Šogad ASV akciju guvumi tuvojas 20%; tirgus nākotne var būt atkarīga no centrālo banku retorikas

finanšu tirgus

Pasaules lielākais akciju tirgus atkal ir jaunu rekordu sasniegšanas stadijā. Šāda situācija daudziem tendenču pētniekiem liek spriest par to, ka vērojamais kāpums kādā brīdī neizbēgami atnesīs negaisu.

Proti, finanšu pasaulē līdzīgi pieaugumi dažkārt tiek asociēti ar vārdu savienojumu «melt-up». Tas nozīme, ka tirgus dalībnieki kādu vērtspapīru cenu dzen augstāk bez kāda specifiska iemesla, loģikas un fundamentālā ekonomikas pamatojuma. «Melt-up» fāze izceļ bailes no tālākas peļņas nokavēšanas, kam kādā brīdī seko aktuālo pieaugumu nesošo, ne pārāk pārliecinošo konstrukciju sairšana. Pēdējo dienu laikā uz to, ka ASV akciju tirgus varētu būt šādā stadijā, uzmanību vērsis pasaulē lielākā aktīvu pārvalnieka BlackRock vadītājs Larijs Finks.

Būtībā šāda fāze ietver cenu pieaugumu, kas lielā mērā balstīts uz emocijām, un to, ka tajā, lūkojoties pēc šķietami vieglas peļņas, iesaistās arvien lielāka investoru masa. Bloomberg piebilst – šajā fāzē investoriem nav arī iespējas akcijas iegādāties lētāk, jo kādi cenu kritumi gandrīz vispār nav vērojami. Tas sāk atgādināt gluži vai panisku pirkšanu, ko kādā brīdī nomaina pretējais – paniska pārdošana, kad visi reizē metas uz izejas pusi.

Kopš šā gada sākuma ASV akciju vērtība palēkusies jau vairāk nekā par 17% (bet kopš Ziemassvētkiem ASV akciju cena pieaugusi aptuveni par ceturto daļu), un tas pats S&P 500 indekss jau drīz var pārkāpt pāri apaļajai trīs tūkstošu punktu atzīmei. Ir spriedumi, ka uz lēnīgākas ekonomikas un nepārliecinošāku uzņēmumu finanšu rezultātu fona šīs pieaugums, iespējams, ir pārspīlēts – pat ja ņem vērā, ka notiek cenu atgūšanās pēc pagājušā gada beigu daļas izpārdošanas.

Pedālis līdz grīdai

Jāteic, ka šādai tirgus fāzei nav kādu konkrētu kritēriju. Piemēram, Bloom- berg raksta, ka par «melt-up» tiek saukts posms, kad tirgus pēc visai stabila skrējiena uz priekšu nospiež gāzes pedāli līdz pašam galam un tā rezultātā pieaugums sāk būt ļoti, ļoti straujš. Kā piemērs tiek minēts 2018. gada janvāris. Gandrīz visu 2017. gadu ASV akciju tirgū bija vērojams stabils kāpums, ko pavadīja neierasti mazas cenu svārstības. Savukārt no 2018. gada sākuma līdz janvāra otrajai pusei ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pieauga gandrīz par 6% un sasniedza to līmeni, kur ASV akcijām eksperti prognozēja atrasties vien gada beigās. Tomēr tad cenas eksplodēja, un divu nedēļu laikā S&P 500 vērtība samazinājās gandrīz par 12% (komplektā nāca milzīgas cenu izmaiņas). Par klasisku šādu piemēru tiek saukta arī 2000. gadu interneta akciju burbuļa plīšana. Līdz tam akciju cena strauji pieauga un valdīja optimisms (vai drīzāk – bija bailes palaist garām peļņu) – likās, ka ir obligāti jāpelna ar tehnoloģiju kompāniju vērtspapīriem. Tomēr daudzi šādi uzņēmumi strādāja ar bezcerīgiem zaudējumiem, un bija vērojami neadekvāti akciju cenu novērtējumi. Eksperti gan piebilst – «melt-up» fāzei nebūt nav obligāti jānoved līdz plašam burbulim (tas gan nav izslēgts). Dažkart realitāte cenas piedzenot arī ātrāk.

No otras puses – šis laiks akcijām, iespējams, var būt ļoti veiksmīgs. Iepriekšējie 10 gadi jau pierādījuši to, ka vāja ekonomika nebūt nav šķērslis galvu reibinošai peļņai no akciju pieauguma. Bažas par ļoti vārīgu ekonomiku (piemēram, neizbēgamu un drīzu recesiju) un kādiem sliktākiem scenārijiem ir atkāpušās. Šajā pašā laikā ekonomika varētu nebūt tik spēcīga, lai tas nozīmētu centrālo banku intervenci – likmju palielināšanas atsākšanu. Tomēr, ja šis balanss pajuks un atgriezīsies vai nu bažas par recesiju, vai straujāku inflāciju (kas pieprasīs augstākas likmes), pieauguma ballītei var tikt izslēgta gaisma.

Izšķirīgās CB sapulces

Tādējādi šonedēļ finanšu tirgum ļoti svarīgi būs tas, kādā omā izskatīsies varenākie pasaules centrālie baņķieri. Tieši tas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) gada sākumā pauda raizes par ekonomiku un teica, ka vairs nepalielinās likmes, bijis pamatā tik straujam akciju pieaugumam (pēdējos gados tendences tirgū ļoti izteikti ietekmē centrālo banku rīcība un retorika). Apstiprinoties pieņēmumam, ka FRS finanšu tirgus vienus pašus novārtā neatstās, akcijām pašam sliktākajam decembrim kopš 1931. gada sekojis viens no labākajiem gada startiem vēsturē. Šīs nedēļas vidū noslēgsies FRS sapulce, un tai sekojošā preses konferencē tiks tverta katra zilbe par to, kāds varētu būt pasaules ietekmīgāko baņķieru noskaņojums.

ASV ekonomikas dati pēdējā laikā nav peļami, un arī akciju tirgū cena aug. Iespējams, FRS tādējādi vairs nedemonstrēs, ka ir tuvu trauksmes (iespējams, pat kādas rīcības) stadijai. Ja tā, tad finanšu tirgi šo momentu var arī izmantot, lai fiksētu peļņu no nesenā straujā cenu pieauguma. «Domāju, ka šis ir bijis sākums lielam īstermiņa vai vidēja termiņa cenu pieaugumam. Pastāv risks, ka FRS kādā brīdī saka – atkal ir tāda vide, kas attaisno likmju palielināšanu. Tāda FRS, kas atkal sevi iesaista spēlē, var izbeigt šo cenu ralliju. Sevišķi tad, kad cena nav augusi, balstoties uz uzņēmumu peļņas palielināšanos,» spriež JPMorgan Asset Management analītiķi.

Arī Eiropas akcijas

FRS pēdās, ziņojot par ilgākiem «mīkstākas» monetārās politikas laikiem, gājušas arī citas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas. Šonedēļ sapulce būs vēl Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Jāpiebilst, ka pēdējā laikā strauji palielinājušās ne vien ASV akciju vērtības. Eiropas Stoxx 600 akciju indeksa vērtība kopš gada sākuma palēkusies jau par 16%. Šī indikatora vērtība, neskatoties uz šādu izaugsmi, joprojām ir 3,5% zem savām pagājušā gada virsotnēm.

Pār Eiropas akcijām ilgstoši ēnu uztur politiskā neskaidrība un vājāka ekonomikas izaugsme, ja salīdzina, piemēram, ar to pašu ASV. To, ka reģionā reizē ir liels pieprasījums pēc drošības, ataino kaut vai tas, ka atkal negatīvā teritorijā ieslīdējis Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Proti, tirgus dalībnieki gatavi uzpirkt šīs valsts ļoti gara termiņa parādu, zinot, ka garantēti (to turot) zaudēs naudu. Vēl šīs nedēļas sākumā dati atklāja, ka 10. mēnesi pēc kārtas aprīlī sarucis reģiona ekonomikas noskaņojuma mērījums. Tas liecina, ka eirozonas tautsaimniecībai, iespējams, būs grūtības piecelties no nesenā savārguma (šajā pašā laikā ASV pirmā ceturkšņa IKP rādītāji bija nedaudz labāki, ja salīdzina ar ekspertu pirms tam izteiktajām aplēsēm). Līdz zemākajam līmenim gandrīz divu gadu laikā sarukusi arī eiro cena ASV dolāros. Tā pēdējo dienu laikā spiedusies klāt 1,11 ASV dolāru atzīmei. Eiro cenas kritums gan nāk par labu vecā kontinenta uz eksportu orientētajām industrijām.

Eiropas akcijām pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes klājies daudz smagnējāk. Tas tādēļ, ka vecā kontinenta ekonomikas atveseļošanās process bijis daudz ķēpīgāks, kur sevi pieteica reģiona parādu krīze. Tāpat Eiropā nav daudz gigantisku tehnoloģiju kompāniju (Facebook, Apple, Amazon.com, Netflix, Alphabet, Microsoft akcijas tiek tirgotas ASV biržās), kuru akciju cenu pieaugumus pēdējos gados bezmaz vai bijis notikušās izaugsmes simbols. Daži ieguldījumu apskatnieki regulāri teic, ka Eiropas akcijām ASV kolēģes vērtības pieauguma ziņā kaut kad būtu jānoķer. Šādam procesam gan izsludināti vairāki pāragri starti, un investori, kas likuši pārliecinošu likmi uz Eiropas akciju renesansi, bieži apdedzinājušies. Pozitīvais Eiropas akcijām gan ir tas, ka tās ir uzskatāmas par nosacīti lētākām, ja salīdzina ar ASV šiem vērtspapīriem (piemēram, uzņēmumu akciju Price/Earings rādītāji Eiropā ir zemāki).