ietekmē izejmateriāli katrai atsevišķai komposta veidošanas partijai, kā arī sezonalitātei ir sava nozīme,» secina I. Missa. Humusvielas ir fizioloģiski aktīvu vielu maisījums. To pozitīvās īpašības – humusvielas ir enerģijas avots visiem mikroorganismiem, palīdz cīnīties pret slimībām, palīdz uzņemt barības vielas, uztur ūdens daudzumu augsnē, pozitīvi ietekmē auglību un tās stabilitāti pret pH izmaiņām, veicina mineralizācijas procesus.

I. Missa teic, ka ražotāji, piedāvājot biohumusu, dažreiz var norādīt tā sastāvu nevis konkrēti, bet piemēram robežās +/– 50%, līdz ar to audzētājam ir grūti saprast, cik liela kādas vielas koncentrācija ir atrodama produktā. Turklāt nepieciešams veikt detalizētas analīzes un skatīt, kādas papildu vielas biohumusā ir atrodamas un vai netiek pārsniegtas kādas kritiskās vērtības, kas varētu būt kaitīgas augsnei. Piemēram, ja kompostā jau ir liels fosfora daudzums un tāds ir arī augsnē, kurā izmanto šo mēslojumu, tad var veidoties fosfora sasāļošanās. Savukārt ražotā biohumusa priekšrocība ir tā, ka tajā vairs nav slimību palieku vai nezāļu sēklu, kādas ir atrodamas kompostos, ko cilvēki dārzos veido paši. «Jebkura organiskā viela, noārdoties augsnē, komposta kaudzē vai ražotnē, rada biohumusu. Viens no biohumusa veidiem ir vermikomposts, kas ir slieku darbības rezultātā pārstrādātā organika. Vermikomposts ir kā gatavs produkts, ražotnē pārstrādāts pilnībā, bet komposts mazdārziņos bieži vien ir negatavs, nav līdz galam sadalījies, un tajā ir augu paliekas, kas vēl tērē papildu slāpekli no augsnes un nedos to augiem. Vermikomposts ir koncentrētāks, un jāatceras, ka komposts dārzā nav ar tik augstu humusvielu koncentrāciju un tajā ir iespējams iestādīt augus. Ja augus cenšas iestādīt tikai vermikompostā, tie neizdzīvo,» skaidro I. Missa. Viņš vērš uzmanību uz to, ka biohumusu var izmantot dažādu augu audzēšanai, taču jāskata tā sastāva piemērotība konkrētajai augsnei. «Veiktajos izmēģinājumos esam ieguvuši rezultātus, kas parāda – ja augsne jau ir auglīga, tad biohumuss daudz neiespaido ražību, bet, ja augsne ir neauglīga, piesārņota, noplicināta, tad efekts būs daudz lielāks. Taču rodas jautājums, kas ir izdevīgāk – paaugstināt augsnes dabīgo auglību vai izmantot biohumusu? Biohumusa iegādes izmaksas ir samērā lielas. Kopumā produkts ir labs, bet reāli darbojas un ir ekonomiski izdevīgāks neauglīgā augsnē. Auglīgās augsnēs, kurās jau ir bagātīgs minerālvielu daudzums, efekts būs minimāls un neatsvērs ekonomiskos ieguldījumus,» akcentē eksperts, uzsverot, ka audzētājiem ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka jāmēslo ir augsne, nevis augs.