Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu

finanšu tirgus

Maijam finanšu tirgū iedalīta īpaša loma. Tas ir pēdējais pavasara mēnesis pirms perioda, kad tirgū mēdz būt vērojama mazāka aktivitāte un potenciāli lielāks cenu svārstīgums. Maijs Volstrītā tiek saistīts ar teicienu «Sell in May and go away!», kas paredz, ka akcijas tiek pārdotas un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos vien oktobra otrajā pusē. Jau ziņots, ka akciju tirgū vasara (kas ir arī atvaļinājumu sezona) dažkārt investoriem tiek saistīta ar pārziemošanas periodu.

Vasara un septembris

Vasaras mēneši vidēji akcijām nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Jūnijā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš 1950. gada vidēji nedaudz ir sarukusi. Kopš 2000. gada šajā mēnesī zemāk tā planējusi pat visai strauji – vidēji par 1,06%. Jūlijā akcijām vidēji klājies nedaudz labāk, lai gan augustā atkal ir vērojams šo vērtspapīru cenu kritums. Neko diži labi neizskatās vēl tas, ka uzreiz pēc vasaras nāk septembris, kas akcijām vēsturiski ir bijis pats sliktākais gada mēnesis – kopš 1950. gada vidēji tā laikā ASV akciju cena sarukusi par 0,62% (bet kopš 2000. gada tā vidēji samazinājusies par 1,13%). Tādējādi, ja aplūko šos datus, tad zināms pamatojums loģikai – vasarā tomēr labāk sauļoties, nevis mīt akcijas – patiešām ir. Attiecīgi – ar šo fenomenu ir arī saistītas atsevišķas vērtspapīru tirdzniecības stratēģijas.

Ja par pašu maiju, tad tas ASV akcijām pagātnē bijis mēreni veiksmīgs mēnesis. Vidēji kopš 1950. gada tā skatījumā ASV S&P 500 vērtība pieaugusi par 0,2%, liecina pieejamie dati (bijis 41 maija mēnesis, kad cena pieaugusi, un 28 maija mēneši, kad cena tomēr tā ietvaros sarukusi). Kopš 1980. gada vidējie maija guvumi ir 0,97%, bet kopš 2000. gada – 0,32% apmērā. Jāsecina, ka maijs akcijām izteikti neveiksmīgs mēnesis bija vien aptuveni līdz 1980. gadam. Jaunākos laikos, piemēram, 2009. gadā, kad ASV Federālo rezervju sistēma bija startējusi dolāru drukāšanas programmu, maija ietvaros S&P 500 indeksa vērtība palielinājās par 5,3%. Tāpat ļoti labi akcijām veicās, piemēram, pagājušā gada maijā, kad S&P 500 vērtība palēcās par 2,4%. Maijā gan reizēm iebraukts arī grāvī. Piemēram, 2010. gadā šī mēneša ietvaros ASV akciju cenas saruka par 8,35%, bet 2012. gadā – par 6,3%.

Protams, vēsturiski vienmēr bijuši izņēmumi, un nav nekāda garanta, ka arī šī vasara un septembris akciju tirgiem būs necils. Daži izceļ to, ka kopš šā gada sākuma ASV S&P 500 indeksa vērtība ir spējusi palēkties jau aptuveni par 17%. Tas ir ļoti straujš pieaugums, un gada turpinājumā, ja izpaliks kādu jaunu pozitīvu ziņu fons, nav izslēgta izaugsmes sabremzēšanās. Ir gan tirgus eksperti, kas saka – tas, ka daudzi joprojām ir skeptiski par tālāka kāpuma turpināšanos, var gluži kā par spīti nozīmēt, ka tas ieilgs. Jau ziņots – investoru omu kā vienmēr svārstīs ziņas gan ekonomiskajā, gan politiskajā, gan korporatīvo ziņu frontē. Veicot ieguldījumus ilgākā termiņā, pastiprināti jāskatās uz izvēlētā uzņēmuma (vai to kopuma) fundamentālajiem rādītājiem, kur periodiskajiem kalendārajiem efektiem, lai gan tas ir ļoti interesants temats, nav tik liela loma (sliktākajā gadījumā tie var piesārņot galvu). Ir bīstami nepārtraukti skatīties uz pagātnes indikatoriem un cerēt, ka tie noteiks arī tendences nākotnē. Ne velti dažādi fondu pārvaldnieki vienmēr norāda, ka pagātnes ienesīgums nav nekāds nākotnes ienesīguma garants. Turklāt sekošana kādiem kalendārajiem efektiem un sakritībām ietver biežāku vērtspapīru tirdzniecību, kas patiesībā lielākajai daļai mazo investoru nav piemērota (tas palielina kļūdu iespējamību).

Maijā–oktobrī jūtami atpaliek

Piemēram, Marketwatch eksperti aprēķinājuši, ka vidēji 50 gadu laikā akcijas maija–oktobra periodā investoriem atnesušas vien 0,31% lielus guvumus, kur novembra–aprīļa periodā tie jau ir bijuši 7,56% (tātad pārliecinoši lielākā daļa). Labāk akcijām novembra–aprīļa periodā klājies arī 20, 10 un piecu gadu periodā. Tiesa gan, jaunākos laikos šī atšķirība mazinājusies. Iepriekšējos piecos gados maija–oktobra periodā vidējie guvumi ASV akcijām bijuši 4,31% apmērā, bet novembra–oktobra periodā – 5,53% apmērā. Tātad mērījumi ir bijuši viens otram tuvāk (10 gadu vidējo guvumu atšķirība ir 3,86% pret 8,67% un 20 gadu – 0,55% (maija–oktobra periodā) pret 4,89% (novembra–aprīļa periodā)).

Dažkārt tiek norādīts, ka kalendāro anomāliju «zelta ēra» bija līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kur pēc tam dažādi šie efekti sākuši mazināties. Tā, piemēram, liecina arī nesen North American Journal of Economics and Finance publicētā pētījuma rezultāti. Tiek klāstīts, ka agrāk varēja atmaksāties akciju pirkšana, piemēram, pirms piektdienām, kur savukārt pirmdienās to cena uzvedās jau ievērojami sliktāk. Tāpat akciju cenai vēsturiski labāk klājies pirms dažādām brīvdienām un mēneša beigās. Pētnieki gan izceļ, ka šobrīd faktiski vienīgais no šiem efektiem joprojām spēkā palicis tas, ka vērtspapīriem novembra–aprīļa periodā klājas labāk nekā maija–oktobra periodā. «Ja jums no 1928. gada akcijas piederētu vien novembra–aprīļa periodā, jūs būtu guvuši 4662% peļņu. Ja jums akcijas būtu piederējušas vien maija–aprīļa periodā, peļņa būtu tikai 185% apmērā,» piebilst Bespoke Investment Group analītiķi.